FOTO ⟩ Nogāzti miljoniem koku un nodarīti postījumi mežos. Spēcīgas un postošas vētras Latvijas vēsturē

Latvijas maksimālo vēja brāzmu rekords, spēcīgākais orkāns un ietekmīgi tautsaimniecības zaudējumi

AS "Latvijas valsts meži" cirsmu plānošanas vadītājs Ģirts Abizārs "Apollo" vēsta, ka Latvijas teritorijā novērotas vairākas spēcīgas vētras jau 1953. gadā. Abizārs stāsta, ka 1953. gada 3. martā Liepājā tika novērotas vēja brāzmas, kas sasniedza 34 m/s, savukārt 1967. gada 18. oktobrī Liepājā vēja brāzmas sasniedza 48 m/s, kas ir Latvijas rekords.

"Vēja brāzmās visvairāk cieta Liepājas, Aizputes, Dobeles, Jaunjelgavas un Jēkabpils meži, jo Latvijas valsts mežos tika izgāzti un nolauzti aptuveni 12 miljoni kubikmetru koku, kas atbilda gandrīz triju gadu ciršanas tāmei," vēsta Abizārs.

Dažus gadus vēlāk, 1969. gada 2. novembrī, arī tika novērota spēcīga vētra. Daugavpilī vējš brāzmās sasniedza 44 m/s, kā rezultātā tautsaimniecībai zaudējumi lielāki nekā 1967. gadā. Šajā vētrā bojā gāja 30 cilvēki.

Par 1969. gada vētru Abizārs stāsta: "Mežos tika nolauzti un sagāzti vairāk nekā 14,6 miljoni kubikmetru koku. Vislielākie postījumi mežiem tika nodarīti Ziemeļkurzemē un Vidzemes jūras piekrastē. Orkānā visizturīgākās bija jaunaudzes. Vidēja vecuma audzēs bija novērojama vējlauze, bet vecākās audzēs - vējgāze."

Arī 2000. gadu sākumā tika novērotas vairākas spēcīgas vētras. 2001. gada novembrī īsā laika posmā bija divas lielas vētras. 1. novembrī un 15. novembrī vēja brāzmas sasniedza 30 m/s, bet Ventspilī vēja ātrums brāzmās sasniedza pat 36 m/s. Abu vētru laikā no Rīgas līča krasta joslas jūrā tika ieskaloti 1,17 miljoni m3 smilšu, visvairāk cieta Kolkas rags, kur krasta ūdenslīnija sasniedza vietu, kur tā bija pēc 1969. gada vētras.

Pēc pieciem gadiem, 2005. gada 9. janvārī, Latvijā tika novērots orkāns "Ervīns" jeb "Gudruns", viens no spēcīgākajiem un postošākajiem orkāniem Latvijas vēsturē.

Vēja ātrums brāzmās sasniedza 40 m/s (pie Grobiņas 51 m/s). Tika nodarīti lieli postījumi visā Latvijā, bet īpaši Kurzemē un Rīgas jūras līča piekrastē, tika izgāzti 7,3 miljoni m3 koksnes. Zaudējumi mežsaimniecībai nodarīt 81,2 miljoni eiro apmērā.

Par pēdējo desmitgadi "Latvijas valsts mežu" cirsmu plānošanas vadītājs vēsta, ka Latvijā ir notikušas vairākas lokālas dabas stihijas.

Piemēram, 2012. gadā Latgalē, kad vienlaicīgi strauji mainījās gan gaisa temperatūra, gan palielinājās nokrišņu daudzums.

Foto: 2021. gada vētras postījumi Daugavpilī

2014. gada vasaras vētrās tika bojāti galvenokārt meži Sēlijā. 2016. gada 3. jūlijā, dienas laikā vējam sasniedzot vētras spēku, Latvijas ziemeļos - Cirgaļos, Gaujienā, Lejasciemā - tika nodarīti plaši mežu postījumi.

Operatīvu bojāto koku izvākšanu no meža apgrūtināja vētras ietekmētā teritorija - aizsargājamo ainavu apvidus "Ziemeļgauja", kur individuālie aizsardzības un izmantošanas noteikumi noteikta režīma zonās aizliedz veikt jebkādu mežsaimniecisko darbību vai to ierobežo līdz 31. jūlijam, vai jāsaņem ikreizēja rakstiska atļauja.

Vēja postījumi skar visu Latvijas teritoriju

"Latvijas valsts mežu" eksperts norāda, ka vēja postījumi līdz šim ir ietekmējuši visu valsts teritoriju. Ir ietekmēti gan saimnieciskie meži, gan aizsargājamie meži.

"Sekmīgai vētras seku likvidēšanai un operatīvai bojātās koksnes izvākšanai no mežiem ir nepieciešams plašāks teritoriālais skaitījums, koordinēta sadarbība starp valsts iestādēm un meža īpašniekiem, kā arī jārada atbilstošs normatīvais regulējums, kas ļautu meža īpašniekam jau nākamajā dienā pēc meža postījumiem organizēt bojāto koku operatīvu zāģēšanu un izvešanu no meža.

Arī pati mežizstrāde šādos apstākļos ir ārkārtīgi sarežģīta un bīstama mežizstrādes darbu veicējiem," vēsta eksperts.

Foto: 2019. gada vēja radītie mežu postījumi Tukuma novadā

Vētrās visbiežāk pirmie tiek nogāzti vecie, pāraugušie, kalstošie un nokaltušie koki. Egļu mežos būtisks vēja nenoturības cēlonis ir sakņu trupe, kas Latvijā skar apmēram 22 % no egļu mežiem. Arī pārmitros mežos, kur sakņu sistēma ir seklāka, koki ir nenoturīgāki pret vējiem.

Koki, kuri izauguši garāki par 24 metriem, arī tiek būtiski pakļauti vēja ietekmei, kā rezultātā to turpmākajā audzēšanā meža īpašniekam ir lielāki riski un potenciālie koksnes vērtības zudumi.

Dažādu koksnes bojājumu cēloņu dēļ, piemēram, vēja un egļu astoņzobu mizgraužu radīto meža postījumu dēļ, AS "Latvijas valsts meži" pastāvīgi organizē pasākumus meža sanitārā stāvokļa risku mazināšanai un veic operatīvu bojāto koku izstrādi. Pēdējos četros gados no meža izvāktais bojāto koku apjoms ir ap 1,16 miljoniem kubikmetru. Tā ir koksnes biomasas daļa, kuras augšanu un audzēšanu ir pārtraucis galvenokārt vējš un kukaiņi.

Klimata pārmaiņas būtiski ietekmē vētru biežumu

Valsts mežzinātnes institūta "Silava" vadošais pētnieks Āris Jansons sarunā ar "Apollo" pavēstīja, ka klimata pārmaiņas būtiski varētu ietekmēt vētru biežumu.

"Šī tendence varētu palielināties, un tas ir būtiski saistīts ar klimata pārmaiņām. Klimata pārmaiņas vētru biežumu varētu ietekmēt divējādi. Pirmkārt, lielākā daļa vētru ir saistīta ar ciklonu darbību. Ir dažas negaisa vētras, kas vērojamas vasarā, kas ietekmē tikai daļu teritorijas.

Piemēram, pagājušajā gadā Vidzemē ap Jāņiem bija izteikts vējš un lietusgāzes, kas ietekmēja tikai konkrēto reģionu. Tas ir raksturīgi vētrām," vēsta Jansons.

Otrkārt, pētnieks min, ka zeme sasals arvien retāk. "Ciklona vētras ir raksturīgas ziemas periodā - no novembra līdz februārim. Tajā periodā Latvijā vēsturiski lielākoties zeme bijusi sasalusi. Taču klimata pārmaiņu dēļ zeme aizvien retāk būs sasalusi.

Ja vētra skars Latviju tad, kad zeme nebūs sasalusi, postījumu varētu būt vairāk. Klimata pārmaiņām ir diezgan tieša ietekme," uzsver pētnieks.

Jansons stāsta, ka mežsaimniecībām ir iespēja mazināt klimata pārmaiņas, laikus par tām domājot. Pētnieks stāsta: "Vienkāršākās lietas, ko var darīt, ir izdomāt stādījuma biezumu, kurš ir mazliet mazāks nekā šobrīd, un nedrīkst palaist garām jaunaudžu kopšanu.

Mežsaimniecības sāk domāt arvien vairāk par jaunaudžu kopšanu, taču tam vajadzētu notikt straujāk."

Vētru postījumu gadījumā PEFC var mazināt noteiktās prasības

PEFC jeb Meža sertifikācijas sistēmu novērtēšanas programma ir starptautiska, nevalstiska, neatkarīga bezpeļņas organizācija, kas veicina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu.

PEFC standarta kritēriji balstīti uz plašas sabiedrības vienošanos, kas formulēta atzītos starptautiskos un starpvaldību procesos un ilgtspējīgas meža apsaimniekošanas vadlīnijās. PEFC ilgtspējīgas apsaimniekošanas kritēriji tiek regulāri pārskatīti, lai tajos aktualizētu jaunākos zinātnes pētījumu rezultātus, izmaiņas sabiedrībā un iekļautu jaunākos risinājumus dažādās jomās.

Kritēriji nosaka meža ekosistēmas veselības un vitalitātes uzturēšanu, meža produktīvo funkciju (koksnes un nekoksnes) uzturēšanu un veicināšanu, meža ekosistēmas bioloģiskās daudzveidības uzturēšanu, aizsardzību un veicināšanu, aizsardzības funkciju uzturēšanu un atbilstošu veicināšanu meža apsaimniekošanā (īpaši attiecībā uz augsni un ūdeni), kā arī citu sociāli ekonomisku funkciju un nosacījumu uzturēšanu.

"PEFC Latvijas Padome" valdes loceklis Mārtiņš Ailts "Apollo" stāsta, ka vētru postījumu gadījumā PEFC var piekāpties attiecībā uz atsevišķām prasībām, kas ir izvirzīts sertifikācijas programmā.

"Piemēram, atvieglojumi tehnikai un ārpus valsts darbaspēka piesaistei. Ja ir milzīgi vētras postījumi, piemēram, vējš noposta 20 hektārus mežu, tad PEFC nebūs iebildumu mazināt kritērijus, jo postījumi ir jānovērš," stāsta Ailts.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.