Šodienas redaktors:
Marina Latiševa

Saeimas Prezidijs neiekļauj Civilās savienības likumprojektu darba kārtībā

Saeimas ēka.
Saeimas ēka. Foto: Ieva Čīka/LETA

Saeimas Prezidijs katru nedēļu lemj, vai iekļaut Civilās savienības likumprojektu Saeimas darba kārtībā, taču līdz šim tas nav izdevies, pirmdien pēc koalīcijas sanāksmes norādīja "Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Kā pauda politiķis, deputātu vidū nav vienprātības par Civilās savienības likumprojektu, tāpēc arī Prezidijs nav jautājumu iekļāvis parlamenta darba kārtībā.

Iepriekšējās Saeimas sēdēs likumprojekta izskatīšanas laikā nebija kvoruma, jo, kā norādīja Pūce, vairāki Saeimas deputāti atturas no dalības sēdē, kamēr notiek pārbaudes par politiķu lēmumu ietekmēšanu.

Pūce pauda cerību, ka šīs pārbaudes tiks veiktas īsā laika posmā un ka Saeima drīz varēs lemt par Civilās savienības likumprojektu. 13. Saeimas sasaukumam ir atlikušas vēl septiņas kārtējās sēdes, kurās, kā pauda politiķis, vajadzētu notikt balsojumam.

Jau ziņots, ka Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) visdrīzāk nesāks kriminālprocesu par iespējamo deputāta ietekmēšanu balsojumā. KNAB priekšnieks Jēkabs Straume iepriekš teica, ka lēmums, visdrīzāk, tiks pieņemts šonedēļ, un KNAB to arī anonimizētā veidā publicēšot.

Kā ziņots, Saeimā 2. jūnijā kvoruma trūkuma dēļ neizdevās pieņemt Civilās savienības likumprojektu. Ja likumprojektu neizdotos pieņemt arī atlikušajā 13. Saeimas darbības laikā, tad 14. Saeima varēs lemt, vai turpināt tā skatīšanu. 13. Saeimas pilnvaras noslēgsies rudenī.

Četros balsojumos par pirmo priekšlikumu Civilās savienības likumprojektam nebija kvoruma, balsojumos piedaloties vai nu 40 vai 41 deputātiem. Lai Saeima būtu lemttiesīga jeb būtu kvorums, balsojumā ir jāpiedalās vismaz 50 jeb pusei no kopā 100 deputātiem.

Jau iepriekš bija radusies neskaidrība, vai likumprojekta pieņemšanai būs kvorums. Arī iepriekšējos lasījumos daudzi deputāti, kuri iebilst pret likumprojekta izskatīšanu, līdz šim bieži nepiedalījās balsojumos, lai mēģinātu "noraut kvorumu" un nepieļaut likumprojekta pieņemšanu.

ST priekšsēdētāja vietniece Irēna Kucina aģentūrai LETA skaidroja, ka līdz brīdim, kad būs īstenota regulējuma pilnveide par ST spriedumu saistībā ar viendzimuma pāru aizsardzību, tiesību normu piemērotāji - iestādes un administratīvās tiesas - Satversmi piemēros tieši un nepastarpināti.

1.jūnijā pienāca termiņš ST spriedumu izpildei, kuros lemts par viendzimuma pāru tiesisko atzīšanu. Līdz šim neesot bijis indikāciju par spriedumu izpildi tiesas noteiktajā laikā. Kucina norādīja, ka ar ST spriedumiem regulējums, ciktāl tas neparedz noteiktas tiesības viendzimuma pāriem, atzīts par spēkā neesošu no šī gada 1. jūnija.

Administratīvā rajona tiesa jau ir pieņēmusi pirmo spriedumu, ar kuru apmierināts viena dzimuma pāra pieteikums un konstatēta "publiski tiesisko attiecību pastāvēšana", proti, atzīts, ka starp pieteicējiem pastāv ģimenes attiecības Satversmes 110. panta izpratnē, aģentūra LETA noskaidroja tiesā.

LGBT un viņu draugu apvienības "Mozaīka" valdes loceklis Kaspars Zālītis aģentūrai LETA iepriekš pauda, ka Civilās savienības likumprojekta nepieņemšanas gadījumā jautājumi par ģimenes fakta konstatāciju tiks risināti starptautiska līmeņa tiesā.

Ar Civilās savienības likumprojektu ir paredzēts noteikt jaunu veidu divu pilngadīgu personu kopdzīves juridiskai reģistrēšanai, tostarp pavērt iespējas reģistrēt viendzimuma pāru attiecības.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu