Saeimas deputāts Ādamsons nesaņems atlīdzību, kamēr prokuratūra liegusi viņam pildīt amata pienākumus

Spiegošanā Krievijas labā vainotais Saeimas deputāts Jānis Ādamsons tiek konvojēts pēc tiesas sēdes Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā, kur viņam piemēroja drošības līdzekli - apcietinājumu.

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Saeimas deputāts Jānis Ādamsons nesaņems atlīdzību, kamēr prokuratūra ir liegusi viņam pildīt deputāta pienākumus.

Kā aģentūru LETA informēja parlamenta Preses dienestā, Saeimas Juridiskais birojs norādījis, ka saskaņā ar Saeimas Kārtības rulli deputātam izmaksā noteikto mēnešalgu par nostrādāto laika posmu atbilstoši parlamenta Prezidija noteiktajai kārtībai.

Prokuratūras piemērotais drošības līdzeklis nozīmē, ka Saeimas deputātam nav tiesību izmantot nekādas deputāta tiesības vai amata pilnvaras, tādēļ viņš šajā laikā nestrādā un nav tiesīgs saņemt atlīdzību (tostarp kompensācijas), par parlamenta juristu norādīto pavēstīja Preses dienestā.

Kā ziņots, spiegošanā apsūdzētajam Ādamsonam prokuratūra liegusi pildīt 13. Saeimas deputāta pienākumus.

5.janvārī tika iemaksāta 30 000 eiro drošības nauda un Ādamsons tika atbrīvots no apcietinājuma, kas viņam iepriekš bija noteikts kā drošības līdzeklis.

Tagad prokurors ir noteicis drošības līdzekļus, kas saistīti ar apsūdzētā pienākumu dzīves vietas maiņas paziņošanā, aizliegumu tuvoties noteiktai personai, noteiktas nodarbošanās aizliegumu un aizliegumu bez atļaujas atstāt Latvijas teritoriju, aģentūra LETA noskaidroja prokuratūrā.

Attiecībā uz nodarbošanās aizliegumu noteikts ierobežojums apsūdzētajam uz kriminālprocesa izmeklēšanas un iztiesāšanas laiku pildīt 13. Saeimas deputāta amata pienākumus, tostarp, ieņemt Saeimas Aizsardzības, iekšlietu un korupcijas novēršanas komisijas locekļa amatu.

14. Saeimas vēlēšanas notiks šoruden, un patlaban nav zināms, kad prokuratūra lietu nodos tiesai.

Jau ziņots, ka Ādamsonu aizdomās par spiegošanu Valsts drošības dienests aizturēja 2021. gada vasarā.

Saeimas vairākums pērn 9. decembrī pēc Ģenerālprokuratūras lūguma atļāva sākt kriminālvajāšanu pret Ādamsonu. Prokuratūrā aģentūrai LETA iepriekš skaidroja, ka šajā pašā dienā pieņemts lēmums par Ādamsona saukšanu pie kriminālatbildības pēc trīs Krimināllikuma pantiem - spiegošanu, krāpšanu nelielā apmērā un šaujamieroču munīcijas iegādāšanos un glabāšanu bez attiecīgas atļaujas.

Deputātam tiek inkriminēta krāpšana nelielā apmērā, kas saistīta ar degvielas izdevumu atlīdzināšanu, un kopējā summa ir aptuveni 100 eiro. Tāpat atrasti vairāki desmiti patronu.

Prokuratūrā apliecināja, ka šajā lietā par neizpaužamu ziņu nelikumīgu vākšanu nolūkā tās nodot ārvalsts izlūkdienestam tieši, kā arī citu ziņu nelikumīgu vākšanu ārvalsts izlūkdienestam tā uzdevumā apsūdzēts arī kāds Krievijas pilsonis.

Attiecībā uz iespējamo spiegošanu aģentūras LETA rīcībā esošā informācija liecina, ka likumsargiem par Ādamsonu bija aizdomas par vairāk nekā 40 epizodēm. Latvijas Televīzijas rīcībā esošā informācija liecināja, ka uz Ādamsonu krīt aizdomas par informācijas nodošanu Krievijai pēdējo četru gadu laikā.

Neoficiāli zināms, ka Ādamsons nodevis gan publiski pieejamus dokumentus - dažādus likumu grozījumus, informāciju par armijas iepirkumiem un budžetu, gan sniedzis ziņas pēc valsts austrumu robežas apmeklēšanas, informējis par Baltijas asamblejas nostāju pret "Nord Stream 2". Tāpat saskaņā ar neoficiālu informāciju, ziņu nodošanai viņš izmantojis savu parlamenta datoru.

Aktuālākās ziņas