"Grūtāk kļuvis atspoguļot pašas sabiedrības viedokli." Vairāki Krievijas neatkarīgie mediji savu darbību turpina Latvijā

Apollo.lv
"Grūtāk kļuvis atspoguļot pašas sabiedrības viedokli." Vairāki Krievijas neatkarīgie mediji savu darbību turpina Latvijā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Foto: GaudiLab/Shutterstock

Kopš Krievijas iebrukuma Ukrainā savu darbību Krievijā ir pārtraukuši daudzi neatkarīgie mediji. Daudzi redakcijas Krievijas teritorijā slēdza, darbiniekiem tiekot atzītiem par Krievijas varai nelabvēlīgiem ārvalstu aģentiem, bet vēl citi – bēga no cietumsoda par kara atainošanu medijos, ziņo LTV Ziņu dienesta raidījums "Pasaules panorāma".

Krievijas iedzīvotāji joprojām patērē neatkarīgos Krievijas medijus, tiem atrodoties arī ārpus valsts robežām. Piemēram, Latvijā šobrīd izsniegta 161 darba vīza Krievijas mediju pārstāvjiem.

Latvijā savu darbību oficiāli sākuši daudzi no Kremļa neatkarīgi mediji, kuru mērķis ir Krievijas sabiedrības uzrunāšana, piemēram, "Novaya Gazeta", "Radio Svoboda", "BBC" un "Deutche Welle" krievu redakcijas.

"Radio Svoboda" raidījuma "Nauda brīvībā" vadītājs, kā arī ekonomisko procesu novērotāja un publicista Maksima Blanta pārstāvētais medijs Krievijas robežas pameta vēl pirms iebrukuma Ukrainā, kad viņš tika pasludināts par ārvalstu aģentu.

"Tika pieņemts lēmums, ka palikt Krievijā ārvalstu aģenta kārtā būs ne īpaši labi. Tāpēc mēs pārvācāmies uz Kijivu. Un tur mēs ieradāmies tikai divas dienas pirms kara," stāstīja Blants.

No Kijivas nācās pārcelties uz Rīgu. Šobrīd "Radio Svoboda" šeit strādā apmēram 30 cilvēku sastāvā.

Strādāt gan viegli nav, atzina Blants. Lielākoties tāpēc, ka ir grūti izsekot tam, kas patiesībā šobrīd notiek Krievijā.

"Ne vienmēr sanāk pareizi trāpīt, izvēloties dienas tēmas aktualitāti. Man liekas, ka svarīgi ir runāt par ko vienu, bet patiesībā tas ir kas tāds, par ko mēs pat neesam iedomājušies."

Daļu informācijas viņš ar kolēģiem iegūst no Krievijas medijiem, tur palikušajiem radiem un draugiem, kā arī ekspertiem, kas ar viņiem nebaidās sadarboties.

Pirms diviem mēnešiem Latvijā darbu sāka arī vācu raidorganizācijas "Deutsche Welle" Krievijas redakcija. Žurnālists Jurijs Rešeto norādīja: lai gan medijs vienmēr ir runājis tieši, kā arī kritizējis valdību, Krievijā tas bija cienīts un bieži tika citēts.

Taču tad, kad Vācijā tika aizliegta Kremļa propagandas medija "Russia Today" darbība, kā atbildes solis sekoja arī "Deutsche Welle" Krievijā strādājošo žurnālistu akreditācijas anulēšana.

"Mūsu mājaslapu Krievijā nobloķēja, mūs aizliedza. Un mēs sapratām, ka mums nav iemesla tur palikt, un mēs aizbraucām," secināja Rešeto.

"No Krievijas atbrauks cilvēki. Ir arī tādi, kas jau pārcēlušies. Brauks pie mums arī no Vācijas. Pie mums strādā arī vietējie – latvieši. Un mūs tas priecē, jo tas ir svarīgi, ka mums ir arī vietējie producenti un darbinieki."

Grūtāk kļuvis atspoguļot pašas sabiedrības viedokli.

"Man bija ļoti svarīgi atspoguļot ne tikai valdības pozīciju, bet arī to, ko domā vecmāmiņa Urālos, vectēvs Sibīrijā. Jo es kā žurnālists taču atbildu par viņu – parasto cilvēku stāstu."

Rešeto gan vērtē, ka vēl lielāks izaicinājums par informācijas iegūšanu ir tās nogādāšana līdz viņa auditorijai.

Nākotnē vēl ciešākas saiknes ar Latviju varētu veidot arī "Deutsche Welle". No šeit bāzētās redakcijas tiek veidoti stāsti gan par Baltijas, gan arī bijušās PSRS valstīm.

Taču vienlaikus Rešeto cer kādreiz atgriezties Krievijā.

"Mums tas ir ļoti svarīgi, vitāli svarīgi strādāt Krievijā, lai vēstītu par tur notiekošo.

Tajā pašā laikā es saprotu, ka šeit mēs būsim ne vienu vien mēnesi, ne arī gadu, bet varbūt pat ilgāk un, iespējams, paliksim pavisam.

Jo Baltijas valstis – Lietuva, Latvija un Igaunija – mums šobrīd ir ļoti saistošas, tajā skaitā kā priekšpostenis mijiedarbībā ar Krieviju."

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu