T, 28.09.2022.

Uzturēšanās atļaujas Latvijā negrasās atņemt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir laulātais

Ziņa papildināta plkst. 8.52
LETA
Uzturēšanās atļaujas Latvijā negrasās atņemt Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem šeit ir laulātais
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: Melinda Nagy/Shutterstock

Uzturēšanās atļaujas pagarināšanas aizliegumu varētu neattiecināt uz tiem Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuri ir laulājušies ar Latvijas pilsoni un dzīvo Latvijā, intervijā Latvijas Radio koalīcijas partneru ieceri komentēja ārlietu ministrijas parlamentārā sekretāre Zanda Kalniņa-Lukaševica (JV).

Kā ziņots, valdību veidojošie politiskie spēki ir apņēmušies ieviest jaunus ierobežojumus Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas tiem liegtu iespēju pagarināt uzturēšanās atļaujas, vēstīja TV3.

Kalniņa-Lukaševica skaidroja, ka Latvijas pilsoņu laulātie, kuri ir Krievijas un Baltkrievijas pilsoņi un dzīvo Latvijā, varētu ietilpt izņēmumu kategorijā, uz kuriem netiktu attiecināts minētais uzturēšanās atļauju pagarināšanas aizliegums. "Ja dzīvo šeit, tad mēs nekādā gadījumā nerunājam par ģimenes šķiršanu," sacīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Turpretim aizliegums noteikti varētu attiekties uz tām uzturēšanās atļaujām, kuras izsniegtas par ieguldījumiem Latvijas ekonomikā, piemēram, par nekustamo īpašumu iegādi šajā valstī.

Vaicāta, cik daudz cilvēku varētu skarts iecerētais aizliegums, Kalniņa-Lukaševica precīzu atbildi nesniedza, norādot, ka šo informāciju apkopo Iekšlietu ministrija, tomēr viņa atzina, ka gada laikā tiek izsniegti vairāki tūkstoši šādu uzturēšanās atļauju.

"Ir nepieciešama tāda pamatīga revīzija un lēmumu pieņemšana, kā to sašaurināt, jo cilvēku, kuri atbalsta Krievijas agresiju pret Ukrainu, brīva uzturēšanās Latvijā, es domāju, nav pieņemama nevienam," norādīja ĀM parlamentārā sekretāre.

Savukārt tieslietu ministrs Jānis Bordāns (NA), TV3 raidījumam "900 sekundes" komentējot ieceri noteikt uzturēšanās atļauju pagarināšanas aizliegumu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, solīja, ka regulējuma izstrādes gaitā tiks izsvērti un izbalansēti visdažādākie aspekti, lai ar likumu "neiebrauktu vienā vai otrā grāvī".

Šajā kontekstā tieslietu ministrs arī piebilda, ka bieži cilvēki, kuri tagad ierodas Latvijā no Krievijas, ir lojālāki mūsu valstij nekā tie, kas Latvijā apmetās okupācijas gados.

Kā ziņots, pārskatīt minēto regulējumu aicinājis Valsts prezidents Egils Levits. Amatpersonas ieskatā, Krievijas pilsoņiem vairs nebūtu pagarināmas uzturēšanās atļaujas, izņemot īpašos gadījumos.

Pašlaik Krievijas kara dēļ Latvija neizsniedz vīzas Krievijas pilsoņiem, izņemot atsevišķus gadījumus, un vairs netirgo uzturēšanās atļaujas investoriem.

"TV3 Ziņu" aptaujātie koalīcijas partiju pārstāvji pilnībā piekrituši, ka uzturēšanās atļaujas jāatņem, ja tiek pausts atbalsts Krievijas agresijai. Vienlaikus gan koalīcijā vērš uzmanību, ka vēl jāuzlabo likuma piemērošana.

Tikmēr konceptuālu atbalstu visi koalīcijas partneri pauž arī prezidenta aicinājumam uzturēšanas atļaujas pagarināt tikai retos izņēmuma gadījumos. Valdošās koalīcijas pārstāvji pieļauj, ka Saeima likuma izmaiņas varētu pieņemt vēl rudens sesijā, kas sāksies septembrī.

Jau ziņots, ka Levits priekšlikumu anulēt Latvijā līdz šim izdotās uzturēšanās atļaujas un vīzas Krievijas agresiju atbalstošiem ārzemniekiem izteica sestdien, 13. augustā, uzrunājot Latvijas politiski represēto personu 23. salidojuma dalībniekus.

Kā  informēja Valsts prezidenta kanceleja, Levits pauda, ka pēdējā laikā ne tikai Latvijā, bet arī virknē Eiropas valstu, it sevišķi Igaunijā, Somijā, kas tieši robežojas ar Krieviju, tāpat arī Čehijā, kas patlaban ir Eiropas Savienības prezidentūras valsts, ir sākusies diskusija par krievu tūristiem Eiropā.

"Vai tas ir politiski un morāli attaisnojami: kamēr krievu armija slepkavo un dedzina Ukrainā, krievu tūristi mierīgi atpūšas Eiropā?" retoriski vaicājis prezidents.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu