VIDEO ⟩ Bērnu vakcinācija un citi instrumenti cīņā ar Covid-19 pandēmiju. Kas nolemts MK sēdē? (11)

Latvija pieteikusies 4,7 miljoniem Covid-19 vakcīnu devām no astoņiem ražotājiem

Latvija nākamajam gadam pieteikusies kopumā 4 735 452 vakcīnu pret Covid-19 devām no astoņiem ražotājiem, tostarp tiem, kuru vakcīnas vēl nav apstiprinātas lietošanai Eiropas Savienībā.

Kopumā nākamā gada pirmajā ceturksnī plānots saņemt 2 076 780 devu, kas ir lielākais skaits no visiem ceturkšņiem. Otrajam ceturksnim paredzēts 1 377 450 devu, trešajam - 897 962, savukārt ceturtajam - 383 260.

Latvija arī pieteikusies vairāku ražotāju, kuru vakcīnas pagaidām nav apstiprinātas lietošanai Eiropas Savienībā, devām. To vidū ir tādi ražotāji kā "Sanofi", "Novavax", "Valneva" un "Curvevac". No šiem ražotājiem visvairāk vakcīnu iecerēts saņemt no "Curevac", kuri gada griezumā piegādās kopumā 946 510 devu. Minēto ražotāju vidū pārējie plāno piegādāt mazāku apmēru devu. Piemēram, "Sanofi" plāno nodrošināt kopumā 158 400 devu, "Novavax" - 162 160, bet "Valneva" - 126 212 devu.

No patlaban izmantotajām vakcīnām visvairāk nākamgad plānots saņemt "Pfizer"/"BioNTech" - kopumā 1 638 000 devu. Savukārt no "Moderna" paredzēts saņemt 914 600 devu. "Johnson&Johnson" patlaban plāno nodrošināt 525 700 devu, savukārt "AstraZeneca" - 263 870.

Šobrīd rezervē noliktavās ir kopumā 1 178 338 devas, no kurām vairums jeb 437 300 ir tieši ražotāja "Johnson&Johnson" vakcīnas. Cita starpā noliktavā atrodas 264 408 "Pfizer"/"BioNTech" devu, kā arī teju tikpat, proti, 264 420 "Moderna" devu.

Lietošanai Eiropas Savienībā patlaban apstiprinātas vakcīnas no kopumā četriem ražotājiem - "Pfizer"/"BioNTech", "Moderna", "Johnson&Johnson" un "AstraZeneca".

Pavļuts: Nevajadzētu radīt iespaidu, ka bērnu vakcinācija ir obligāta

Saistībā ar bērnu vakcināciju pret Covid-19, kas sāksies ceturtdien, 16. decembrī, nevajadzētu spert tādus soļus, kas radītu iespaidu, ka tā būs obligāta.

Šādu nostāju ministrs pauda saistībā ar jautājumu par to, vai netiek plānots viest kādas izmaiņas pašreizējā regulējumā, kas skars epidemioloģiskās drošības pasākumus vai sertifikātu uzrādīšanas kārtību bērniem. Kopumā uz šo jautājumu ministrs atbildēja noraidoši.

Viņš cita starpā uzsvēra, ka speciālisti ir norādījuši, ka vakcinācija būtu vajadzīga bērniem, kas ir riska grupās. Taču pārējos gadījumos ministrs aicināja vecākus izrunāt šo tematu ar ārstu.

Pēc Pavļuta paustā, kopumā Latvijā ir aptuveni 141 000 bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem.

"Mēs šobrīd esam saņēmuši 54 000 "Pfizer"/"BioNTech" devu un nākamgad saņemsim vēl," piebilda ministrs.

Veselības ministrija šajā procesā esot vadījušies pēc dažādām prognozēm, gatavojoties arī lielākam pieprasījums nekā gaidīts, taču vecāku aptaujas, pēc ministra sacītā, uzrādījušas, ka šāda vēlme būtu aptuveni 20% līdz 25% cilvēku.

Tāpat politiķis akcentēja, ka bērnu vecumā no pieciem līdz 11 gadiem vakcināciju nodrošinās ģimenes ārstu prakses un ārstniecības iestādes - slimnīcas, poliklīnikas un veselības centri.

Citskovskis: Pašreizējais Covid-19 testēšanas risinājums lidostā "Rīga" ir situācijai atbilstošākais

Pašreizējais Covid-19 testēšanas risinājums lidostā "Rīga", kas dienas laikā nosaka četru līdz sešu reisu visu pasažieru Covid-19 testēšanu neatkarīgi no personas vakcinācijas vai pārslimošanas statusa, ir šā brīža situācijai atbilstošākais, pauda Valsts kancelejas direktors un Operatīvās vadības grupas vadītājs Jānis Citskovskis.

Viņš norādīja, ka vienlaikus situācija tiek uzraudzīta, kas nozīmē - mainoties apstākļiem, testēšanas metodes varētu arī pārveidot.

Kā ziņots, ņemot vērā Covid-19 jaunā varianta - omikrona - straujo izplatīšanos ne tikai Āfrikā, bet arī Eiropas valstīs, no pirmdienas tiek veikta intensīvāka ielidojošo reisu pasažieru Covid-19 skrīninga testēšana, informēja Veselības ministrijā.

Plānots, ka izlases kārtībā katru dienu tiks veikta četru līdz sešu reisu visu pasažieru Covid-19 testēšana neatkarīgi no personas vakcinācijas vai pārslimošanas statusa.

Skrīninga testam tiks atlasīti reisi no valstīm ar lielāko ievesto Covid-19 gadījumu skaitu Latvijā, proti, no Vācijas, Lielbritānijas, Zviedrijas, Ēģiptes, Polijas, Itālijas, Norvēģijas, Somijas, Lietuvas, Igaunijas, Ungārijas, Spānijas, Krievijas, Nīderlandes, Dānijas, Īrijas, Maltas, Ukrainas, Gruzijas un Šveices. Reisu atlase tiks veikta rotācijas kārtībā.

Pagājušajā nedēļā Ministru kabinets uzdeva Operatīvajai vadības grupai izvērtēt plašākas Covid-19 testēšanas iespējas Latvijā ieceļojušām personām.

Aptiekās varēs saņemt Covid-19 vakcīnu

Lai veicinātu vakcināciju pret Covid-19 un ļautu ātrāk un ērtāk saņemt vakcīnu, Latvijā, līdzīgi kā citās valstīs, vakcinācijā pret Covid-19 plānots iesaistīt arī farmaceitus.

Veselības ministrijas (VM) skatījumā tas ļautu iedzīvotājiem vēl ērtāk un ātrāk saņemt vakcīnu pret Covid-19.

Plānots, ka vakcinācijā aptiekas iesaistīsies brīvprātīgi, ņemot vērā to iespējas nodrošināt pakalpojuma sniegšanai atbilstošas telpas un nosacījumus. Farmaceitiem, kuri iesaistīsies vakcinācijas pret Covid-19 procesā, tiks nodrošināta papildu apmācība, līdzīgi kā tas notika citiem vakcinācijas veicējiem.

Pašlaik gatavību vakcinēt pret Covid-19 izteikuši ap 100 farmaceitiem. Farmaceitus plānots apmācīt no jau iepriekš VM piešķirtiem līdzekļiem šādām apmācībām.

VM uzskata, ka vakcinācija aptiekās ievērojami uzlabos pakalpojuma pieejamību, it īpaši strauja pieprasījuma gadījumā, kas varētu rasties, ņemot vērā prasību pēc vakcinācijas sertifikāta ikvienam, kurš darba pienākumus pilda klātienē.

Vakcinācijas pakalpojuma pieejamība aptiekās plaši tiek izmantota arī citviet Eiropā - Īrijā, Norvēģijā, Portugālē un Francijā, kur šī metode, pēc VM paustā, pierādījusi savu efektivitāti, nodrošinot iespēju iedzīvotājiem vakcinēties pret gripu.

Kā skaidro VM, pirms Covid-19 infekcijas izplatības sezonālā gripa bija galvenais iemesls palielinātam nāves gadījumu skaitam ziemas sezonā un pieaugošai hospitalizācijai. Tādējādi ministrijā argumentē, ka Eiropas pieredze parādījusi, ka, atļaujot farmaceitiem veikt iedzīvotāju vakcināciju pret gripu, tiek palielināta vakcinācijas aptvere un iedzīvotāji tiek pasargāti no smagas slimības gaitas un nonākšanas slimnīcā.

Pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu saņems 1560 eiro mērķdotāciju par katru kilometru

Pašvaldības par valsts vietējo autoceļu posmu pārņemšanu savā īpašumā saņems 1560 eiro mērķdotāciju par katru kilometru, paredz Ministru kabinetā pieņemtās izmaiņas noteikumos par kārtību, kā tiek izlietoti valsts autoceļu fonda programmas līdzekļi.

Satiksmes ministrija sarunās ar pašvaldību intereses pārstāvošām organizācijām un arī pašu novadu administrācijām ir plaši apspriedusi iniciatīvu par valsts vietējo ceļu nodošanu pašvaldību īpašumā, līdzi dodot papildu mērķdotācijas finansējumu.

Noteikumu projekts paredz, ka, pārņemot savā īpašumā valsts vietējo autoceļu vai tā posmu, pašvaldība saņems mērķdotāciju 1560 eiro apmērā par katru pārņemto kilometru uz termiņu ne ilgāku par pieciem gadiem.

Satiksmes ministrs Tālis Linkaits (JKP) norāda, ka šis būs stimulējošs mehānisms pašvaldībām pārņemt valsts vietējo autoceļu posmus, kas dos ieguldījumu kopējā ceļu kvalitātes uzlabošanā, ņemot vērā, ka pašvaldības ir spējīgas pieņemt informētākus lēmumus par savā teritorijā esošo vietējo autoceļu uzturēšanu un prioritātēm.

Ministrs uzsver, ka vietējo autoceļa pārvaldības formas maiņa ir iekļauta arī deklarācijā par Ministru kabineta iecerēto darbību.

Atbilstoši Satiksmes ministrijas veiktajam izvērtējumam liela daļa no valsts vietējo autoceļu pēc administratīvi teritoriālās reformas stāšanās spēkā neatbilst likumā "Par autoceļiem" noteiktajai valsts vietējā autoceļa definīcijai, jo tie nesavieno novada administratīvos centrus ar pilsētām, apdzīvotām teritorijām, kurās atrodas pagastu pārvaldes, ciemiem vai citiem valsts autoceļiem vai savā starpā atsevišķu novadu administratīvos centrus.

Satiksmes ministrijā skaidro, ka Ministru kabineta otrdien apstiprinātie grozījumi "Valsts pamatbudžeta valsts autoceļu fonda programmai piešķirto līdzekļu izlietošanas kārtībā" arī novērš vairākas Valsts kontroles un arī Satiksmes ministrijas iekšējā auditā konstatētās nepilnības mērķdotāciju sadalē pašvaldībām.

Turklāt līdz šim esošā kārtība mērķdotācijas sadalījumam starp pašvaldībām nebija pārskatīta kopš 2008. gada, līdz ar to mērķdotācijas sadalījums vairs nebija atbilstošs esošajai situācijai pašvaldībās saistībā ar infrastruktūru un tajās reģistrēto transportlīdzekļu skaitu. Ņemot vērā iepriekš minēto, noteikumos aktualizēts mērķdotācijas pašvaldību autoceļiem un ielām sadalījums atbilstoši noteikumos noteiktajiem kritērijiem.

Valsts pārvaldē ieviesīs vienotu informācijas sistēmu ievainojamību atklāšanas procesu

Ministru kabinets apstiprināja Aizsardzības ministrijas izstrādāto informatīvo ziņojumu, kas paredz valsts pārvaldē ieviest vienotu procesu, kādā ikviens iedzīvotājs var ziņot par ievainojamībām valsts uzturētās informācijas sistēmās.

"Ministru kabineta lēmums par skaidru kārtību, kādā ziņot par ievainojamībām valsts informācijas sistēmās, būtiski stiprinās kiberdrošību Latvijā, ļaujot valsts funkciju nodrošināšanā savu pienesumu sniegt arī privātajā sektorā strādājošiem IT speciālistiem un entuziastiem.

"Cert.lv" koordinēs šī procesa ieviešanu, taču valsts iestādēm, tāpat kā līdz šim, pašām būs jārīkojas, lai novērstu konstatētās ievainojamības un uzlabotu savu sistēmu drošību," skaidro aizsardzības ministrs Artis Pabriks (AP).

Attīstoties informācijas un komunikācijas tehnoloģiju nozarei un pakalpojumiem kļūstot arvien vairāk digitalizētiem, palielinās arī apdraudējumi un iespējamais kaitējums, ko iespējams nodarīt, izmantojot kiberuzbrukumus.

Tajā pašā laikā, lai kādi resursi tiktu ieguldīti dažādu digitālo sistēmu un infrastruktūras drošībā, tās nekad nebūs absolūti drošas un iespējamība atrast ievainojamību pastāvēs vienmēr. Līdz ar to, datu aizsardzība un sistēmu noturības veicināšana ir pastāvīgs process, kas jānodrošina visā to dzīves cikla laikā.

Vienots ievainojamību atklāšanas process ļauj veicināt noturību digitālajā vidē, vienlaikus netieši atbalstot drošības ekspertu kopienas veidošanos un pašu pētnieku izaugsmi.

Informatīvais ziņojums paredz, ka valsts un pašvaldību iestādes varēs brīvprātīgi pieņemt lēmumu par iesaistīšanos koordinētajā ievainojamību atklāšanas modelī un noteikt resursus, uz kuriem tas attiecināms.

Koordinēta ievainojamību atklāšanas procesa ieviešana sniegs iespēju valsts pārvaldes iestādēm sadarboties ar drošības pētniekiem, sniedzot iespējas bez papildu investīcijām uzlabot sistēmu un vides drošību. Būtiski, ka šajā procesā ir arī zināšanu un pieredzes pārņemšana, jo katrai iestādei būs iespēja uzzināt par potenciālajām ievainojamībām no "Cert.lv" gadījumos, kad par tām ir ziņots no citām institūcijām, kas izmanto to pašu IT infrastruktūru, sistēmas, pakalpojumus vai iekārtas.

Līdzīga ziņošanas sistēma informācijas sistēmu ievainojamību efektīvai atklāšanai un novēršanai veiksmīgi darbojas Nīderlandē un Slovākijā, kur labā prakse no publiskā sektora ir pārņemta arī daudzos privātā sektora uzņēmumos.

Kariņš: Ir jāatrod iespēja saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem pāriet uz dzīvi ierastākā ritmā

Saistībā ar Covid-19 ierobežojumiem gan valdībai, gan sabiedrībai kopumā jāatrod iespēja pāriet uz dzīvi ierastākā ritmā ar nelielām izmaiņām, piemēram, nosacīti samazinātu iespēju pulcēties lielākam cilvēku skaitam, masku un respiratoru valkāšanu, kā arī primāro un balsta vakcināciju, valdības sēdē sacīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Viņš pauda, ka, ja valdība gaidīs brīdi, kad valstī vispār vairs nebūs Covid-19 saslimstības, jāgaida varētu būt vismaz līdz vasarai, jo slimībai ir sezonāls raksturs, kas, premjera ieskatā, nebūtu pareizais virziens.

"Ja cilvēks ir vakcinēts un vēl valkā, piemēram, kā mēs [valdības ministri sēdes laikā] šādus respiratorus, tad man ir grūti iedomāties jebkādu elpceļu slimību, kas pat gribēdama šajā telpā spētu pārvietoties," teica Kariņš.

Vienlaikus sēdes laikā ekonomikas ministrs Jānis Vitenbergs (NA) uzsvēra, ka Ekonomikas ministrija (EM) ikdienā saņemot daudz ziņojumu no uzņēmējiem, īpaši izklaides nozarē, kas nav apmierināti ar esošo ierobežojumu sistēmu. Tas, pēc Vitenberga teiktā, veicina cilvēku pulcēšanos šaurākās telpās, piemēram, dzīvokļos.

Tāpat ekonomikas ministrs pauda, ka Latvijas ļaudis tos pakalpojumus, kurus nav iespējams saņemt Latvijā, nereti dodas saņemt Latvijas kaimiņvalstīs - Lietuvā un Igaunijā.

Kā ziņots, valdība, visticamāk, pēc 11. janvāra nepagarinās Covid-19 pandēmijas dēļ izsludināto ārkārtējo situāciju, taču precīzi nosacījumi attiecībā uz turpmākajiem ierobežojumiem tiks vēl sagatavoti, otrdien Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas sēdē atzina Ministru prezidenta parlamentārā sekretāre Evika Siliņa (JV).

Valdība ārkārtējo situāciju izsludināja 9. oktobrī.

Valdība atbalsta piemaksas robežsargiem par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu

Ministru kabinets atbalstīja grozījumus noteikumos, kas paredz robežsargiem līdz 300 eiro lielas piemaksu par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu.

Speciālās piemaksas noteikšana paredzētā kā būtisks bonuss, lai piesaistītu un noturētu amatpersonas dienestam Valsts robežsardzē, kā arī stiprinātu valsts robežas apsardzībā un kontrolē iesaistīto personāla resursu kapacitāti.

Kritērijus piemaksas apmēra noteikšanai noteiks iestādes vadītājs. Plānots, ka piemaksu ieviešana varētu nosegt gadiem ieilgušās problēmas ar amatpersonu nokļūšanu dienesta pienākumu izpildes vietā un personīgā transporta izdevumiem, piemēram, Daugavpils pārvaldes robežsargiem minimālais attālums līdz dienesta vietai ir 30 kilometri, bet maksimālais - 125 kilometri.

Jau ziņots, ka 24. septembrī valdība atbalstīja Iekšlietu ministrijas prioritāro pasākumu, kuram tika piešķirts finansējums pilnā apjomā - 20 735 004 eiro, tai skaitā piemaksai par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu - 5 739 436 eiro.

Speciālā piemaksa par robežkontroles mobilitāti un stiprināšanu ir jauna speciālā piemaksa, ko piemēros tikai Valsts robežsardzē dienošām amatpersonām, kas savus dienesta pienākumus pilda tieši uz valsts robežas.

Valdība piešķir 1,4 miljonus eiro Covid-19 krīzes risināšanā iesaistītajām ārstniecības iestādēm

Valdība atbalstīja finansējuma piešķiršana no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem virsstundu darba apmaksai ārstniecības iestādēm un citu iesaistīto iestāžu darbiniekiem saistībā ar Covid-19 krīzes risināšanu.

Par laika periodu no 1. jūlija līdz 31. novembrim veselības nozarei piešķirti 1 468 885 eiro.

Tāpat valdība no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem piešķīra 26 917 eiro Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienestam un ārstniecības iestādēm par medicīniskās palīdzības nodrošināšanu pierobežā saistībā ar ārkārtējo situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Latvijas-Baltkrievijas robežas sargāšanas izdevumu segšanai piešķir 295 485 eiro

Ministru kabinets nolēma piešķirt iekšlietu dienestiem finansējumu 295 384 eiro apmērā, lai segtu izdevumus saistībā ar situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas.

Izdevumi izveidojušies laikā no 1. novembra līdz 30. novembrim un ir saistīti ar nodarbināto samaksu par virsstundu darbu, nakts darbu, piemaksām par personisko darba ieguldījumu un darba kvalitāti, komandējumiem, ēdināšanu, apgādāšanu ar dienesta vai darba pienākumu izpildei nepieciešamo apģērbu, individuālajiem aizsardzības līdzekļiem, kā arī ar patvēruma meklētāju uztura un dienas naudu.

Kopš 10. augusta, kad pierobežā tika izsludināta ārkārtējā situācija, no valsts robežas nelikumīgas šķērsošanas kopumā ir atturēti 2975 cilvēki.

Kopš ārkārtējās situācijas ieviešanas humānu apsvērumu dēļ valsts robežas šķērsošana nav liegta 92 cilvēkiem, savukārt kopumā šogad aizturēti 444 valsts robežu nelikumīgi šķērsojuši trešo valstu pilsoņi.

Ņemot vērā pastiprinātu nelegālās imigrācijas spiedienu, Latvijas valdība Ludzas, Krāslavas, Augšdaugavas novados, kā arī Daugavpilī izsludinājusi ārkārtējo situāciju. Vasarā valdība to izsludināja no 11. augusta līdz 10. novembrim, bet vēlāk tā pagarināta līdz 10. februārim.

Baltkrievijas diktatora Aleksandra Lukašenko režīma izvērstā hibrīduzbrukuma ietvaros kopš šā gada pavasara notikuši centieni Latvijā, Lietuvā un Polijā no Baltkrievijas iesūtīt tūkstošiem nelegālo imigrantu, kuru lielākā daļa kā tūristi ieradušies Baltkrievijā no Irākas.

Valdība piešķirs 115 775 eiro VKKF biļešu kompensācijas programmas piektajai kārtai

Lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari, valdība šodien lēma piešķirt 115 775 eiro, lai atbilstoši Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) mērķprogrammas "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija" piektās kārtas rezultātiem kultūras pasākumu rīkotājiem nodrošinātu biļešu kompensāciju 80% apmērā.

Kultūras ministrijas sabiedrisko attiecību speciāliste Dace Vizule informēja, ka mērķprogrammas 5. kārtā pieteikumus atbalstam iesnieguši 32 pasākumu rīkotāji un ir veikts visu iesniegto dokumentu izvērtējums, atbalstu sniedzot 26 pasākumu rīkotājiem.

Kultūras pasākumu rīkotāji, kuri ārkārtējās situācijas laikā atcēluši koncertus un izrādes vai Covid-19 izplatības ierobežošanai noteikto drošības pasākumu dēļ tos pēc ārkārtējās situācijas beigām rīkos samazinātam skatītāju skaitam, var pieteikties biļešu naudas kompensācijām pagarinātajā VKKF mērķprogrammā "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija".

Mērķprogrammas pirmajā kārtā finansējums piešķirts 25 kultūras pasākumu rīkotājiem par kopējo summu 680 220 eiro. Savukārt mērķprogrammas otrajā kārtā sniegts atbalsts 30 pasākumu rīkotājiem par kopējo summu 354 013 eiro.

Mērķprogrammas 3. kārtā sniegts atbalsts 45 pasākumu rīkotājiem 639 740 eiro apmērā un mērķprogrammas ceturtajā kārtā sniegts atbalsts 35 pasākumu rīkotājiem 718 607 eiro apmērā.

VKKF arī 2022. gadā turpinās sniegt atbalstu mērķprogrammā "Kultūras pasākumu rīkotāju biļešu kompensācija". Tā ir atbalsta programma, ko finansē no valsts budžeta programmas "VKKF programmu un projektu īstenošana" un valsts budžeta programmas "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem", kā arī no papildu piešķirtajiem KM līdzekļiem, lai mazinātu Covid-19 krīzes radīto negatīvo seku ietekmi uz kultūras nozari.

Augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņai piešķir 4,7 miljonus eiro

Ministru kabinets nolēma piešķirt finansējumu 4 713 300 eiro apmērā augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņai.

Paredzēts, ka finansiālais atbalsts ļaus pilnveidot augstākās izglītības institūciju studiju programmu satura kvalitāti un, efektīvi izmantojot pieejamos resursus, nodrošināt labāku augstākās izglītības institūciju pārvaldību un vadības personāla kompetenču un prasmju paaugstināšanu.

Tāpat plānots sniegt atbalstu valsts augstskolu stratēģiskās specializācijas noteikšanai, MK virzītu augstskolas padomes locekļu kandidātu atlasei un kompetenču novērtēšanai, attīstības stratēģiju izstrādei un ieviešanai, kompetences celšanas pasākumiem valsts augstskolu padomju locekļiem, stratēģiskajai komunikācijai un mērķauditorijas informēšanai.

Mērķa īstenošanai kopējais finansējuma apmērs ir 4 713 300 eiro, kuru veido Eiropas Sociālā fonda finansējums 4 006 305 eiro apmērā un valsts budžeta līdzfinansējums - 706 995 eiro.

Projektu plānots ieviest līdz 2023. gada ceturtajam ceturksnim.

Pašvaldībām sniegs valsts aizdevumu bērnudārzu celtniecībai, ja rindā uz vietām bērnudārzos gaidīs vairāk nekā 100 bērni

Pašvaldībām tiks sniegts valsts aizdevums bērnudārzu celtniecībai, ja rindā uz vietām pirmsskolas izglītības iestādēs gaidīs vairāk nekā 100 bērni, paredz šodien valdības atbalstītā kārtība, kādā izvērtē pašvaldību investīciju projektus jaunu pirmsskolas izglītības iestāžu būvniecībai vai esošo pirmsskolas izglītības iestāžu paplašināšanai.

Noteikumi nosaka kritērijus un kārtību, kādā Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija (VARAM) izvērtē jaunas pirmsskolas izglītības iestādes būvniecības vai esošas pirmsskolas izglītības iestādes paplašināšanas investīciju projektus.

Pašvaldības investīciju projektus varēs iesniegt divas reizes - līdz 2022. gada 1. februārim un līdz 1. jūnijam.

Pašvaldības varēs iesniegt investīciju projektus, ja bērnu skaits, kuri 2021.gada 1.oktobrī sasnieguši pusotra gada vecumu un ir iekļauti rindā uz vietu pašvaldības pirmsskolas izglītības iestādē, ir lielāks par 100. Turklāt attiecīgās pašvaldības teritoriālā iedalījuma vienībā, kurā ir plānots īstenot investīciju projektu, bērnu skaitam rindā ir jābūt lielākam par 50.

Maksimālais valsts budžeta aizdevuma apmērs nedrīkstēs pārsniegt 22 000 eiro vienas jaunas pirmsskolas izglītības iegūšanai paredzētas vietas izveidei, ja attiecīgajā zemes vienībā nav pirmsskolas izglītības iestāžu ēku. Savukārt citos gadījumos izmaksas nedrīkstēs pārsniegt 15 840 eiro vienas jaunas pirmsskolas izglītības iegūšanai paredzētas vietas izveidei.

Tāpat ir noteikti citi kritēriji aizdevumu saņemšanai, piemēram, projekti jāpabeidz līdz 2024.gada 31.decembrim, pašvaldībām jāiesniedz nepieciešamā informācija par plānoto investīciju projektu, tostarp projekta nepieciešamības pamatojums, plānotās izmaksas u.c.

Kā skaidro VARAM, 2021. gada 1. oktobrī kopējā reālā rindā uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm bija 7892 bērni. Salīdzinot ar 2020.gada 1.oktobra datiem, rinda uz pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēm ir samazinājusies par 21%.

2020. un 2021.gadā kopumā tika atbalstīta valsts budžeta aizdevumu piešķiršana 23 investīciju projektiem īstenošanai par 39,6 miljoniem eiro. No šiem projektiem 18 investīciju projekti ir jau īstenoti vai vēl turpinās to īstenošana. Šo projektu īstenošanas rezultātā tiks radītas 2 463 jaunas vietas pašvaldību pirmsskolas izglītības iestādēs.

Noteikumi stāsies spēkā 2022. gada 1. janvārī.

Paplašinās ES fondu atbalstu 1,5 miljonu eiro apmērā sociālās atstumtības riska grupas jauniešiem

Lai mazinātu sociālās atstumtības risku, Ministru kabinets šodien lēma paplašināt Eiropas Savienības (ES) fondu atbalstu 1,5 miljonu eiro apmērā jauniešiem vecumā no 15 līdz 29 gadiem, kas nav iesaistīti ne nodarbinātībā, ne izglītībā, ne mācībās (NEET), informēja Izglītības un zinātnes ministrijā (IZM).

Atbalsts būs pieejams Jaunatnes starptautisko projektu aģentūrasprojektā "Proti un dari!", piesaistot ES Atveseļošanās palīdzības programmas "REACT-EU" finansējumu. Plānots, ka papildu finansējums 2021. gadam būs 1 158 029 eiro, savukārt 2022. gadam - 341 972 eiro.

IZM norāda, ka tas ļaus mazināt Covid-19 izraisītās krīzes sekas un nodrošinās ilgtermiņa risinājumus jaunieša dzīves kvalitātes uzlabošanai un prasmju attīstībai. Turklāt papildu finansējums sniedz iespēju nodrošināt atbalsta pasākumus 800 jauniešiem, kā arī pagarināt to termiņu līdz 2023. gada 31. decembrim.

Līdz 2021. gada jūnija beigām projektā jau iesaistījušies 3757 NEET jaunieši, no kuriem lielākā daļa atgriezušies izglītībā, iesaistījušies nodarbinātībā un citās jauniešu aktivitātēs. Atbalsts jauniešiem tiek nodrošināts sadarbībā ar pilsētas vai novada pašvaldībām.

Projekta ietvaros NEET jaunieši var saņemt atbalsta pasākumus, kas saistīti ar neformālo un ikdienas mācīšanos, kā arī karjeras konsultanta un citu speciālistu konsultācijas, atbalstu profesionālās kvalifikācijas vai aroda iegūšanai. Tāpat atbalsta pasākumi nodrošināti jauniešiem ar invaliditāti.

Kā skaidroja IZM, atbalsts NEET jauniešiem orientēts uz aktivitātēm, kas atbilst viņu individuālajām vajadzībām un, lai mērķtiecīgi veicinātu turpmāku iesaisti izglītībā, nodarbinātībā vai preventīvos bezdarba mazināšanas atbalsta pasākumos. NEET jauniešiem ir iespējas saņemt arī mentora, speciālista atbalstu, kurš palīdz salāgot personiskos mērķus un intereses ar iespējām tos sasniegt, attīstīt nepieciešamās iemaņas un prasmes.

Valdība palielina līdzekļus neparedzētiem gadījumiem vēl par 150 miljoniem eiro

Sākotnēji likumā "Par valsts budžetu 2021. gadam" valsts budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" bija paredzēti līdzekļi 26 729 748 eiro apmērā. Tomēr 2021. gada valsts budžeta projekta sagatavošanas procesā nebija skaidrs par 2021. gadā papildus nepieciešamā finansējuma apmēru Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem.

Lai nodrošinātu finansējumu Covid-19 seku novēršanas un pārvarēšanas pasākumiem, līdzekļi neparedzētiem gadījumiem šogad kopumā jau ir palielināti līdz 1,9 miljardu eiro apmēram.

Ar Ministru kabineta rīkojumiem apropriācija budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 2021.gada 13.decembrim ir arī palielināta apropriācijas pārdales rezultātā no ministriju un citu centrālo valsts iestāžu budžetiem vēl par 51 717 365 eiro.

Līdz ar to, ņemot vērā visus atbalstītos apropriācijas palielinājumus, līdzekļu apjoms neparedzētiem gadījumiem kopumā sasniedzis 1 978 447 113 eiro.

Ņemot vērā līdz 13.decembrim no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem pārdalīto finansējumu, pieejamais līdzekļu atlikums vēl ir 69 132 831 eiro.

Savukārt, ņemot vērā arī ar Ministru kabineta rīkojumiem akceptētās pārdales, izveidojas līdzekļu deficīts 73 724 967 eiro apmērā.

Finanšu ministrijā (FM) ir saņemti arī jauni pieprasījumi no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem, kas atrodas dažādās saskaņošanas stadijās, kā arī ir sagaidāmi papildu pieprasījumi no nozaru ministrijām saskaņā ar līdz šim pieņemtajiem Ministru kabineta konceptuālajiem lēmumiem saistībā ar izstrādātiem atbalsta pasākumiem Covid-19 izraisītās krīzes seku mazināšanai un noteikto aizliegumu un ierobežojumu radīto zaudējumu kompensējošiem pasākumiem, kā arī šā gada pēdējās Ministru kabineta sēdēs atbalstītajiem pieprasījumiem.

Lai atbilstoši situācijai vēl līdz gada beigām varētu nekavējoties nodrošināt nepieciešamo finansējumu noteikto aizliegumu un ierobežojumu radīto zaudējumu kompensējošiem pasākumiem un operatīvi reaģēt un piešķirt nepieciešamo finansējumu, FM lūdza valdību palielināt apropriāciju budžeta programmā "Līdzekļi neparedzētiem gadījumiem" līdz 150 miljoniem eiro. Minētais finansējums tiks piešķirts atbilstoši faktiskajai nepieciešamībai.

Piešķirot vēl 150 miljonus eiro, kopumā budžetā līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem šogad būs atvēlēti 2,128 miljardi eiro.

Piešķir 7,8 miljonus eiro digitālo prasmju attīstību veicinošam augstskolu studiju saturam

Ministru kabinets (MK) šodien piešķīra 7 860 001 eiro digitālo prasmju attīstību veicinoša augstskolu studiju satura realizēšanai.

Paredzēts, ka finansējums palīdzēs pārvarēt Covid-19 radītās krīzes sekas un sagatavos zaļai, digitālai un noturīgai ekonomikas atveseļošanai, kas cita starpā paredz investīcijas atbilstošai cilvēkresursu sagatavošanai atbilstoši digitālās transformācijas radītajiem izaicinājumiem.

Vienlaikus piešķirtais finansējums palīdzēs radīt un piedāvāt digitālajam laikmetam atbilstošu studiju saturu, kur studējošie varēs vismaz vidējā līmenī apgūt un pārvaldīt, piemēram, mākslīgā intelekta, datu analītikas, lietu interneta, augstas veiktspējas skaitļošanas, kiberdrošības elementus un rīkus savas izvēlētās specializācijas ietvarā, uzsver Izglītības un zinātnes ministrija (IZM).

Tāpat augstskolās tiks ieviesti arī radoši un inovatīvi digitālie tehnoloģiskie risinājumi, kas nodrošina studējošo digitālo kompetenču attīstību, efektivizē studiju procesu un nodrošina atbalstu digitālo prasmju pilnveidē.

Kā rīkojuma projektā norāda IZM, Covid-19 pandēmija ir radījusi vairākus nopietnus izaicinājumus Latvijas augstskolām, kas prasa ātri ieviest dažādus digitālos risinājumus, lai uzlabotu studiju procesu un pielāgotos situācijai mūsdienu digitālajā telpā, tai skaitā virzītos uz digitālo transformāciju. Pašlaik augstskolu studiju klāstā nav iespēju pilnvērtīgi apgūt augsta līmeņa digitālās prasmes.

Projektus plānots īstenot ne ilgāk kā līdz 2023. gada 31. decembrim.

Skolēnu dalībai mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētnieciskās darbības konkursos piešķirti 50 000 eiro

Ministru kabinets (MK) šodien nolēma piešķirt papildu finansējumu 50 000 eiro apmērā skolēnu dalībai nacionālajās vai starptautiskajās mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētnieciskās darbības konkursos.

Finansējums paredzēts Eiropas Sociālā fonda projektam "Nacionāla un starptautiska mēroga pasākumu īstenošana izglītojamo talantu attīstībai", lai nodrošinātu attālinātu skolēnu dalību mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētnieciskās darbības konkursos, kā arī veiktu sagatavošanās darbus pasākumiem.

Kā norādīts Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) rīkojuma projektā, ir jānodrošina stingra tiešsaistes pasākumu uzraudzības rīku pielietošana, kas, izmantojot mākslīgā intelekta algoritmus, analizē tiešsaistē dalībnieka uzvedību, iespējamu digitālu palīgresursu izmantošanu un ziņo par iespējamiem ētikas pārkāpumiem un sniedz iespēju arī tiešsaistē nodrošināt godīgus sacensības noteikumus visiem dalībniekiem.

Piešķirto finansējumu plānots izmantot 2021./2002. mācību gada 14 rīkotajās mācību priekšmetu olimpiādēs, kurās indikatīvi piedalīsies līdz 10 000 izglītojamo, kā arī piecus reģionāla līmeņa un vienu valsts līmeņa zinātniski pētnieciskās darbības konkursus, kurs kopumā piedalīsies līdz 1000 izglītojamo.

No papildus piešķirtajiem finanšu līdzekļiem aptuveni 30 000 eiro plānots izmantot pasākumu norises uzraudzības pakalpojumu iepirkšanai un nodrošināšanai, bet 20 000 eiro tiks novirzīti zinātniski pētnieciskās darbības konkursu digitālās platformas izveidei un darbības uzturēšanai.

Kā liecina IZM rīkojuma projekts, Covid-19 epidemioloģisko ierobežojumu dēļ aptuveni 8000 talantīgiem skolēniem vidusskolas vecumposmā ir apgrūtināta iespēja piedalīties attālinātajās mācību priekšmetu olimpiādēs un zinātniski pētnieciskās darbības konkursos.

Par katru ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998. gada 1. janvārim ievietotu personu pašvaldības nākamgad saņems 600 eiro mēnesī

Valdība otrdien apstiprināja kārtību, kādā piešķir finansējumu pašvaldībām par ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998. gada 1. janvārim ievietotām personām, nākamgad paredzot finansējumu 600 eiro mēnesī par vienu personu.

Saskaņā ar Pašvaldību finanšu izlīdzināšanas likuma pārejas noteikumiem, Ministru kabinets, iesniedzot Saeimai gadskārtējā valsts budžeta likuma projektu, paredz tajā dotāciju pašvaldībām par bērniem bērnunamos un iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim.

Plānojamās dotācijas apmērs nosakāms, ņemot vērā vidējos izdevumus valstī par vienu bērnu bērnunamā un iemītnieku pansionātā. Saskaņā ar pašvaldību sniegto informāciju bērnunamos vairs neatrodas bērni, kuri tajos ievietoti līdz 1998.gada 1.janvārim, līdz ar to dotācija pašvaldībām par šīm personām 2022.gadam netiek aprēķināta.

Likumā "Par valsts budžetu 2022. gadam" noteikta apropriācija 604 800 eiro apmērā par iemītniekiem veco ļaužu pansionātos un centros, kuri tajos ievietoti līdz 1998. gada 1. janvārim, nosakot, ka viena iemītnieka finansējums ir 7200 eiro apmērā.

Valdības apstiprinātie noteikumi nosaka kārtību, kādā piešķir finansējumu pašvaldībām par ilgstošas sociālās aprūpes iestādēs līdz 1998. gada 1. janvārim ievietotām personām, pamatojoties uz pašvaldību iesniegtajiem datiem par iemītnieku skaitu.

Noteikumos ir noteikts, ka pašvaldības reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša 10. datumam, informē Valsts kasi par sociālās aprūpes iestādē līdz 1998. gada 1. janvārim ievietoto personu aktuālo skaitu attiecīgā mēneša pirmajā datumā, izmantojot Valsts kases e-pakalpojumu "ePārskati".

Noteikts, ka finansējums pašvaldībām par personām, kuras ievietotas veco ļaužu pansionātos un centros līdz 1998.gada 1.janvārim, 2022.gadā ir 600 eiro mēnesī par vienu personu.

Valsts kase nodrošina finansējuma pārskaitīšanu uz attiecīgo pašvaldību kontiem vienu reizi mēnesī līdz attiecīgā mēneša 15. datumam, atbilstoši pašvaldību iesniegtajiem datiem par aktuālo personu skaitu un attiecīgajā mēnesī noteikto finansējumu vienai personai šo noteikumu pielikumā norādītā finansējuma ietvaros.

Pašvaldībām, kuras minētos datus nav iesniegušas Valsts kasē, valsts budžeta dotāciju par attiecīgo mēnesi pārskaita tikai pēc informācijas iesniegšanas, vienlaicīgi ar kārtējā mēneša finansējumu.

Piešķir 59 799 eiro pašvaldībām, kompensējot Covid-19 piesardzības pasākumus sabiedriskajā transportā

Valdība šodien atbalstīja 59 799 eiro piešķiršanu astoņām pašvaldībām, lai segtu izdevumus, kas radušies saistībā ar Covid-19 piesardzības pasākumu ieviešanu sabiedriskajā transportā no 9.marta līdz 30.jūnijam.

Daugavpils pašvaldībai tiks piešķirti 13 954 eiro, Jelgavai - 9421 eiro, Jēkabpilij - 132 eiro, Liepājai - 487 eiro, Rēzeknei - 736 eiro, Rīgai - 31 392 eiro, Valmierai - 2034 eiro bet Ventspilij - 1643 eiro.

Finansējums tiks piešķirts no līdzekļiem neparedzētiem gadījumiem.

Vienlaikus Autotransporta direkcija informē, ka kopējā ietekme uz ieņēmumu apgrozījumu, ko radījusi Covid-19 infekcijas apkarošanā radītā iedzīvotāju mobilitātes ierobežošana, atstāja aptuveni 5,4 miljonu eiro ietekmi uz ieņēmumu apgrozījumu valstspilsētām laika periodā no 9. marta līdz 30.jūnijam.

Vislielākā ietekme 4,5 miljonu eiro apmērā bijusi Rīgas pašvaldībai.

Valdība piešķir 822 974 eiro naudas balvām par izciliem sasniegumiem sportā

Valdība piešķīrusi 822 974 eiro Izglītības un zinātnes ministrijai (IZM), lai izmaksātu prēmijas par izciliem sasniegumiem XXXII Vasaras olimpiskajās spēlēs un Vasaras paralimpiskajās spēlēs Tokijā, kā arī citiem izciliem sasniegumiem sportā 2020.gada nogalē un 2021. gadā.

Saskaņā ar Sporta likumu Latvijas sportistiem, viņu treneriem, sportistus apkalpojošajiem sporta darbiniekiem, tai skaitā sporta ārstiem, apkalpojošajam personālam un attiecīgajām sporta federācijām Ministru kabinets var piešķirt naudas balvas par izciliem sasniegumiem sportā.

Valdības rīkojumā iekļauta virkne treneru un palīgu, kā arī dažas federācijas un sportisti.

3x3 basketbolistu Agņa Čavara, Naura Mieža, Edgara Krūmiņa un Kārļa Paula Lasmaņa trenerim Raimondam Feldmanim piešķirti 138 167 eiro (tai skaitā 31 451 eiro nodokļu samaksai).

Šo pašu sportistu trenerim Dāvim Feikneram piešķirti 124 307 eiro (tai skaitā 28 263 eiro nodokļu samaksai), bet viņus apkalpojošajam sporta darbiniekam Emīlam Tomam - 13 435 eiro (tai skaitā 2 763 eiro nodokļu samaksai).

Svarcēlāju Artūra Plēsnieka un Rivara Suhareva trenerim Eduardam Andruškevičam piešķirti 36 492 eiro (tai skaitā 8 051 eiro nodokļu samaksai), bet Suhareva trenerim Viktoram Ščerbatiham - 3167 eiro (tai skaitā 401 eiro nodokļu samaksai).

Brīvās cīņas pārstāves Anastasijas Grigorjevas trenerim Armandam Zvirbulim piešķirti 4963 eiro (tai skaitā 814 eiro nodokļu samaksai), trenerei Ļubovai Kopilovai - 4963 eiro (tai skaitā 814 eiro nodokļu samaksai), bet apkalpojošajam sporta darbiniekam Agrim Potašam - 922 eiro.

Pie naudas prēmijas tikuši arī pludmales volejbolistu Tīnas Graudiņas un Anastasijas Kravčenokas treneri Gustavo Roča - 17 537 eiro (tai skaitā 3706 eiro nodokļu samaksai), Mihails Samoilovs - 5562 eiro (tai skaitā 952 eiro nodokļu samaksai), un Adris Krūmiņš - 1153 eiro. Savukārt volejbolistes apkalpojošam sporta darbiniekam Andrim Eikenam piešķirti 4066 eiro (tai skaitā 608 eiro nodokļu samaksai).

Pludmales volejbolistu Mārtiņa Pļaviņa un Edgara Toča trenerim Genādijam Samoilovam piešķirts 20 531 eiro (tai skaitā 4395 eiro nodokļu samaksai), apkalpojošam sporta darbiniekiem Arnim Tuntem - 5562 eiro (tai skaitā 952 eiro nodokļu samaksai), bet Ivaram Ikstenam - 2568 eiro (tai skaitā 263 eiro nodokļu samaksai).

Paralimpieti Diānu Dadzīti apkalpojošajai darbiniecei Signei Rinkulei piešķirti 18 978 eiro (tai skaitā 4038 eiro nodokļu samaksai), Zanei Skujiņai - 50 037 eiro (tai skaitā 11 306 eiro nodokļu samaksai), Baibai Kalnciemai - 17 870 eiro (tai skaitā 3783 eiro nodokļu samaksai), bet paralimpieša Riharda Snikus trenerei Agnesei Rozītei - 30 619 eiro (tai skaitā 6715 eiro nodokļu samaksai), viņa apkalpojošajiem sporta darbiniekiem Darjai Tikhomirovai - 30 619 eiro (tai skaitā 6715 eiro nodokļu samaksai), Karinai Krauzei - 2902 (tai skaitā 340 eiro nodokļu samaksai), Irinai Andrusai - 30 619 eiro (tai skaitā 6715 eiro nodokļu samaksai), Kasparam Iesaliņam - 10 663 eiro (tai skaitā 2125 eiro nodokļu samaksai), Jānim Bušeram - 2902 (tai skaitā 340 eiro nodokļu samaksai).

Paralimpieša Aigara Apiņa trenerim Aldim Šūpulniekam un apkalpojošai sporta darbiniecei Guntai Ozoliņai katram piešķirti 16 206 eiro (tai skaitā 3400 eiro nodokļu samaksai), bet paralimpieša Edgara Berga trenerei Maijai Ukstiņai - 9139 eiro (tai skaitā 1775 eiro nodokļu samaksai), kā arī apkalpojošajai sporta darbiniecei Sandrai Rozenštokai - 1970 eiro (tai skaitā 126 eiro nodokļu samaksai).

Smaiļotāja Roberta Akmens trenerim Aleksandram Timoškevičam piešķirti 5122 eiro (tai skaitā 851 eiro nodokļu samaksai), kamaniņu braucēju Kendijas Aparjodes un Artūra Dārznieka trenerim Ināram Kivleniekam - 7684 eiro (tai skaitā 1440 eiro nodokļu samaksai), Andra Šica un Jura Šica trenerim Danielam Fogelim - 12 806 eiro (tai skaitā 2618 eiro nodokļu samaksai), Elīzas Tīrumas un Kristera Aparjoda trenerim Mārtiņam Rubenim - 7684 eiro (tai skaitā 1440 eiro nodokļu samaksai), Mārtiņa Bota un Roberta Plūmes trenerim Kristapam Mauriņam - 3842 eiro (tai skaitā 556 eiro nodokļu samaksai).

Savukārt skeletonistu Martina un Tomasa Dukuru trenerim Dainim Dukuram piešķirti 9676 eiro (tai skaitā 1898 eiro nodokļu samaksai), trenerim Mihailam Arhipovam - 3870 eiro (tai skaitā 563 eiro nodokļu samaksai), trenerim Jānim Krūmiņam - 2902 (tai skaitā 340 eiro nodokļu samaksai), bet apkalpojošajam sporta darbiniekam Edvīnam Lešenkovam - 2902 (tai skaitā 340 eiro nodokļu samaksai).

Brīvās cīņas sportista Alana Amirova trenerim Sergejam Kursītim piešķirts 2561 eiro (tai skaitā 262 eiro nodokļu samaksai), biatlonistes Baibas Bendikas trenerim Ilmāram Bricim - 7114 eiro (tai skaitā 1309 eiro nodokļu samaksai).

Grieķu - romiešu cīņas pārstāvja Aleksandra Jurkjana treneriem Vitālijam Vērdiņam un Artjomam Petkunam katram piešķirts 1281 eiro, bet kanoe airētāja Roberta Lagzdiņa trenerim Sergejam Bobkovam - 1537 eiro (tai skaitā 26 eiro nodokļu samaksai).

Pludmales volejbolistu Artūra Rinkeviča un Arda Daniela Bedrīša trenerim Rihardam Finsteram piešķirti 2689 eiro (tai skaitā 291 eiro nodokļu samaksai), bet viņu apkalpojošajiem sporta darbiniekiem Dināram Zāģeram un Krišjānim Kuplim katram pa 576 eiro.

Kamaniņu braucēju Elīnas Ievas Vītolas trenerim Sandrim Bērziņam piešķirti 4269 eiro (tai skaitā 655 eiro nodokļu samaksai), bet Ginta Bērziņa trenerim Zintim Šaicānam - 2561 eiro (tai skaitā 262 eiro nodokļu samaksai), trīssoļlēcēju Rūtas Kates Lasmanes un Darjas Sopovas trenerim Jurim Petrovičam - 3074 eiro (tai skaitā 370 eiro nodokļu samaksai), skrējējas Agates Caunes treneriem Līgai Dzenei un Raitim Ravinskim - katram pa 1281 eiro.

Bokseru Ņikitas Gorbunova trenerim Iļjam Žilinskim piešķirti 2561 eiro (tai skaitā 262 eiro nodokļu samaksai), bet Beatrises Rozentāles treneriem Lindai Ābelei un Gatim Ābelem - pa 768 eiro katram.

Kāpšanas sporta pārstāvja Edvarda Gruzīša trenerei Lindai Gruzītei piešķirti 4269 eiro (tai skaitā 655 eiro nodokļu samaksai), dambretistu Gunta Valnera, Roberta Misāna un Guntara Purviņa trenerim Raimondam Vipulim - 3842 eiro (tai skaitā 556 eiro nodokļu samaksai), distanču slēpotāja Raimo Vīganta trenerim Jānim Puidam un viņa apkalpojošam sporta darbiniekam Artim Vīgantam - 1281 eiro katram.

Motosportista Toma Macuka trenerim Andrejam Macuka un apkalpojošiem sporta darbiniekiem Andim Didžum un Agrim Potašam katram piešķirti 854 eiro (tai skaitā 197 eiro nodokļu samaksai). Tikmēr sambo pārstāvja Viktora Reško trenerim Jurijam Poļakovam piešķirts 2561 eiro (tai skaitā 262 eiro nodokļu samaksai).

Autosportistu Mārtiņa Seska un Renāra Franča trenerim Uldim Briedim un apkalpojošam sporta darbiniekam Artim Lagzdiņam katram piešķirti 961 eiro, biatlonistes Sanitas Buliņas trenerim Ilmāram Bricim - 1281 eiro (tai skaitā 295 eiro nodokļu samaksai), burātāja Mārtiņa Atillas trenerim Damiram Nakrstam - 2134 eiro (tai skaitā 164 eiro nodokļu samaksai), šāvēja Daniela Vilciņa trenerim Vilnim Celmiņam - 768 eiro.

Visbeidzot, Latvijas Karatē federācijas sportistam Kalvim Kalniņam par Eiropas čempionātā izcīnīto otro vietu karatē pienākas 8537 eiro (tai skaitā 1636 eiro nodokļu samaksai), viņa trenerim Rolandam Družokam - 2134 eiro (tai skaitā 164 eiro nodokļu samaksai), bet apkalpojošam sporta darbiniekam Visvaldim Bebrišam - 2134 eiro (tai skaitā 164 eiro nodokļu samaksai).

Latvijas Karatē federācijai par Kalniņa izcīnīto otro vietu Eiropas čempionātā piešķirti 15 000 eiro, bet Latvijas Volejbola federācijai (LVF) par vīriešu nacionālās izlases un U-17 vīriešu izlases dalību Eiropas čempionāta finālturnīrā - 40 000 eiro.

Savukārt Latvijas Basketbola savienībai (LBS) par vīriešu U-19 izlases dalību pasaules čempionāta finālturnīrā piešķirti 20 000 eiro.

Video: Preses konferences ieraksta arhīvs pēc Ministru kabineta sēdes 14. decembrī