VIDEO "Nemāniet sevi un atzīstiet, ka karš agri vai vēlu gaidāms arī Latvijā." Arestovičs norāda, kā aizsargāties iebrukuma gadījumā (46)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs.
Aizsardzības ministrijas parlamentārā sekretāre Baiba Bļodniece un Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs. Foto: Ekrānuzņēmums no video

Tikai dzīvojot domu, ka karš agri vai vēlu gaidāms arī pie jums, iespējams sagatavot gan augsti profesionālus un spējīgus bruņotos spēkus, gan nezaudēt modrību, grimstot ilūzijās, ka brīvība ir pašsaprotama. Sarunā ar Aizsardzības ministrijas parlamentāro sekretāri Baibu Bļodnieci Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieks Oleksijs Arestovičs norāda, kā gatavoties un aizsargāties pret potenciālu Krievijas iebrukumu Latvijā, vēsta militāro ziņu portāls "Sargs.lv".

Arestovičs atzīst, ka karš ir pierādījis, kurš un cik lielā mērā ir patiess Ukrainas draugs. Viņš augsti vērtē Latvijas sniegto militāro palīdzību, kas tai ļāvusi sekmīgi cīnīties pret iebrucējiem. Tomēr viņš brīdina:

"Nemāniet sevi un atzīstiet, ka karš agri vai vēlu gaidāms arī pie jums."

Tikai dzīvojot ar šādu domu, iespējams sagatavot gan augsti profesionālus un spējīgus bruņotos spēkus, kuru uzdevums ir atturēt pretinieku jau no pašas vēlmes iebrukt, gan nezaudēt modrību, grimstot ilūzijās, ka brīvība ir pašsaprotama, skaidro karavīrs. 

"Vienmēr esmu teicis, ka virsnieks, kurš netic, ka sāksies karš, vairs nevar dienēt tālāk, viņam ir jāatvaļinās.

Visa valsts pārvalde ir jābūvē, domājot, ka "karš noteikti būs". Ar šādu domu ir jādzīvo visiem Krievijas kaimiņiem.

Ir jāsaglabā visi demokrātiskās valsts institūti un cilvēku tiesības, taču vienlaikus jāvēršas pret tiem, kuri pauž klaji naidīgu attieksmi pret valsti un var kļūt par pretinieka kolaborantiem. Tomēr demokrātijai un cilvēktiesībām ir jābūt par galveno saturošo elementu mūsu valstīs," saka Arestovičs.

Video: Aizsardzības ministrijas parlamentārās sekretāres Baibas Bļodnieces saruna ar Ukrainas prezidenta biroja vadītāja padomnieku Oleksiju Arestoviču

Zelenska padomnieks uzskata, ka, gadījumā, ja Krievija iebruktu Latvijā, ar atsevišķu teritoriju īslaicīgu okupāciju var nākties rēķināties. Viņaprāt, tās varētu būt Krievijas pierobežas pilsētas.

Eksperts atzīst - Krievijas armija vēl aizvien karo pēc tās pašas sistēmas, kā to darīja PSRS karaspēks, cenšoties panākt uzvaru kaujas laukā ar brutālu skaitlisku pārspēku. Taču, kā pierādīja daudzu kauju iznākums Ukrainā, iebrucēju bruņoto spēku vadība izrādījusies vāja, savukārt komandieru prasmes - neatbilstošas.

Lielākais Ahileja papēdis Krievijas armijā aizvien ir loģistika, norāda Arestovičs. Agresorvalsts armijas aizmugures vienības ir ļoti neaizsargātas, tāpēc jau kopš pirmajām kara dienām Ukrainas aizstāvji savus uzbrukumus primāri vērsa pret apgādes vienībām.

"Ar to arī lieliski tika galā partizānu, speciālo uzdevumu vienības un teritoriālā aizsardzība. Tādējādi arī Latvijas gadījumā ieteikums būtu šāds - jūs pilnībā teritoriju nenosargāsiet, turklāt būtu bezjēdzīgi sēdēt ierakumos, sevi pakļaujot masīviem artilērijas un aviācijas uzbrukumiem.

Līdzko jūs sāksiet iznīcināt Krievijas armijas apgādes līnijas, tas uzreiz ietekmēs visu pārējā kontingenta kaujas spēju. Viņiem beigsies munīcija, degviela, nebūs, ko ēst," norāda eksperts.

Pirmkārt, krievi ar raķetēm, aviācijas uzlidojumiem vai diversantu grupām mēģinās uzbrukt galvenajiem lēmumu pieņemšanas punktiem. Īsi pēc tam sekos masīvs sauszemes iebrukums.

Pirms Rīgu sasniegs pretinieka galvenie spēki, lietā tiks likts ne mazāk svarīgs militāri psiholoģiskais iedarbības līdzeklis - visai atklāts un masīvs helikopteru desants, kas mēģinās izsēsties Rīgas centrālajos laukumos, veicot dažādas diversijas un mēģinot ieņemt valdības ēkas. Šādu taktiku krievu iebrucēji izmantoja arī Kijivas apkārtnē.

Tikai stundu pēc tam, kad karš bija sācies, pilsētā parādījās zaļie cilvēciņi. Jāteic, ka uz sabiedrību tas atstāja ļoti paliekošu un graujošu psiholoģisko efektu," par kara pirmajām stundām Ukrainā stāsta Arestovičs.

Šādos gadījumos nepieciešamas ātrās reaģēšanas vienības, kas pretinieku tūdaļ ierautu kaujās, līdz palīgā piesteidzas mehanizētās vienības, kas ar ievērojamu uguns pārspēku iznīcina ienaidnieku.

"To var darīt speciālo operāciju spēki, to var darīt arī vienkāršas teritoriālās aizsardzības spēku vienības vai jebkuri citi apmācīti kaujinieki, kuri pamatā prot šaut pretinieka virzienā. 

Galvenais šādās situācijās ir vienkārši šaut pa viņu tā, lai to noturētu uz vietas un neļautu kustēties.

Turklāt apšaudes jāturpina visu laiku, lai desantnieki nespētu nostiprināties ieņemtajās pozīcijās un nesāktu lidlaukā sēdināt savas lidmašīnas ar papildspēkiem," skaidro Arestovičs.

Gadījumā, ja Krievija iebruktu Latvijā, tās primārie uzbrukumi būtu vērsti pret lidlaukiem, jūras ostām un dzelzceļa mezgliem. Atšķirībā no citu valstu bruņotajiem spēkiem, Krievijas armijā apgāde ir attīstīta ļoti vāji, turklāt, ja apgāde tiek veikta ar automašīnām, tā kļūst vēl vājāka, norāda eksperts.

Lai ienaidniekam liegtu pieeju skrejceļam, uz tā nepieciešams izbērt smiltis, lai lidmašīna sāktu slīdēt. Šādi lidlaukam tiktu liegta piekļuve, turklāt nebūtu jāiznīcina ne lidlauka aprīkojums, ne skrejceļš.

"Atcerieties, ka jums nav tiešā veidā jāuzvar Krievijas armija. Jums vajag efektīvi apturēt tās virzību, lai iegūtu laiku tālākai NATO spēku izvietošanai un tai sekojošajām NATO operācijām.

Pat tam kontingentam, kas jau šobrīd ir Baltijas valstīs, būs vajadzīgas vismaz trīs dienas, lai izvērstos. Pareizi rīkojoties, pa šīm trim dienām ienaidnieka aizmugures vienības tiks itin pamatīgi noplicinātas," atgādina Zelenska padomnieks.

Komentāri (46)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu