Saspīlējums Piedņestrā - vai Krievijas iebrukums Ukrainā var ieiet jaunā fāzē?

Pirmdien notikušajā sprādzienā ēkai tika nodarīti postījumi un izsisti logi. Uz ielas blakus šai ēkai bija redzamas granātmetēju RPG-22 un RPG-27 atliekas.

Ukrainas izlūkdienests īsi pēc tam publicēja dokumentu, kas liecina, ka ar sprādzieniem Tiraspolē ir saistīti Krievijas specdienesti.

Incidenti iecerēti, lai attaisnotu karu Ukrainā vai iesaistītu kaujās PMR - vai nu kā teritoriju ar zināmām mobilizācijas rezervēm, vai kā teritoriju, no kuras Krievijas karaspēks var uzbrukt Ukrainas teritorijai, uzskata izlūki.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs otrdien pavēstīja, ka Piedņestrā Krievijas karaspēkā izsludināta pilna kaujas gatavība. Arī Piedņestras drošības struktūrās izsludināts pastiprināts dienesta izpildes režīms.

Ukrainas prezidenta biroja padomnieks Mihailo Podoļaks par notikušo nāca klajā gan ar "labām", gan "sliktām" ziņām. 

"Krievija cenšas destabilizēt situāciju PMR un dod mājienu Moldovai, lai gaida ciemiņus," tviterī norādīja Podoļaks, lietojot Piedņestras separātiskā veidojuma abreviatūru.

"Sliktā ziņa: ja Ukraina nenoturēsies, ienaidnieks rīt būs pie Kišiņevas vārtiem," brīdināja amatpersona.

"Labā ziņa ir tā, ka Ukraina nodrošinās stratēģisko drošību reģionā. Tomēr mums ir jāstrādā kā vienai komandai," tviterī uzsvēra Podoļaks.

Pēdējā laika notikumus Piedņestrā komentēja arī Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis, uzsverot, ka Ukrainas armijai nav bail no Piedņestrā izvietotā Krievijas karaspēka.

"Kas attiecas uz to vai citu Krievijas karaspēku, kas pastāvīgi atrodas pagaidām okupētajā Moldovas daļā, un konkrēti Piedņestrā daudzus daudzus gadus, tad mēs zinām, ka tie pastāvīgi ir gatavībā, gaida to vai citu pavēli, bet

mēs zinām par viņu jaudu, un Ukrainas Bruņotie spēki tiem ir gatavi un nebaidās," preses brīfingā sacīja prezidents.

Izsakoties par Piedņestrā pirmdien un otrdien notikušajiem sprādzieniem, Zelenskis sacīja: "Mēs skaidri apzināmies, ka tas ir viens no Krievijas Federācijas soļiem, tur strādā specdienesti, tas nav vienkārši "fake news" (viltus ziņas), un saprotams, kam - lai iedarbīgi destabilizētu situāciju reģionā, lai draudētu Moldovai. Viņi tiem rāda - ja Moldova atbalstīs Ukrainu, būs tie vai citi soļi."

Militārais eksperts par "Piedņestras armijas" spējām

Bijušā Latvijas Sauszemes spēku komandiera, atvaļinātā pulkveža Igora Rajeva ieskatā Krievijas iebrukums Ukrainai no Piedņestras patlaban ir "absolūti izslēdzams", jo krieviem šajā reģionā ir aptuveni divas bataljona taktiskās grupas, kuras no Ukrainas puses bloķē divas brigādes. "Viņiem absolūti nav nekādas "šances" veikt uzbrūkošas operācijas šajā virzienā," uzsvēra Rajevs.

Lai arī reģionā atrodas arī tā saucamā Piedņestras armija, kurai "uz papīra" ir četras brigādes, tām bruņojums neesot pietiekams šādas operācijas veikšanai.

"Labākajā gadījumā 15 veci tanki, tikpat kaujas mašīnas un viens helikopters," piebilda Rajevs.

Ukrainas Bruņoto spēku Ģenerālštābs otrdien pavēstīja, ka Piedņestrā Krievijas karaspēkā izsludināta pilna kaujas gatavība. Rajevs skaidroja, ka kaujas gatavība izsludināta, jo reģionā notika sprādzieni, tāpēc paaugstināts terorisma draudu līmenis.

Tāpat Rajevs pilnībā izslēdza to, ka Ukraina plānotu iebrukt Piedņestrā.

Tiraspolē notikušo sprādzienu organizatori patlaban nav zināmi, jo šādas provokācijas atklāt uzreiz ir ļoti grūti. Vienlaikus versijas par Krievijas specdienestu vai vietējo grupējumu dalību sprādzienu organizēšanā varētu būt reālas.

Katrā ziņā šie sprādzieni izdarīti nemākulīgi un tos var uztvert kā provokāciju, lai kurinātu nedrošības sajūtu šajā reģionā, uzskata Rajevs. Viņa ieskatā, visdrīzāk, sprādzienus nav sarīkojuši Ukrainas specdienesti.

Vai var notikt uzbrukums arī Moldovai? "Meduza" intervija ar politologu

Tīmekļa izdevums "Meduza" par pēdējā laika notikumiem Piedņestrā sarunājās ar Denisu Cenušu, Austrumeiropas studiju centra Viļņā asociēto ekspertu.

- 22. aprīlī Krievijas Aizsardzības ministrija paziņoja, ka jaunā kara posma mērķis ir kontrolēt ne tikai Donbasu, bet arī Ukrainas dienvidus, kas nodrošinātu piekļuvi Piedņestrai. Trīs dienas pēc šī paziņojuma naktī Piedņestrā notika vairāki sprādzieni. Kas notiek? Kā var izskaidrot sprādzienus un kāpēc Krievija ir ieinteresēta Piedņestrā?

- Tiek mēģināts destabilizēt reģionu, taču nav skaidrs, kurš tieši to dara. Interese, šķiet, nāk no reģiona iekšienes, jo Ukraina un Krievija pārliek atbildību viena uz otru.

- Kas notika Piedņestrā sprādzienu un Aizsardzības ministrijas paziņojuma priekšvakarā? Vai bija kāda spriedze? Vai ir kas zināms par Krievijas armijas mobilizāciju?

- Nav skaidru datu par jebkādu militāro mobilizāciju reģionā. Tomēr Ukrainas drošības spēki apgalvo pretējo. Ir nepieciešama apmaiņa starp Moldovas un Ukrainas izlūkdienestiem, kuriem, šķiet, nav tieša sadarbība. Kad informācija tiek publiskota, tā mēdz būt pretrunīga.

- Kādas ir versijas par to, kas notiks tagad - labvēlīgās un nelabvēlīgās prognozes?

- Ir grūti kaut ko prognozēt, bet situācija attīstīsies atkarībā no vairākiem faktoriem. Pirmkārt, ietekme būs Krievijas teritoriālajai virzībai uz Odesu un Ukrainas pretestībai pret to. Otrkārt, lai novērstu situācijas saasināšanos, ir jāveido minimāli efektīvs dialogs starp Kišiņevu un Tiraspoli. Saziņas trūkums vai pārpratumi ir recepte kļūdām lēmumu pieņemšanas procesā. Treškārt, starptautiskie dalībnieki nedrīkst aizmirst par Moldovu un Piedņestras reģionu.

- Vai gadījumā, ja Krievijas armija iebruks Piedņestrā, to oficiāli uzskatīs par uzbrukumu Moldovai?

- Moldova jau tagad uztver Krievijas armiju, kas tur izvietota kopš 90. gadiem, kā "okupācijas spēku". Tāpēc jaunu Krievijas spēku parādīšanās Moldovas teritorijā, tostarp Piedņestrā, noteikti tiks uztverta kā vēl viena agresijas epizode un attiecīgi jauns okupācijas mēģinājums.

- Kādas funkcijas Piedņestras teritorijā pilda Krievijas karaspēks un kāpēc ANO un Moldova pieprasīja karaspēka izvešanu no PMR teritorijas? Vai Piedņestras armijai pašai ir militārs potenciāls?

- Krievijas armijas spēki ir daļa no Krievijas spēku Operatīvās grupas (kuras uzdevums ir apsargāt militārās noliktavas un šķietami uzturēt Piedņestras armijas kaujas efektivitāti), kā arī piedalās trīspusējā miera uzturēšanas misijā kopā ar Moldovas un Piedņestras kontingentiem. Lai gan Moldovas puse ir pieprasījusi Krievijas spēku izvešanu, šis lēmums ir atkarīgs no Maskavas politiskās gribas. Tā nevēlas zaudēt savu ietekmi Moldovā un atteiksies izvest savus militāros spēkus, kamēr netiks rasts galīgais konflikta risinājums, kas nostiprinātu Krievijas pozīcijas uz Moldovas federalizācijas rēķina.

- Vai Krievija var nopietni paļauties uz munīcijas noliktavu un lidlauku Kobasnas ciematā Tiraspolē, lai pastiprinātu savus spēkus?

- Militārie krājumi Kolbasnā ir nestabili, jo tie ir novecojušai, un lidlauks nav [tik] labā stāvoklī, lai uz to varētu paļauties pilna mēroga operācijas veikšanai. Tas nenozīmē, ka nepieciešamības gadījumā tos nevar izmantot mazāka mēroga militārās operācijās.

- Kādas izredzes ir Piedņestras iedzīvotājiem, ja Krievija iebruks? Vai tā ir patiesība, ka lielākā daļa Piedņestras iedzīvotāju ir prokrieviski noskaņoti? Kas izskaidro viņu atbalstu?

- Reģiona iedzīvotāji ir prokrieviski noskaņoti un, visticamāk, cīnīsies Krievijas pusē. Dezinformācija, kā arī padomju un Krievijas propaganda, kas tika izmantota trīs desmitgades, ir atstājusi dziļu iespaidu iedzīvotāju kolektīvajā apziņā.

- Kā sankcijas pret Krieviju ietekmē Piedņestru?

- Sankcijas ietekmē Krievijas uzņēmumus un pilsoņus, kas darbojas vai strādā šajā reģionā, jo uz tiem attiecas sankcijas. Moldova nav pievienojusies sankcijām, bet bankas un regulatori turpina tās ievērot, lai izvairītos no "sekundārajām sankcijām".

- Cilvēki dažkārt salīdzina neatzītās "Luganskas tautas republikas" (LPR) un  "Doņeckas tautas republikas" (DNR) Ukrainas austrumos un Piedņestru - kādas ir līdzības un atšķirības?

- Piedņestras reģionam ir izdevies izveidot šķietamu valsti, taču tas nav saņēmis starptautisku atzīšanu un nevar izdzīvot bez Krievijas subsīdijām un dažādām šaubīgām shēmām. Pēdējos gados tā pat ir integrējusi daļu savas ekonomikas Eiropas tirgū, taču kā Moldovas daļa. Reģionam ir zināma autonomija no Maskavas, ko nevar teikt par LNR un DNR. Tāpēc reģions ir izrādījis zināmu neitralitāti pret Ukrainu, no kuras tas ir atkarīgs, atšķirībā no LNR un DNR, kas cīnās Maskavas pusē un kopš 2014. gada tiek pārvaldītas tieši no Maskavas.

- Kādas ir Krievijas un Moldovas attiecības pēdējos gados? Kā ir mainījušās Moldovas un Piedņestras attiecības, kad proeiropeiski noskaņotā prezidente Maija Sandu nomainīja prokrieviski noskaņoto Igoru Dodonu?

- Attiecības starp Moldovu un Krieviju nav vienkāršas, jo radikāli atšķiras gan stratēģiskās intereses, gan ģeopolitiskā orientācija.

Moldovas valdošā partija ["Rīcība un solidaritāte"] un prezidente Sandu ne vienmēr ir noskaņoti pret Krieviju, taču Krievijas ārpolitika attiecībā uz Moldovu var tikt uztverta nevis kā konstruktīva - lai risinātu esošās problēmas -, bet gan drīzāk, lai tās [problēmas] izmantotu un radītu labvēlīgu politisko telpu prokrieviski noskaņotiem spēkiem.

Moldovā ir polarizēta sabiedrība, un tās sadrumstalotība lielā mērā ir saistīta ar ģeopolitiskiem iemesliem. Krievija to saprot un izmanto savās stratēģiskajās interesēs Moldovā, kas ir pretrunā valdošās partijas un citu līdzīgi domājošo spēku proeiropeiskajai programmai.

Lielākoties krievvalodīgo apdzīvotais Piedņestras reģions atšķēlās no Moldovas 1990.gadā, lielai daļai iedzīvotāju bažījoties, ka Moldova varētu apvienoties ar kaimiņvalsti Rumāniju, jo abas valstis etniski un lingvistiski pārstāv vienu tautu. Taču pašpasludinātā republika netika oficiāli atzīta. Bruņotais konflikts, kas izcēlās pēc neatkarības pasludināšanas, beidzās tikai pēc Krievijas karaspēka iejaukšanās. Krievijas karavīri joprojām uzturas Piedņestrā.

Trešdien tiek ziņots, ka kopš otrdienas strauji pieaug rindas pie robežas no Piedņestras uz Moldovu, iedzīvotājiem satraucoties par iespējamo karadarbību.