"De Facto": Ādamsona lietā visi aizturētie ir bijušie drošības dienestu darbinieki

Spiegošanā Krievijas labā vainotais Saeimas deputātts Jānis Ādamsons Rīgas pilsētas Vidzemes priekšpilsētas tiesā 2021. gada 6. novembrī

FOTO: Edijs Pālens/LETA

Spiegošanas lietā, kurā apsūdzēts Saeimas deputāts Jānis Ādamsons, visi iesaistītie ir bijušie padomju laiku un Latvijas drošības dienestu darbinieki. Viens no aizturētajiem, nu jau bijušais Ādažu pašvaldības policists, vēl pirms desmit gadiem strādāja Valsts drošības dienestā (VDD), kas minēto kriminālprocesu izmeklē, šovakar vēsta Latvijas Televīzijas raidījums "De Facto".

Ādamsons, kuru VDD aizdomās par spiegošanu Krievijas interesēs aizturēja pērn vasarā, padomju gados bija Valsts drošības komitejas (VDK) Robežapsardzības karaspēka štata darbinieks.

Kā politiķim viņam jau ilgu laiku specdienesti bija lieguši pieeju valsts noslēpumiem. Tomēr, kā rādot VDD savāktie pierādījumi, viņš par dažādām norisēm ilgstoši ziņojis Krievijas Federālajam drošības dienestam.

"Vainu es, dabiski, neatzīstu, tāpēc, ka tās ir muļķības," īsā telefonsarunā raidījumam minēja Ādamsons, plašāk apsūdzību nekomentējot.

Jūnijā, īsi pirms Ādamsona, šajā lietā Rīgas lidostā aizturēja Krievijas pilsoni Genādiju Silonovu. Viņš varētu būt bijis starpnieks informācijas nodošanā.

Par Silonovu zināms maz. Dzimis Rīgā, pēdējos padomju gados strādājis vietējā Valsts drošības komitejā. Vienā no savervēto aģentu kartītēm redzams, ka Silonovs 1990. gadā skaitījies VDK 3. daļā, kas tolaik pamatā apkaroja organizēto noziedzību.

Pēdējos gados Silonovs Latvijā dzīvojis ar uzturēšanās atļauju, pārstāvējis kompāniju "Standard Invest", kurai bija intereses tranzīta, saldētu zivju, gaļas un nekustamā īpašuma jomās.

Atšķirībā no Ādamsona, Silonovu vēl tur apcietinājumā. Viņš vainu neatzīst.

Silonova advokāte Imma Jansone uzskata, ka klientam uzrādītais Krimināllikuma 85. pants par spiegošanu ir pārāk abstrakts, jo paredz atbildību arī par skaidri nenosauktu ziņu vākšanu un arī tikai par nolūku tās nodot ārvalstij. Jansone apgalvo, ka, saskaņā ar redzētajiem lietas materiāliem, Silonovam inkriminē tieši nolūku informāciju nodot, nevis nodošanu.

"Rupji tiek pārkāptas mūsu klienta tiesības uz aizstāvību, jo no oktobra mēneša beigām klientam nav pieejamas konfidenciālas tikšanās ar advokātiem un nav iespējams strādāt ar lietas materiāliem un pilnvērtīgi gatavoties tiesas procesam," pauda Silonova advokāte Imma Jansone.

Pēc viņas teiktā, Silonovs ir vienīgais no četriem aizturētajiem, kurš vēl atrodas apcietinājumā.

No Ādamsona lietas atsevišķi izdalīja izmeklēšanu vēl pret divām personām. Viens no aizturētajiem bija cits bijušais VDK darbinieks, izmeklētājs Andris Strautmanis.

1988. gada VDK telefongrāmatā viņš minēts starp apakšnodaļu vadītājiem. Jau neatkarīgā Latvijā Strautmanis ieņēma augstu amatu Drošības policijā (tagad sauktā par VDD). Iekšlietu ministra Mareka Segliņa laikā ministrija viņu pieņēma darbā par konsultantu.

Par Strautmaņa darbu ministrijā toreiz bija sašutuši padomju varas vajātie. Savukārt tieši Ādamsons bija starp tiem, kas intervijā LTV pirms 20 gadiem mudināja Strautmanim piešķirt vajadzīgo pielaidi valsts noslēpumam.

Strautmaņa loma Ādamsona spiegošanas lietā nav skaidra. Valsts drošības dienests jaunu informāciju par izmeklēšanām nesniedz.

Raidījumam neoficiāli zināms, ka ceturtais vasarā aizturētais ir vēl viens bijušais Drošības policijas darbinieks Arturs Šmaukstelis. Viņš dienestu pameta pirms desmit gadiem un iekārtojās Ādažu pašvaldības policijā.

2019. gadā Šmaukstelis gandrīz kļuva par Carnikavas pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku, bet iekšlietu ministrs Sandis Ģirģens ("Republika") nedeva tam piekrišanu, pamatojoties uz slepenu Valsts policijas operatīvo informāciju par augstiem sabiedriskās kārtības un drošības apdraudējuma riskiem.

Augustā Šmaukstelis darbu pašvaldības policijā atstāja.

"Diemžēl es nevaru nekādus komentārus sniegt, līdz ar ko lūdzu vērsties Valsts drošības dienestā," sazvanīts, Šmaukstelis uz jautājumiem neatbildēja.

Tiesa, viņš apliecināja, ka uzturējis kontaktu ar Ādamsonu, jo neilgu laiku bijis viņa kā deputāta palīgs Saeimā.

Šmaukstelis bija Ādamsona palīgs pusotru mēnesi 2019.gada vasarā, pirms neveiksmīgā mēģinājuma kļūt par pašvaldības policijas priekšnieka vietnieku. Tiesājoties ar Iekšlietu ministriju, viņš skaidroja, ka darbu drošības dienestā pametis, jo krīzes laikā par trešdaļu samazināta alga. Taču bijušie kolēģi pie viņa vienalga vēršoties, kad nepieciešama palīdzība.

Neraugoties uz to, ka lietā iesaistīti bijušie drošības dienestu darbinieki, no kuriem viens vēl salīdzinoši nesen strādājis VDD, par specdienestu uzraudzību atbildīgās Saeimas komisijas priekšsēdētājs Māris Kučinskis (ZSS) nedomā, ka varētu būt noplūdusi kāda VDD būtiska iekšēja informācija.

"Pēdējos gados ir ārkārtīgi pastiprināta iekšējā kontrole. Neviens jau netiek ar skaļu troksni aizdzīts, viņi aiziet vienkārši klusāk. Mazliet izbrīna fakts, ka viņš strādāja pašvaldības policijā.

Vienīgā mācība, ko no šī varētu izdarīt, ir tā, ka tādiem darbiniekiem ir jāpaseko līdzi, kur viņi paliek," sacīja Nacionālās drošības komisijas vadītājs Kučinskis.

Ādamsonam pēc atbrīvošanas prokuratūra aizliegusi pildīt deputāta pienākumus. "Tas būtu pretrunīgi, apsūdzēt deputātu Ādamsonu spiegošanu un krāpšanā un tajā pat laikā neierobežojot viņam pildīt deputāta pienākumus," Saeimas deputātiem skaidroja prokurors Juris Ločmelis.

Pirms divām nedēļām VDD pavēstīja, ka aizturētas vēl divas personas aizdomās par ilgstošu sadarbību ar Krievijas militāro izlūkdienestu. Šī izmeklēšana nav saistīta ar Ādamsona lietu.

Abi aizturētie spiegojuši aizsardzības sektorā un ar Krievijas specdienesta cilvēkiem tikušies Krievijā. Vienam no viņiem jau uzrādīta apsūdzība, arī par šaujamieroča glabāšanu. Viņš nav bijis valsts amatpersona, bet izmantojis darbā iegūto kontaktpersonu loku, lai apkopotu un nodotu Krievijai informāciju par NBS kaujas spējām, iepirkumiem un NATO aktivitātēm.

Šo lietu uzraugošā prokurore Baiba Balode raidījumam apliecināja, ka apsūdzētais savu vainu atzīst. Viņā domā, ka lieta tiesā varētu nonākt februārī.

Otrajā krimināllietā par spiegošanu, sniedzot Krievijas militārajām vajadzībām būtisku informāciju, izmeklēšana turpinās un sīkāku informāciju iestādes nesniedz.

Aktuālākās ziņas