Graudaugu cena, kas ilgus gadus biržā turējās līmenī, bez krasām izmaiņām, kopš pagājušā gada rudens traukusies augšup un augstāko punktu sasniedza novembrī un decembrī. Latvijas Radio aptaujāja pārtikas ražotājus, kuri atzina, ka galaproduktu cenu pieaugums būs neizbēgams, tomēr tas nav tik straujš kā faktiskās ražošanas izmaksas.
Turklāt jau tagad esot jārēķinās ar vasarāju graudaugu sēklas izmaksu kāpumu vismaz par 50%. Tātad izaudzētā raža būs dārgāka.
"Pavasarī lauksaimniekiem noteikti ir jārēķinās ar vasarāju graudaugu sēklas pieaugumu. Tas varētu būt vidēji par kādiem 50% vairāk, nekā tas bija pagājušajā gadā," Latvijas Radio sacīja "Baltic agro" pārstāve Aiga Siliņa.
Cenu lēcieni iepriekš arī ir bijuši, kad to ietekmējuši laikapstākļi. Bet šajā gadā sēklas cenu dzen uz augšu gan tās daudzums, gan kvalitāte, gan ievērojamais graudu cenas kāpums biržā.
"Sēklas cena ietekmē izaudzēto ražu, jo tas ir viens no ieguldījumiem pašā sākumā, kas lauksaimniekam jāņem vērā. Un loģiski, ka, iesējot dārgāku sēklu, ražošanas izmaksas pieaug," norādīja Siliņa.
Faktu, ka cenas kāpj dažādu kultūru sēklām, akcentēja arī "Linas agro" pārstāve Dace Kazlauska: "Graudaugiem un zirņiem tas ir aptuveni 110–120 eiro tonnā pret pagājušā pavasara cenu. Pupām aptuveni 370 eiro tonnā plusā ir augusi. Pamatā to veicina graudaugu biržas cenas pieaugums. Es domāju, ka šis viss tikai rudenī atspoguļos, vai pārtikas cenās kāps vai ne, jo tagad zemniekam būs lielākas izmaksas. Ja graudu cenas biržā kāps, tad – jā."
Latvijas Maiznieku biedrības un maiznīcas "Dona" valdes priekšsēdētājs Kārlis Zemešs norādīja, ka biržā graudu cenas pieauga pagājušā rudenī un tā arī nav kritušās.
Viņš arī pastāstīja, ka no septembra līdz novembrim ražotājiem miltu cena pieauga par 30%. Arī citas izejvielas, kas nepieciešamas maizes un konditorejas ražošanai, joprojām ir augošas. Tāpat transporta un energoresursu izmaksu pieaugums pārtikas ražotājiem palielina ražošanas izmaksas.
Viņš uzsvēra, ka pārtikas ražotāju vidū konkurence ir milzīga un pie augošām cenām patēriņš samazinās. Līdz ar to būtībā uz ražotāju rēķina tiekot noturētas produktu cenas. Ražotāji cerēja, ka no valsts puses saņems kompensāciju energoresursu cenu pieaugumam.
Biržā pieaugošo graudu cenu skaudri izjūt arī graudu pārstrādes uzņēmums "Dobeles dzirnavnieks." Tā valdes priekšsēdētājs Kristaps Amsils uzsvēra, ka kviešu cena šajā rudenī pārsniedza vēsturisko rekordu: "Biržas cena sasniedza pat 310 eiro par vienu tonnu, kas ir vairāk nekā 50% kāpums pret iepriekšējo gadu.
Tas izaicinājums mums šogad ir ļoti liels, jo būtiskākā izejvielas cena ir kāpusi un tajā pašā laikā arī saražot produkciju ir kļuvis daudz dārgāk,
jo ir pieaugušas visas ar ražošanu saistītās izmaksas, piemēram, energoresursu, kā arī iepakojumu cenas pieaugums ir bijis ļoti straujš."
Pieaugot graudu cenai biržā, kā arī kāpjot citu izejmateriālu izmaksām, piemēram, minerālmēsliem un energoresursiem, pārtikas produktu cenu pieaugums būs neizbēgams.
Tomēr Tehnoloģiju pārneses un informācijas centra Lauksaimniecības tirgus veicināšanas daļas vadītāja, vadošā pētniece Ingūna Gulbe mierināja, ka pārtikas cenu kāpums nebūs straujš, tas būs pakāpenisks un turpināsies vismaz līdz vasaras vidum.
