Viņa tika turēta ēkā, kurā iepriekš atradās Ukrainas Drošības dienesta reģionālais štābs. Natālija sacīja, ka tikusi ieslodzīta, sista un izvarota.
"Viņi mani atveda pie viena no apsargiem. Es dusmojos un jautāju: "Kas tas ir? Vai tas ir kāds joks? Tur nav iespējams palikt,"" kādai Ukrainas nevalstiskajai organizācijai stāstīja 40 gadus vecā sieviete.
Pēc sievietes sašutuma apsargs sacīja: "Ak tev kaut kas nepatīk? Atdod viņu mūsu puišiem, un viņi viņu saplosīs." Sieviete stāstīja, ka viņa tika aizvesta uz istabu, kur visi vīrieši bija piedzērušies.
"Viņi meta man ar spilvenu, turēja manas rokas un izvaroja. Es pat neatceros viņu sejas. Atceros vienu - viņš bija bārdains, neskuvies un briesmīgi smirdēja," piebilda sieviete.
Natālija divus gadus Doneckā pavadīja gūstā. Pēc atbrīvošanas Natālija pastāstīja par piedzīvotajiem notikumiem Ukrainas varas iestādēm, kuras lietu pret Krievijas karavīriem nesāka. "Kā man paskaidroja prokurore, to nekādi nevar pierādīt," viņa stāstīja.
Natālijas stāstu dokumentēja pētnieki no Austrumukrainas Pilsonisko iniciatīvu centra. Kādā 2017. gada pētījumā, kas balstīts uz gandrīz 300 intervijām ar sievietēm un vīriešiem, organizācija sacīja, ka katrs ceturtais upuris ziņoja par seksuālas vardarbības gadījumiem, ko pastrādājuši Krievijas karavīri.
"Krievu karavīri mani izvaroja, kamēr mans dēls raudāja"
Atsaucoties uz portāla "Business Insider" publicēto informāciju, 29. martā izdevums "The Times of London" publicēja interviju ar anonīmu sievieti. Intervijā vēstīts, ka viņai ir 33 gadi un viņa dzīvoja kopā ar savu 35 gadus veco vīru un četrus gadus veco dēlu netālu no Ševčenkoves ciema pie Ukrainas galvaspilsētas Kijivas.
Sieviete izdevumam pastāstīja, ka 9. martā kopā ar vīru piegājuši pie krievu karavīru grupas ārpus savas mājas un konstatējuši, ka karavīri nogalinājuši ģimenes suni. Viņa sacīja, ka karavīri vēlāk pārmeklēja apgabalu, lai atrastu benzīnu.
Iestājoties tumsai, ģimene atkal kaut ko sadzirdējuši ārā, tāpēc vīrs devās paskatīties.
"Es dzirdēju vienu šāvienu, kā atveras vārti un pēc tam soļu troksni mājā," sieviete stāstīja "The Times of London".
Viņa sacīja, ka viens no vīriešiem bija atgriezties kopā ar savu kolēģi, kurš, šķiet, bija aptuveni 20 gadus vecs.
Es kliedzu: "Kur ir mans vīrs?" Tad es paskatījos ārā un ieraudzīju viņu guļam zemē pie vārtiem. Jaunākais puisis pielika ieroci pie manas galvas un teica: "Es nošāvu tavu vīru, jo viņš ir nacists."
Sieviete pastāstīja, ka lika savam četrus gadus vecajam dēlam paslēpties citā telpā. Viņa sacīja, ka abi karavīri pēc tam viņu izvaroja, kamēr viņas dēls raudāja blakus istabā.
Izdevuma intervētā sieviete sacīja, ka viņa ar dēlu galu galā aizbēga, atstājot māju, ko vīrs viņiem bija uzcēlis. Viņa sacīja, ka vēl nav pateikusi savam dēlam, ka viņa tēvs ir miris.
Norvēģu dzimumu izpētes zinātniece Inge Skelsbaeka ir teikusi, ka laika gaitā diskurss ir mainījies no domas, ka izvarošana ir kaut kas tāds, kas karā neizbēgami notiek, jo vīrieši ir vīrieši, uz atzīšanu, ka
"izvarošana ir skaidra stratēģija un kara noziegums, kas apdraud starptautisko mieru un drošību".
Seksuālā vardarbība tiek plaši izmantota kā "kara ierocis". Vēstures gaitā izvarošana ir izmantota konfliktos kā ierocis, kura mērķis ir sodīt, iebiedēt un iznīcināt veselas kopienas.