C, 18.08.2022.

Apkopojums ⟩ Ukraina pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Sīriju. Jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā

Papildināta ziņa plkst. 19:22
LETA
Ukraina pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Sīriju. Jaunākā informācija par notikumiem Ukrainā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: diy13/Shutterstock.com

Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis trešdien paziņoja par diplomātisko attiecību pārtraukšanu starp Ukrainu un Sīriju pēc Maskavas sabiedrotās Damaskas lēmuma atzīt Donbasa "tautas republiku" neatkarību. Dažu dienu laikā tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu varētu atgriezties ierastajā režīmā, jo Eiropas Savienības (ES) amatpersonas meklē kompromisu ar Viļņu, lai mazinātu saspīlējumu attiecībās ar Maskavu.

Indonēzijas prezidents nodevis Putinam vēsti no Zelenska

Indonēzijas prezidents Džoko Vidodo ceturtdien vizītē Maskavā pavēstījis, ka nodevis Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam vēsti no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska.

Vidodo devās uz Kijivu pēc piedalīšanās G7 samitā Vācijā. Ukrainas galvaspilsētā viņš ieradās trešdienas rītā ar vilcienu no Polijas. Šodien viņš viesojās Maskavā.

"Es nodevu prezidenta Zelenska vēstījumu prezidentam Putinam," pēc sarunas ar Putinu paziņoja Vidodo.

Vidodo sacīja, ka paudis gatavību palīdzēt sākt komunikāciju starp abiem līderiem.

Vidodo novembrī kļūs par namatēvu G20 samitam Bali, uz kuru viņš uzaicinājis gan Zelenski, gan Putinu.

Avoti: ES tuvojas kompromisam, lai mazinātu saspīlējumu ar Maskavu par tranzītu uz Kaļiņingradu

Dažu dienu laikā tranzīts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Lietuvu varētu atgriezties ierastajā režīmā, jo Eiropas Savienības (ES) amatpersonas meklē kompromisu ar Viļņu, lai mazinātu saspīlējumu attiecībās ar Maskavu, ziņu aģentūrai "Reuters" atklājuši divi avoti, kas vēlējās palikt anonīmi.

ES amatpersonas veic sarunas par sankciju režīma izņēmuma statusa piešķiršanu Kaļiņingradas apgabalam. Vienošanos varētu panākt jau jūlija sākumā, ja Lietuva atkāptos no saviem iebildumiem, informējuši anonīmie avoti.

Lai gan Rietumvalstis ir solījušas atbalstīt Ukrainu, kuras teritorijā iebrukusi Krievija, pozīciju atkārtoti apliecinot arī šonedēļ notikušajos G7 un NATO samitos, Eiropai ir grūtības gan ievērot stingrās sankcijas, gan izvairīties no attiecību saasinājuma ar Krieviju.

Tādēļ Eiropas ierēdņi ar Vācijas atbalstu meklē kompromisu, lai atrisinātu vienu no daudziem konfliktiem ar Maskavu, sacījis viens no "Reuters" avotiem.

Ja ierastais Krievijas preču maršruts uz Kaļiņingradas apgabalu caur Baltkrieviju un Lietuvu netiks atjaunots, Viļņa bažījas, ka Maskava varētu izmantot militāru spēku, lai izveidotu sauszemes koridoru starp savām teritorijām, viņš piebildis.

Vācija, kuras karavīri atrodas Lietuvā, vēlas izvairīties no tiešas konfrontācijas ar Krieviju, turklāt Eiropas lielākā ekonomika ir atkarīga no Krievijas gāzes importa un nevēlas pieļaut gāzes piegāžu pārrāvumu, ja strīds par tranzītu uz Kaļiņingradas apgabalu saasinātos.

Putinam "ir vairāk sviru nekā mums. Mūsu interesēs ir atrast kompromisu", "Reuters" atzinis viens no sarunām pietuvinātajiem avotiem, kurš piebildis, ka to rezultāts varētu arī nebūt godīgs.

Lietuvas Ārlietu ministrijā norādīja, ka turpinās konsultācijas ar Eiropas Komisiju par sankciju piemērošanu, tomēr uzsvēra, ka nekādām izmaiņām nevajadzētu īpaši izcelt Lietuvu, jo "sankcijas ir jāievieš, un neviens pieņemtais lēmums nedrīkst mazināt ES sankciju politikas uzticamību un efektivitāti".

Kā stāstījuši avoti, viens no kompromisiem pieļautu ES sankciju neattiecināšanu uz kravu plūsmu starp Krieviju un Kaļiņingradas apgabalu, jo tā nav ierasta starptautiska tirdzniecība. Šādu izņēmumu varētu attiecināt uz precēm, kas tiek izmantotas Kaļiņingradā un netiek eksportētās tālāk. Tas gan nozīmētu, ka Lietuvai, kurai būtu jānosaka preču galamērķis, pieaugtu konflikta ar Krieviju riski.

Otrs kompromisa risinājums varētu būt pamatots ar humāniem apsvērumiem, jo starp Lietuvu, Poliju un Baltijas jūru esošajam anklāvam nav citu sauszemes ceļu, izņemot caur ES teritoriju.

Lietuva, kas ir viena no asākajiem Krievijas kritiķiem ES, atturīgi vērtē jebkādu iespējamo piekāpšanos Krievijai, tādēļ oponē Briseles un Berlīnes amatpersonām, kas vēlas nogludināt attiecības ar Maskavu.

Jūnija vidū stājās spēkā ES sankcijas Krievijas dzelzs, tērauda un melno metālu pārvadājumiem caur ES. 10.jūlijā tam pievienosies cements un alkohols, augustā - ogles un decembrī naftas produkti. Kad spēkā būs visas sankcijas, tām pakļauta būs apmēram puse no Krievijas kravām uz Kaļiņingradas apgabalu.

Pasažieru un pārtikas pārvadājumi nav traucēti, kā arī bez ierobežojumiem turpinās gaisa un jūras satiksme uz Kaļiņingradas apgabalu.

Krievija ir draudējusi ar atbildes pasākumiem Lietuvai, bet līdz šim tie nav konkretizēti.

Krievijas Drošības padomes priekšsēdētāja vietnieks Dmitrijs Medvedevs šonedēļ Krievijas medijiem sacīja, ka "ir daudz iespēju, no kurām liela daļa ir ekonomiska rakstura un var piegriezt skābekli mūsu kaimiņiem Baltijā, kas rīkojas naidīgi".

Rinkēvičs: Jaunajā NATO stratēģijā Krievija ir nosaukta part to, kas tā ir

Jaunajā NATO stratēģijā Krievija ir nosaukta part to, kas tā ir - drauds mieram un drošībai, sarunā ar aģentūru LETA norādīja Latvijas ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs (JV), kurš šodien piedalījās NATO samita Madridē noslēdzošajā dienā.

Politiķis atzīmēja, ka jaunajā stratēģijā, kas pieņemta samita laikā, pieminēta arī Ķīnā, par kuru alianse līdz šim nav runājusi, bet tagad tas ir noticis.

Ministrs sacīja, ka šis bija viens no vistransformējošākiem samitiem alianses vēsturē kopš 1990. gadu beigām līdz 2000. gadu sākumam, jo toreiz vairākos alianses samitos tika lemts par NATO paplašināšanos.

Rinkēvičs atgādināja, ka 2002. gadā Prāgā Latvija saņēma uzaicinājumu iestāties NATO un 2004. gada martā valsts kļuva par daļu no alianses.

"Labi apzinoties, ka drošības situācija var mainīties, mēs tomēr cerējām, ka NATO nebūs tik ļoti būtiski jāmaina sava stratēģija un taktika, kā tas notiek tagad, ņemot vērā Krievijas iebrukumu Ukrainā," pauda Latvijas ārlietu ministrs.

Viņš uzsvēra, ka NATO samita laikā ir pieņemti vairāki būtiski lēmumi. Pēc ministra paustā, faktiski kopš Aukstā kara beigām ir pieņemts, kā tā saucamos augstas kaujas gatavības spēkus veidos 300 000 karavīru. Daļa no šiem karavīriem atradīsies katrs savā valstī, bet nepieciešamības gadījumā, tos varēs ļoti ātri pārvietot tur, kur tas būs nepieciešams - NATO Austrumu vai Dienvidu flangā.

Avoti: Vācija un Spānija apspriedušas iespējamo tanku piegādi Ukrainai

Vācijas aizsardzības ministre Kristīne Lambrehte NATO samita laikā Madridē ar Spānijas kolēģi apspriedusi iespējamo Vācijā ražoto tanku piegādi Ukrainai no Spānijas, ziņo avoti.

Mediji iepriekš šomēnes ziņoja, ka Vācija esot uzlikusi veto Spānijas nodomam piegādāt Ukrainai smagos ieročus, tai skaitā aptuveni 40 tankus "Leopard 2", kurus savulaik Spānija iegādājās no Vācijas.

Ieroču darījumos starp valstīm bieži ir iekļauta klauzula, kas nosaka, ka gadījumā, ja pircējs vēlas vēlāk nodod ieročus trešajai valstij, ir jākonsultējas ar pārdevēju.

Tomēr Lambrehte intervijā Spānijas laikrakstam "El Mundo" sacīja, ka nav saņēmusi oficiālu lūgumu no Spānijas valdības attiecībā uz darījumu ar tankiem.

Avoti atklāja, ka Lambrehtes sarunā ar Spānijas aizsardzības ministri Margaritu Roblesu Fernendezu kļuvis skaidrs, ka Spānija vēl nav izlēmusi, vai piegādāt tankus Ukrainai.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka sacīja, ka Vācija meklē veidus, kā sniegt lielāku atbalstu Ukrainai.

"Ņemot vērā, ka karš turpinās un ar katru dienu kļūst brutālāks, mēs šeit, NATO samitā, likām skaidri saprast, ka mēs katru dienu vērtējam veidus, kā sniedzam atbalstu Ukrainai," sacīja ministre, atbildot uz jautājumu par iespējamo tanku piegādi Ukrainai.

ASV paziņos par ieroču piegādi Ukrainai vēl 800 miljonu dolāru apmērā

ASV tuvākajās dienās paziņos par ieroču piegādi Ukrainai vēl 800 miljonu ASV dolāru (760,7 miljonu eiro) vērtībā, ceturtdien, 30. jūnijā, NATO samitā Madridē sacīja ASV prezidents Džo Baidens.

"Mēs plānojam paziņot par vairāk nekā 800 miljoniem ASV dolāru" pretgaisa aizsardzībai, artilērijai, pretbateriju sistēmām un citiem ieročiem, pavēstīja Baidens.

ASV prezidents solīja, ka Savienotās Valstis un to sabiedrotie atbalstīs Ukrainu tik ilgi, cik nepieciešams, lai nodrošinātu, ka Krievija nesakauj Ukrainu.

"Ukraina jau ir devusi smagu triecienu Krievijai," sacīja Baidens, piebilstot, ka viņš nezina, kā tas beigsies, bet tas nebeigsies ar Ukrainas sakāvi.

Četros mēnešos kopš Krievijas iebrukuma sākuma ASV ir piegādājušas vai apsolījušas piegādāt Ukrainai bruņojumu par vairāk nekā sešiem miljardiem dolāru.

Humānā palīdzība nepieciešama 16 miljoniem cilvēku Ukrainā, ziņo ANO

Humānā palīdzība Ukrainā nepieciešama apmēram 16 miljoniem cilvēku, ceturtdien, 30. jūnijā, vēsta ANO humāno lietu koordinatore Ukrainā Osnata Lubrani. Vairāk nekā 5,3 miljoni ukraiņu ir aizbēguši uz ārvalstīm.

"Pašreiz humānā palīdzība Ukrainā nepieciešama gandrīz 16 miljoniem cilvēku: ūdens, pārtika, veselības aprūpes pakalpojumi," paziņoja Lubrani.

Kopš kara sākuma savas mājas bijuši spiesti pamest un uz citām vietām Ukrainā doties seši miljoni cilvēku, no kuriem pieci miljoni jau atgriezušies savās dzīvesvietās. Taču daudzi cilvēki apzinās, ka viņiem var nākties atkal doties bēgļu gaitās, norādīja Lubrani.

Vairāk nekā 5,3 miljoni ukraiņu ir aizbēguši uz ārvalstīm.

Lubrani sacīja, ka viņu rīcībā esošā informācija liecina, ka karā nogalināti aptuveni 5000 civiliedzīvotāju un vairāk nekā 5000 ievainoti, taču tā, visticamāk, ir tikai daļa no patiesā upuru skaita, kas ir daudz lielāks.

Viņa arī norādīja, ka palīdzības organizācijām ir ārkārtīgi grūti vai vispār neiespējami piekļūt apgabaliem, kas vairs neatrodas Kijivas kontrolē.

Lubrani aicināja Krieviju un Ukrainu darīt vairāk, lai aizsargātu Ukrainas iedzīvotājus un padarītu ANO organizāciju darbu iespējamu.

Ukraina pārtrauc diplomātiskās attiecības ar Sīriju

Sīrija trešdien izprovocēja Ukrainas sašutumu, kļūstot par otru valsti pēc Krievijas, kas atzinusi tā sauktās "Doņeckas tautas republikas" un "Luganskas tautas republikas" "neatkarību". Sīrijas Ārlietu ministrija arī paziņoja, ka drīz nodibinās diplomātiskās attiecības ar tām.

"Vairs nebūs attiecību starp Ukrainu un Sīriju," Zelenskis paziņoja lietotnē "Telegram" ievietotā video, piebilstot, ka sankciju spiediens uz Sīriju "būs vēl lielāks".

"Krievija tomēr izspieda no Sīrijas paziņojumus par okupācijas struktūru Donbasā it kā atzīšanu par it kā valstīm. Tas ir nevērtīgs stāsts," uzsvēra Zelenskis.

Sīrija, kuru tās pilsoņkarā kopš 2015. gada militāri atbalsta Krievija, arī iepriekš sekojusi Maskavas piemēram separātisku republiku atzīšanā.

Sīrija 2018. gadā atzina Dienvidosetijas un Abhāzijas neatkarību, pamudinot Gruziju uz diplomātisko attiecību pārtraukšanu ar Damasku.

Krievijā apstiprināts likumprojekts, kas ļaus aizliegt ārvalstu medijus

Atbildot uz citu valstu noteiktajiem ierobežojumiem Krievijas medijiem, Krievijas parlamenta apakšpalāta Valsts dome ceturtdien, 30. jūnijā, pēdējā lasījumā apstiprināja likumprojektu, kas atļaus aizliegt ārvalstu medijus.

Gaidāms, ka drīzumā likumprojektu apstiprinās arī Krievijas augšpalāta, bet pēc tam parakstīs prezidents Vladimirs Putins.

Likumprojektu Maskava pasniegusi kā atbildi uz citu valstu noteiktajiem ierobežojumiem Krievijas medijiem.

Krievija pēdējos mēnešos ir vairākkārt sūdzējusies, ka rietumvalstis neadekvāti ierobežojot Krievijas medijus, aizliedzot to darbību vai neizsniedzot vīzas to žurnālistiem.

Jūnija sākumā Krievijas Ārlietu ministrijas preses sekretāre Marija Zaharova izsauca ASV mediju pārstāvjus, lai brīdinātu, ka viņu akreditācijas un vīzas var tikt anulētas, ja Vašingtona neatvieglos pasākumus, kas ASV ierobežo Krievijas žurnālistus.

Jaunais likumprojekts arī ļaus Krievijas ģenerālprokuroram atcelt to mediju reģistrāciju, kas izplata "nelikumīgu, bīstamu, neuzticamu publiski nozīmīgu informāciju vai informāciju, kas pauž skaidru necieņu pret sabiedrību, valsti, Krievijas Federācijas konstitūciju, kā arī kuras mērķis ir diskreditēt Krievijas bruņotos spēkus".

Daudzi ārvalstu mediji apturēja vai ierobežoja savu darbību Krievijā pēc tam, kad Krievija martā pieņēma likumu, kas paredz līdz 15 gadiem ilgu cietumsodu par ziņām, kas Krievijas skatījumā diskreditē Krievijas armiju.

Krievijas Ārlietu ministrija maijā nolēma slēgt Kanādas raidsabiedrības CBC Maskavas birojus, šādi atbildot uz Krievijas valsts raidsabiedrības RT aizliegšanu Kanādā.

Februārī Krievijas Ārlietu ministrija slēdza Vācijas sabiedriskās raidorganizācijas "Deutsche Welle" (DW) biroju Maskavā, kā ieganstu minot Krievijas valsts raidsabiedrības RT vācu valodas kanāla translācijas aizliegšanu Vācijā.

Krievija pēdējos gados ir neatlaidīgi ierobežojusi neatkarīgo žurnālistiku. Pēc Ukrainas konflikta sākuma daudzi nozīmīgi neatkarīgi ziņu mediji slēdza vai apturēja darbību. To vidū bija radiostacija "Eho Moskvi" un laikraksts "Novaja gazeta", kura redaktors Dmitrijs Muratovs pagājušajā gadā saņēma Nobela Miera prēmiju.

Ukraina: Krievijas dzīvā spēka zaudējumi sasniedz 35 600 karavīrus

Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz ceturtdienas rītam sasnieguši aptuveni 35 600 karavīrus, ziņo Ukrainas armijas ģenerālštābs.

Kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24.februārī Krievija zaudējusi 1573 tankus, 3726 bruņutransportierus, 780 lielgabalus, 246 daudzstobru reaktīvos mīnmetējus, 104 zenītartilērijas iekārtas, 217 lidmašīnas, 185 helikopterus, 641 bezpilota lidaparātu, 143 spārnotās raķetes, 2602 automobiļus un autocisternas, 14 kuģus un ātrlaivas un 61 specializētās tehnikas vienību.

Krievijas zaudējumu apmērs tiek precizēts, jo informācijas ieguvi traucē karadarbība.

Nīderlandes premjers: Itālija piegādās smagos ieročus Ukrainai

Itālija piegādās Ukrainai smagos ieročus, līdzīgus haubicēm, kuras Ukrainai sūta Vācija un Nīderlande, trešdien NATO Madrides samita kuluāros paziņoja Nīderlandes premjerministrs Marks Rite, runājot ar izdevuma "Politico" korespondentu un aicinot citas NATO valstis kāpināt ieroču piegādes Ukrainai.

Mūsdienīga artilērijas aprīkojuma nosūtīšana ievērojami palielinātu Itālijas militāro atbalstu Ukrainai, tomēr Roma vēl nav apstiprinājusi, ka tas notiks.

Rite sacīja, ka viņa "lielās bažas šobrīd" ir par "grūto" militāro situāciju Ukrainas austrumos, kur Krievijas spēki pēdējās nedēļās ir lēni, bet pastāvīgi virzījušies uz priekšu. "Ir neiedomājam svarīgi, lai Ukraina tiktu apgādāta ar pietiekamām smago ieroču sistēmām," piebilda Rite.

Viņš sacīja, ka Vācija un Nīderlande jau ir paziņojušas par vēl sešu pašgājējhaubiču "Panzerhaubitze 2000" nosūtīšanu Ukrainai papildus 12 šādām haubicēm, kuras abas valstis piegādāja pagājušonedēļ.

Viņš atzina, ka Nīderlandei nav daudz smago ieroču, kurus tā varētu nosūtīt Ukrainai, bet uzsvēra, ka "arī Itālija ir nolēmusi dot savu ieguldījumu".

Atbildot uz jautājumu, vai tas nozīmē, ka arī Itālija nosūtīs Vācijā ražotās "Panzerhaubitze 2000", kuras ir Itālijas armijas arsenālā, Rite sacīja, ka tas vēl nav skaidrs. "Viņi (itāļi) ir teikuši, ka papildus tam, ko dara Nīderlande un Vācija, viņi piegādās līdzīgu aprīkojumu," piebilda Rite.

Itālijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis atteicās komentēt Rites izteikumus, bet paskaidroja, ka Ukrainai paredzētā bruņojuma saraksts ir slepens.

Rite arī kritizēja citas NATO valstis, ka tās nesūta pietiekami daudz smago ieroču Ukrainai, bet nenosauca šīs valstis vārdā.

Vācijas ārlietu ministre Annalēna Bērboka trešdien NATO samitā sacīja, ka sešas papildu haubices "Panzerhaubitze 2000" var tikt nosūtītas "nekavējoties", jo Ukrainas karavīri jau ir apmācīti tas lietot.

Itālijas Senāts pagājušonedēļ ar balsu vairākumu pieņēma rezolūciju ar aicinājumu turpināt palīdzību Ukrainai tās karā ar Krieviju, noraidot koalīcijā esošās partijas "Piecu zvaigžņu kustība" (M5S) vadības mēģinājumus apturēt ieroču piegādes Ukrainai.

ASV izlūkdienestu direktore: Putins joprojām vēlas iekarot lielāko daļu Ukrainas

Pēc ASV izlūkdienestu vērtējuma, Krievijas prezidents Vladimirs Putins joprojām grib iekarot lielāko daļu Ukrainas, trešdien paziņoja ASV nacionālo izlūkdienestu direktore Avrila Heinsa.

Tomēr Krievijas spēki jau ir novājināti kaujās un ir spējīgi tikai uz nelieliem teritoriāliem ieguvumiem, tādēļ gaidāms, ka šis karš turpināsies ilgi, sacīja Heinsa ASV Tirdzniecības ministrijas rīkotā konferencē.

"Mēs saskatām atšķirību starp Putina tuvākā laika militārajiem mērķiem šajā teritorijā un viņa militārajām spējām, ir zināma neatbilstība starp viņa ambīcijām un to, ko [Krievijas] bruņotie spēki spēj sasniegt," teica ASV izlūkdienestu direktore.

Viņa prognozēja, ka Krievijas iebrukums var turpināties vēl ilgi.

"Aina joprojām ir diezgan drūma," atzina Heinsa.

Viņa sacīja, ka ASV izlūkdienestiem pašlaik ir trīs iespējamie kara attīstības scenāriji, un par ticamāko tiek izskatīts konflikts, kam ir lēna attīstība, Krievijai iekarojot nelielas teritorijas, bet nespējot panākt būtisku lūzumu.

Par mazāk iespējamiem scenārijiem tiek uzskatīti varianti, kad Krievijai izdodas panākt lūzumu kara gaitā, vai arī frontes līniju stabilizēšanās, Ukrainai atkarojot nelielas teritorijas.

Pieļauj iespēju Ukrainas bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu

Eiropas Savienības līmenī tiek izskatīts jautājums par iespēju Ukrainas kara bēgļu uzņemšanai izmantot Kohēzijas fonda finansējumu, intervijā Latvijas Televīzijas raidījumam "Rīta panorāma" pastāstīja Latvijas Pašvaldību savienības (LPS) priekšsēdis Gints Kaminskis.

Viņš informēja, ka patlaban uzturas Briselē, kur notiek sarunas ar pašvaldību organizācijām no pārējām Eiropas valstīm. Pēc Kaminska teiktā, valstis, kuras visvairāk iesaistās Ukrainas bēgļu uzņemšanā - Latvija, Igaunija, Polija - saskaras ar ļoti līdzīgām problēmām.

"Vakar mēs runājām par to, ka ir nepieciešams līdzekļus pārvirzīt varbūt pat arī no Kohēzijas [fonda] šīm valstīm, kur ir vairāk bēgļu un kur viņiem ir uzturēšanās nepieciešamība," stāstīja LPS vadītājs, piebilstot, ka arī citu valstu pašvaldību organizāciju pārstāvji atzinuši, ka finansējuma plūsmu šim mērķim nepieciešams nodrošināt Eiropas līmenī.

Kaminskis atkārtoti uzsvēra, ka daudzās Latvijas pašvaldībās Ukrainas bēgļu uzņemšanas kvotas ir pārpildītas un nav skaidrs, kā un par kādu naudu šo cilvēku izmitināšana varēs turpināties pēc 1.jūlija. Pēc viņa teiktā, par šiem jautājumiem pašvaldības sagaida skaidrus, valdības noteiktus algoritmu, kas un cik lielā apmērā tiks kompensēts, lai tālāk varētu izstrādāt savus plānus, kā nodrošināt palīdzību uz Latviju atceļojušajiem Ukrainas civiliedzīvotājiem.

Lūgts komentēt Latvijas Lielo pilsētu asociācijas izpilddirektora, Saeimas deputāta Viktora Valaiņa (ZZS) pausto, ka Ukrainas bēgļu izmitināšana pašvaldībās notiks sporta zālēs, Kaminskis atzina, ka tas varētu būt viens no īstermiņa risinājumiem, bet ilgstoši gan tā darīt nevarēs, jo tas neatbilst higiēnas un sanitārajām normām, turklāt rudenī, kad atsāksies skolas gaitas, sporta zāles būs nepieciešamas skolēniem.

Krievijas karavīri pametuši Čūsku salu

Krievija evakuējusi sava garnizona paliekas no Čūsku salas un, domājams, pilnībā pametusi šo stratēģiski svarīgo Ukrainas salu Melnajā jūrā, sociālajā tīklā "Facebook" ceturtdien paziņojusi Ukrainas Bruņoto spēku Operatīvā pavēlniecība "Dienvidi".

Pavēlniecība pavēstīja, ka Ukrainas armija naktī ar raķetēm un artilēriju apšaudījusi Čūsku salu, tādēļ "ienaidnieks ar divām ātrlaivām steidzīgi evakuēja garnizona paliekas un, domājams, pameta salu".

Pašlaik salā plosās ugunsgrēks un dzirdami sprādzieni, ziņoja pavēlniecība, piebilstot, ka situācija vēl tiek noskaidrota.

Ukrainas prezidenta biroja vadītājs Andrijs Jermaks savukārt apstiprināja informāciju par Krievijas okupācijas karaspēka izvešanu no salas. "Čūsku salā vairs nav Krievijas [karavīru]. Ukrainas Bruņotie spēki veica izcilu operāciju," vietnē "Telegram" ierakstījis Jermaks.

Tikmēr Krievijas Aizsardzības ministrijas pārstāvis Igors Konašenkovs pavēstīja, ka Krievijas militārpersonas izvestas no Čūsku salas, jo Maskava esot vēlējusies demonstrēt, ka Krievija "netraucē ANO centienus organizēt humāno koridoru lauksaimniecības produktu eksportam no Ukrainas teritorijas".

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu