Putins neizsludina vispārējo mobilizāciju un saista iebrukumu Ukrainā ar uzvaru Otrajā pasaules karā

Maskavā pirmdien notiek svinības un militārā parāde par godu uzvarai pār nacistisko Vāciju.

Uzrunājot militārpersonas Sarkanajā laukumā, Putins nosodīja "ārējos draudus", kuru mērķis esot novājināt un sašķelt Krieviju, kā arī kārtējo reizi apgalvoja, ka NATO radot draudus tieši pie Krievijas robežām.

Putins savā uzrunā vērsās pie karavīriem, kas pašreiz karo Ukrainas Donbasa reģionā, ko Krievija solījusi "atbrīvot" no "ukraiņu okupācijas".

Krievija 24. februārī sāka neizprovocētu iebrukumu Ukrainā un Krievijas karaspēks Ukrainas teritorijā jau pastrādājis šausminošus kara noziegumus, tai skaitā civiliedzīvotāju masu slepkavības.

"Dzimtenes aizstāvēšana, kad tiek izlemts tās liktenis, vienmēr ir bijusi svēta. Šodien jūs cīnāties par mūsu tautu Donbasā, par Krievijas drošību, mūsu dzimteni," tajā pašā laikā paziņoja Putins.

Savā 11 minūtes ilgajā runā Kremļa saimnieks neprognozēja, cik ilgi karš varētu turpināties, kā arī nesniedza pārskatu par gūtajiem panākumiem, kas patiesībā ļoti pieticīgi un nesuši iebrucējiem vienīgi milzu zaudējumus.

Iepriekš tika izteikti pieņēmumi, ka Putins savā 9. maija runā varētu pieteikt Ukrainai pilna mēroga karu un izsludināt vispārējo mobilizāciju, tomēr tas nenotika.

Putins ir bieži salīdzinājis iebrukumu Ukrainā, kas esot atbrīvojama no "nacistiem", ar Padomju Savienības cīņu ar nacistisko Vāciju.

Savukārt Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trāpīgi norādījis, ka tieši Krievija agresija pret Ukrainu atgādina nacistu zvērības.