Medijs "The Insider" kopā ar "Bellingcat", "Der Spiegel" un "La Repubblica" publicēja izmeklēšanu par Krievijas galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieci, kura teju 10 gadus dzīvoja Eiropā. Viņa izveidoja savu juvelierizstrādājumu zīmolu, kļuva par daļu no Neapoles sabiedriskās dzīves un vadīja labdarības organizācijas "Lion’s Club" filiāli, kuru izveidoja NATO virsnieki, vēsta medijs "Meduza".
Olga Kolobova, kara noziedznieka Vladimira Putina uzraudzītā Krievijas galvenās izlūkošanas pārvaldes izlūkdienesta locekle, sāka spiegot jau 2006. gadā, kad slēpās zem identitātes - Marija Adela Kuhfelde Rivera.
2021. gadā izmeklētāji Kolobovu pamanīja, jo viņas lietotās pases dati nebija atrodami nevienā Krievijas datubāzē. "Insider" vēlāk konstatēja, ka sievietei izsniegtas vismaz trīs Krievijas pases – viena iekšzemes un divas ārvalstu pases. Visi šie dokumenti ietilpa galvenās izlūkošanas pārvaldes darbinieku izmantoto dokumentu numuru sarakstā.
Kā noskaidroja izmeklētāji, 2005. gada augustā Olga mēģināja iegūt Peru pilsonību. Tad viņa kopā ar juristiem iesniedza Limas dzimtsarakstu nodaļai dzimšanas apliecību, kas norādīja, ka sieviete dzimusi 1978. gadā Peru pilsētā Kalao.
Vēlāk pārbaudot atklājās, ka dokuments ir viltots, jo kristības apliecībā, kas arī tika iesniegta dzimtsarakstu nodaļā, norādītā baznīca celta deviņus gadus pēc "kristībām".
Neskatoties uz to, ka Peru neizdevās iegūt pilsonību, viņa turpināja izmantot stāstu par savu Dienvidamerikas izcelsmi. Viņa stāstīja apkārtējiem, ka ir dzimusi Kalao, viņas tēvs bija vācietis, bet māte - Peru pilsone. Viņa stāstīja, ka tēvs pameta ģimeni, un māte viņu audzināja viena.
Pēc viņas izdomātā stāsta 1980. gadā māte un meita devās uz Padomju Savienību, lai apmeklētu olimpiskās spēles. Taču mātei steidzami bija jāatgriežas mājās, un viņa atstāja meiteni noteiktas padomju ģimenes aprūpē.
2006. gadā, gadu pēc neveiksmīgā mēģinājuma iegūt Peru pilsonību, viņa saņēma Krievijas pasi. Pēc tam viņa stāstīja, ka strādā par "vadošo speciālistu" Maskavas Valsts universitātē un dzīvoja adresē Maskavā, kur, kā konstatēja žurnālisti, patiesībā dzīvoja citi cilvēki, kuri par viņu neko nezin.
Mediji izpētīja, ka spiedzes pirmā Krievijas pase piederēja tai pašai sērijai, ko galvenās izlūkošanas pārvalde izdeva vismaz sešiem citiem saviem darbiniekiem.
Eiropā Olga, slēpjoties zem vārda Marija, it kā parādījās 2009. līdz 2011. gadam. Par to liecina citu cilvēku fotogrāfijas sociālajos tīklos, kurās redzama arī viņa.
Maltā viņa sadraudzējās ar bijušo laikraksta "Cosmopolitan" redaktoru Marselu D’Argiju Smitu. Pēc Smita stāstītā, Marija Adela teikusi, ka studē gemoloģiju Parīzē, bet bieži vien uzturas Maltā, jo tur dzīvo viņas drauds.
Pirmie dati par starptautiskiem ceļojumiem, ko žurnālistiem izdevās atrast, ir datēti ar 2011. gada oktobri. Tad viņa veica pirmo no vairākiem vilcienu braucieniem no Maskavas līdz Parīzei. Pase, ar kuru viņa tobrīd ceļoja, tika izdota 2011. gada augustā.
Smits žurnālistiem pastāstīja par šo periodu sievietes dzīvē. Pēc viņa teiktā, Marija vispirms studēja gemoloģiju Romas universitātē un 2011. gada februārī devās uz Lielbritāniju mācību brauciena ietvaros. 2011. gada oktobrī pārcēlās uz Parīzi, lai pabeigtu maģistra grādu menedžmentā.
Dati liecina, ka sieviete vispirms ceļoja ar īstermiņa Francijas vīzām un 2011. gada septembrī saņēma studenta vīzu. Par tiem gadiem vīrietis atceras, ka viņa lūgusi iepazīstināt ar dažiem Anglijas politiķiem vai lordiem.
2012. gadā Marija Adela apprecējās ar vīrieti, kuram bija Itālijas, Ekvadoras un Krievijas pilsonība. "The Insider" nosauc tikai viņa iniciāļus – D.M.
Šis vīrietis ir dzimis Maskavā krievu mātes un tēva no Ekvadoras ģimenē. Krievijas pasi viņš saņēma Krievijas vēstniecībā Ekvadorā neilgi pirms kāzām. Gadu vēlāk viņš devās uz Maskavu, kur 2013. gada jūlijā nomira 30 gadu vecumā. Vīrieša tuvie draugi stāstīja, ka neko par šo laulību nav zinājuši un nav nekad dzirdējuši par Mariju.
Neilgi pēc vīra nāves Marija Itālijā reģistrēja uzņēmumu "Serein SRL", kura darbības mērķis bija juvelierizstrādājumu un luksusa preču ražošana un pārdošana. Zīmols pārdeva lētas rotaslietas, kas iegādātas Ķīnas interneta veikalos.
Žurnālisti intervēja trīs ar NATO saistītās Marijas Adelas paziņas. Viņi stāstīja, ka tolaik viņa sazinājusies ar daudziem NATO darbiniekiem, draudzējās ar vairākiem virsniekiem un bieži ar viņiem sazinājusies sociālajos tīklos. Ar dažiem darbiniekiem Marijai bija romantiskas attiecības.
