Maksāt lielākus rēķinus par apkuri vai atteikties no karstā ūdens - šādu izvēli pašvaldība vēlas piedāvāt rēzekniešiem. Noslēdzoties izdevīgajam līgumam, kas ļāva Rēzeknē saglabāt īpaši zemu siltumtarifu, augstās dabasgāzes cenas ietekmi no maija izjutīs arī šajā pilsētā, vēsta "ReTV".
80% no nepieciešamā siltuma Rēzeknē iegūst, kurinot tieši dabasgāzi. Straujo kurināmā cenu kāpumu rēzeknieši savos apkures rēķinos vēl nemanīja. Nākammēnes tas mainīsies. PSIA "Rēzeknes siltumtīkli" valdes loceklis Aldis Mežals sacīja: "Mēs noslēdzām līgumu ar "Latvijas Gāzi" par dabasgāzes piegādi tagad jaunajā periodā. Tā cena ir 10 reizes lielāka, nekā bija līdz šim."
Pēc šī iepirkuma aprēķināts, ka siltumtarifs no šobrīd esošajiem 30 eiro par megavatstundu pieaugs līdz 198 eiro par megavatstundu. Rēzeknes domē tapis piedāvājums, kā no šī kāpuma vismaz īslaicīgi izvairīties - atslēgt apkuri uz vasaras periodu lielākajā daļā pilsētas.
"Tādā veidā mēs varam piedāvāt tarifu 96. Uzņēmums to ir aprēķinājis pēc mūsu uzdevuma, mēs uzstājīgi prasījām iesniegt otru tarifu kā vienu no variantiem.
Es domāju, ka regulatoram šajā konkrētajā situācijā jābūt elastīgam," pauž Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs.
"Mēs esam šodien saņēmuši jaunu iesniegumu, kolēģi vēl skatās, es nemācēšu nokomentēt, pēc kādas pieejas tas ir aprēķināts. Komersants pats aprēķina tarifu, to publicē. Regulators 21 dienas laikā izskata, vai aprēķins ir pareizs," saka Jānis Miķelsons, SPRK izpilddirektors.
Atslēdzot apkuri, iedzīvotājiem jāatsakās no karstā ūdens. Dome aicina iedzīvotājus savu viedokli paust aptaujā. ReTV uzrunāto rēzekniešu domas dalās.
"Labāk maksāt vairāk. Karstais ūdens nepieciešams," uzsver rēzeknietis Artjoms.
"Es būtu ar mieru atteikties no karstā ūdens, no apkures. Es neesmu gatava tik daudz maksāt, man nav tādas iespējas. Ļoti žēl, ka mūsu pilsēta nespēja izdomāt, kā to samazināt," pauž rēzekniete Evelīna.
Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs skaidro, ka sagaida palīdzību arī no valsts - būtu jāturpina atbalsta mehānismi, ko janvārī ieviesa uz četru mēnešu ilgu periodu.
Ekonomikas ministrijā atbild, kas tas nav plānots, jo apkures sezona aprīlī beidzas. Rīkoties līdzīgi kā Daugavpils, šeit neredz jēgu.
Vienlaikus Rēzeknē cer, ka situācija kļūst labāka pēc Jaunā gada, kad darboties jāsāk jaunajai šķeldas katlumājai, ko pēc Lieldienām sāks būvēt privāts siltuma piegādātājs. Tā būs pirmā “Rēzeknes siltumtīklu” sadarbība ar komersantu siltumapgādes nodrošināšanai, tādējādi atkarība no dabasgāzes pilsētā samazināsies līdz 50%.
