Pagājušā gada otrajā pusē epidemioloģiskās situācijas nedienām pievienojās straujš energoresursu cenu kāpums visā pasaulē, kas nav gājis secen arī Latvijai. Ievērojami kāpušās siltumapgādes un elektrības cenas, kam paralēli augušas arī naftas un līdz ar to pārtikas cenas, likušas likumdevējiem reaģēt, lai neatstātu nelaimē ne iedzīvotājus, ne uzņēmējus.
Tomēr aktuāls jautājums ir dažādo atbalsta pasākumu beigu termiņš, jo eksperti prognozē, ka energoresursu cenu kritums šogad nav gaidāms. Cerību stariņu vieš vien samazinājums gāzes nākotnes līgumu cenām, sākot no 2023.gada vasaras. Vienlaikus tiek uzsvērts, ka steidzami ir jādomā par ilgtermiņa risinājumiem, lai diversificētu riskus un palielinātu citu energoavotu izmantošanu.
Siltuma cenu rekordi pašvaldībās
Elektroenerģijas pārvades sistēmas operatora AS "Augstsprieguma tīkls" apkopotā informācija liecina, ka vidējā elektroenerģijas cena Latvijā pērn sasniedza 88,78 eiro par megavatstundu (MWh), kas ir 2,6 reizes augstāka nekā 2020.gada vidējā cena. Vienlaikus 2021.gada decembrī tika sasniegts jauns gāzes un CO2 izmešu kvotas cenas rekords - attiecīgi 92,37 eiro par MWh un 80,1 eiro par MWh. Turklāt gāzes cena decembrī bija vairāk nekā 6 reizes augstāka nekā pirms gada, bet CO2 emisiju kvotu cena 2021.gada laikā ir palielinājusies 2,4 reizes.
Tas viss pašlaik atspoguļojas arī tarifos, kuri jāapmaksā iedzīvotājiem un uzņēmumiem.
Viskrasākais siltumenerģijas tarifu pieaugums jau janvāra vidū piedzīvots Olainē - pēc 2,6 reižu pieauguma tarifs sasniedz 107,42 eiro par MWh. Turklāt no 1.maija siltumenerģijas tarifs pieaugs vēl par 5,2% līdz 113,27 eiro par MWh.