Pk, 19.08.2022.

Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas, skaidro banku analītiķi

LETA
Ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas, skaidro banku analītiķi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 1
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: AnemStyle/shutterstock

Ekonomiskās sekas saistībā ar Krievijas iebrukumu Ukrainā būs nopietnas, skaidro banku analītiķi, atzīmējot, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus

"SEB bankas" makroekonomikas eksperts Dainis Gašpuitis aģentūrai LETA sacīja, ka ekonomiskās sankcijas nespēs noslāpēt Krievijas ģeopolitiskās ambīcijas, tostarp pašreizējo uzbrukumu Ukrainai. "Kremlis šādiem apstākļiem ir ilgstoši gatavojies un ir pietiekami imūns, pat, ja ekonomika un sabiedrība piedzīvos grūtus laikus," viņš teica.

Vienlaikus Gašpuitis atzīmēja, ka lielākās izredzes ietekmēt Krievijas ambīcijas ir ierobežot tās rīcībā esošos resursus - ekonomikas izaugsmi un tamlīdzīgi, bet tas ir ilgtermiņa instruments ar grūti prognozējamu ietekmi.

Tāpat viņš minēja, ka sankcijas, kas tēmētas pa lielajiem stratēģiski nozīmīgākajiem uzņēmumiem, nozarēm, kapitālu un finanšu sektoru, lielos vilcienos ir iezīmētas pareizi, bet to precīza ievērošana būs liels izaicinājums. Turklāt, pie pašreizējā pavērsiena, tās nāktos tēmēt arī uz plašāku sabiedrības labklājības ietekmēšanu.

Gašpuitis arī pauda viedokli, lai koriģētu esošās Krievijas ambīcijas, ir nepieciešams militāri risinājumi.

"Tuvāko mēnešu laiks būs lielas nenoteiktības pilns un var teikt, ka ir iestājušies krīzes apstākļi," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš norādīja, ka noskaņojums ekonomikā pasliktināsies, tomēr no ekonomikas krituma var izvairīties. Daudzas nozares, īpaši, kas strādā Rietumu tirgos, būvniecība un uz iekšējos patēriņu vērstās, turpinās darboties ierastajā ritmā. Visticamāk, jārēķinās ar pastiprinātu enerģijas un attiecīgi inflācijas pieaugumu un lēnākā ekonomiskajā aktivitātē.

"Apstākļi ir būtiski mainījušies, bet ekonomika funkcionē arī šādos," sacīja Gašpuitis.

Tāpat viņš minēja, ka šobrīd karadarbība ir tikai izvēršanās stadijā un absolūti nav skaidrs, kur un kad tas varētu beigties.

"Drīzumā tiks iedarbināti globāla un lokāla mēroga krīzes risinājumi. Jāredz kā tie darbosies. Tādēļ novērtēt ietekmi varēsim pēc mēneša diviem ātrākais. Šobrīd galvenais ir fokusēties uz informatīvās telpas higiēnu un sabiedriskās domas stabilitātes nodrošināšanu," pauda "SEB bankas" makroekonomikas eksperts.

"Luminor" ekonomists Pēteris Strautiņš aģentūrai LETA minēja, ka ekonomiskās sekas Krievijas iebrukumam Ukrainā būs nopietnas.

"Nav ne mazāko šaubu, ka Eiropas Savienība (ES) un ASV pret šo valsti noteiks ļoti stingras sankcijas. Tās finanšu sistēma, visdrīzāk, tiks izolēta no ASV un Eiropas finanšu tirgiem, ar saviem stratēģiskajiem sabiedrotajiem noteikti būs solidāra arī Japāna. Līdz ar to ir iespēja, ka tirdzniecība ar Krieviju, kā arī Baltkrieviju var pilnībā apstāties, pat, ja netiek noteikts tirdzniecības embargo, jo norēķini var kļūt neiespējami. Normāla tirdzniecība ar Ukrainu arī diez vai būs iespējama kara stāvokļa dēļ," sacīja Strautiņš.

Viņš pauda, ka līdz ar to Latvija, iespējams, zaudēs eksporta tirgus šajās valstīs. Preču eksportā to kopējā daļa pērn bija apmēram 10%, taču reeksports tirdzniecībā ar šīm valstīm veido ļoti lielu daļu. Pakalpojumu tirdzniecībā Krievija un Baltkrievija līdz šim bija galvenie partneri tranzītbiznesā.

"Tāpat būs jādomā, kā aizvietot Krievijas importu. Lielākā problēma neapšaubāmi ir dabasgāze.

Ir iespējama Baltijas valstu apgāde caur sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) termināli Klaipēdā, taču tas nozīmēs ilgstoši augstas cenas," sacīja Strautiņš.

Viņš arī atzīmēja, ka karš un sankcijas ietekmēs visas pasaules ekonomiku, līdz ar to netieša ietekme var skart lielāko daļu Latvijas eksporta. Taču tas neizbēgami nenozīmē, ka Latvijas ekonomikas izaugsme šogad būs vāja. Ārkārtējā situācija vēlreiz liks aizmirst par taupību fiskālajā politikā, tiks darīts viss iespējamais, lai vairotu valsts drošību.

"Kādām jābūt sankcijām? Par to ir jālemj politiķiem, taču, lai panāktu rezultātu, sankcijām būtu jābūt tādām, kas novājina Krievijas ekonomiku, lai samazinātu tās spējas apdraudēt pasauli, kā arī vairotu politisko spriedzi šajā zemē un neapmierinātību ar valdošā režīma īstenoto politiku," piebilda Strautiņš.

Savukārt bankas "Citadele" ekonomists Mārtiņš Āboliņš aģentūrai LETA sacīja, ka ar Krievijas iebrukumu Ukrainā mēs esam jaunā pasaulē.

"Energoresursu cenas šorīt ir būtiski kāpušas un ekonomiskā ietekme uz Latviju būs ievērojama, bet ar ekonomikas modeļiem to vērtēt nav iespējams. Tas būs atkarīgs no tuvāko dienu sankcijām un Krievijas atbildes soļiem," teica Āboliņš.

Viņš arī atzīmēja, ka šobrīd ir ļoti grūti pateikt, kādas būs Rietumu attiecības ar Krieviju pēc šiem notikumiem.

Tāpat Āboliņš atzīmēja, ka kopējais preču eksports uz Krieviju, Baltkrieviju un Ukrainu veido apmēram 1,6 miljardus eiro jeb nedaudz vairāk kā 5% no iekšzemes kopprodukta (IKP). Taču lielākā potenciālā ietekme noteikti ir no energoresursiem. Naftas un dabasgāzes cenas finanšu tirgos šorīt ir būtiski augušas, un tuvu 100% no dabasgāzes, kā arī būtisku daļu naftas produkti nāk no Krievijas vai ir Krievijas izcelsmes.

Jau vēstīts, ka Krievijas prezidents Vladimirs Putins ceturtdienas rītā paziņoja, ka Krievija ir sākusi "militāru operāciju" Ukrainā, aicinot Ukrainas armiju "nolikt ieročus".

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis ceturtdien visā valstī izsludināja karastāvokli.

Savukārt Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs paziņojis, ka Krievija Ukrainā veic triecienus militārās infrastruktūras objektiem un lidlaukiem.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu