Četri ārzemnieki gājuši bojā, aizstāvot Ukrainu: zināmi viņu vārdi un notikušā detaļas

Pēc Mirošņičenko teiktā, ārzemju karavīri bija Ukrainas Bruņoto spēku teritoriālās aizsardzības īpašo operāciju spēku sastāvā. Viņu vienība atradās netālu no Siverskas Doņeckas apgabalā.

Mēģinot palēnināt Krievijas virzīšanos, ārzemnieku karaspēks tika pārvietots uz Grigorovkas ciemu. Viņu uzdevums bija ieņemt apšaudes pozīcijas un atbrīvot vietu, kur krievu karaspēks mēģināja šķērsot upi.

"Viņi to paveica veiksmīgi. Taču misijas beigās viņus no aizmugures aplenca krievu tanki. Pirmais šāviņš trāpīja Lūkam.

Trīs puiši - Edvards, Emīls un Braiens - nekavējoties centās palīdzēt Lūkam, sniegt pirmo palīdzību un evakuēt viņu no notikuma vietas. Tad otrais šāviņš viņus visus nogalināja," stāsta komandieris.

Ziņojumā teikts, ka ārvalstu karavīri tika nosūtīti uz šo reģionu, lai pastiprinātu Ukrainas karaspēku, un tika izvietoti, ņemot vērā viņu prasmes un pieredzi.

"Misijas veikšanai tika izveidota profesionāļu komanda ar atbilstošu pieredzi Irākas un Afganistānas karos. Divi izlūki pārbaudīja apvidu, kurus atbalstīja ložmetēju un granātmetēju komanda, ja rastos sadursme un būtu nepieciešams nosegt izlūku grupas iziešanu un iesaistīties ienaidnieka kaujās," teikts ziņojumā.

Ziņojumā arī norādīts, ka papildus četriem minētajiem karavīriem tika ievainots karavīrs vārdā Finns (ievainots kreisajā rokā un kājā) un karavīrs vārdā Oskars (guva vairākus ievainojumus). Abi paši bija devušies uz evakuācijas punktu.

Saskaņā ar ziņojumu apšaude ilga vairākas stundas.

Intensīvo kauju rezultātā krievi atkāpās ar lieliem zaudējumiem. Tikai pēc dažām stundām situācija norima pietiekami, lai komanda varētu izbraukt un izcelt ārvalstu karavīru līķus.

Viņu ķermeņi komandiera pavadībā tika nogādāti Dņeprā.

"Man ir jāpārliecinās, lai visu manu vīru mirstīgās atliekas tiktu repatriētas," sacīja Mirošničenko.

Kas ir zināms par ārvalstu militārajiem mirušajiem?

Ierakstā, kas veltīts četriem bojāgājušajiem kaujiniekiem, Mirošņičenko rakstīja: "Ārvalstu brīvprātīgie apzināti piedalās šajā karā pret Mordoru. Un man ir tas gods būt viņu komandierim."

Viņš teica, ka viens no bojāgājušajiem ir Lūks "Skaivokers" Lūcišins, ukraiņu izcelsmes amerikānis, dzimis 1991. gadā. Viņš iepriekš bija strādājis par policistu ASV.

"Viņam bija grūtības izrunāt savu uzvārdu, taču viņš ļoti uzstājīgi stāstīja par savām ukraiņu saknēm: viņa vecmāmiņa emigrēja no Ukrainas uz ASV pēc Otrā pasaules kara," teica komandieris.

Runājot par Lūka iesauku "Skaivokers", Mirošņičenko sacīja, ka Lūks "tāpat kā "Zvaigžņu karos" izaicināja pašu Ļaunuma impēriju, nostājoties vājāko, taču brīvo pusē".

Mirošņičenko aprakstīja 1971. gadā dzimušo Braienu Jangu kā amerikāņu karavīru, kurš tika ievainots un atvaļināts. Kad sākās Krievijas iebrukums, viņš nolēma doties uz Ukrainu, jo "deva zvērestu aizstāvēt brīvo pasauli".

1991. gadā dzimušais kanādietis Emīls  pēc Mirošņičenko teiktā, bija smaidīgs puisis, feldšeris ar pieredzi Franču Ārzemnieku leģionā.

1994. gadā dzimušais Edvards bija rezerves leitnants, ekonomists un filozofs no Zviedrijas, kurš, pēc Mirošņičenko vārdiem, vēlējās izveidot "zviedru vadu".

Pirmais amerikānis, kurš cīnījās un gāja bojā Ukrainā, bija 22 gadus vecais karavīrs Villijs Džozefs Kansels. Viņš mira aprīļa beigās. Otrs Ukrainā bojā gājušais ASV pilsonis bija 52 gadus vecais militārais virsnieks Stīvens Zabelskis, kurš mira jūnijā.

Jūnijā kļuva zināms par trim ASV brīvprātīgajiem, kuri pazuda kaujas operāciju laikā Ukrainā. Par viņu pazušanu tika informēts ASV prezidents Džo Baidens. Pēc tam viņš atkārtoti aicināja ASV pilsoņus neapmeklēt Ukrainu.