Pūce: Skultes LNG terminālim jāstrādā nākamajā ziemā, tāpēc jānoņem birokrātiskie šķēršļi

LETA
Pūce: Skultes LNG terminālim jāstrādā nākamajā ziemā, tāpēc jānoņem birokrātiskie šķēršļi
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.
"Attīstībai/Par!" Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce. Foto: Paula Čurkste/LETA

Lai sašķidrinātās dabasgāzes (LNG) terminālis Skultē varētu strādāt jau nākamajā, 2023./2024. gada ziemā, ir jānoņem birokrātiskie šķēršļi, norāda partiju apvienības "Attīstībai/Par!" (AP) Saeimas frakcijas priekšsēdētājs Juris Pūce.

Vaicāts, vai AP kādu no abiem sākotnēji pieteiktajiem projektiem - Skultē vai Kundziņsalā - vērtēja kā labāku par otru, Pūce atbildēja noraidoši. Politiķis atzīmēja, ka pēc drošības iestāžu saņemtās informācijas valdība ir konceptuāli atbalstījusi virzību uz nacionālo interešu objekta statusa piešķiršanu Skultes LNG terminālim.

Partiju apvienība konceptuāli atbalsta šo valdības soli par labu Skultes LNG terminālim, atzīmē Pūce.

AP ieskatā LNG terminālis Latvijai noteikti ir nepieciešams un tas ir jāuzbūvē iespējami ātri, lai tas sāktu strādāt jau nākamajā ziemā, uzsver politiķis, piebilstot, ka abos projekta pieteikumos pēc būtības bija minēts, ka LNG termināli varētu uzcelt 12 līdz 15 mēnešu laikā.

Atbildot uz jautājumu, vai valstij vajadzēs ieguldīt budžeta naudu Skultes LNG termināļa tapšanā, deputāts norādīja, ka, visdrīzāk, tas nebūs nepieciešams, tāpat politiķis arī nav dzirdējis, ka termināļa attīstītāji ko tādu prasītu. Deputāts tāpat skaidroja, ka Skultes LNG termināļa gaidāmā būvniecība objektīvi ir ekonomiski pamatots projekts, kuram paredzēta regulēta finansiālā atdeve - tātad tas atbilst nosacījumiem, lai piesaistītu banku finansējuma tā īstenošanai.

Reizē Eiropā ir piemēri, kad nepieciešamības gadījumā valsts palīdz segt daļu no termināļa uzturēšanas izmaksām, norādīja Pūce. Parlamentārietis gan piebilda, ka nezina, vai Skultes LNG termināļa attīstītāji būtu šādu daļēju atbalstu uzturēšanai prasījuši.

Kā vēl vienu lietu, kas noskaidrosies tikai procesa gaitā, AP frakcijas vadītājs minēja cauruļvada izbūvi, kad savienos Skultes LNG termināli ar Inčukalna dabasgāzes krātuvi.

Publiski izskanējis, ka pats termināļa attīstītājs būtu gatavs veikt cauruļvada būvi, reizē iespējami arī citi risinājumi, atzīmēja Pūce.

Jautāts par publiski minēto tomēr ilgāku termiņu nekā nākamā ziema Skultes LNG projekta īstenošanai - 2024. gadu rudeni -, AP frakcijas vadītājs skaidroja, ka tas ir Ekonomikas ministrijas (EM) vērtējums, ja tiek piemērots līdzšinējais regulējums. Taču visas valstis, kurās top LNG termināļi, tajā skaitā Igaunija, ir noņēmušas administratīvās barjeras šo projektu īstenošanai un tāpat ir jārīkojas arī Latvijai, akcentēja Pūce.

Politiķis uzsvēra, ka mums arī tā jādara, piemēram, ātrāk saskaņojot projekta īstenošanu un nosakot, ka, ja kāds gribētu apstrīdēt tā realizēšanu, tad šāda apstrīdēšana neapturēs būvēšanas procesu. Nepieciešama "absolūti maksimāla" valdības pretimnākšana, kas arī būs jāietver EM veidotajā likumprojektā.

Atbilstoši koalīcijas sadarbības sanāksmē sniegtajai informācijai EM komunicē ar Skultes LNG termināļa attīstītāju par to, kā valsts var veicināt projekta tapšanu, atvieglojot esošo regulējumu.

Piemēram, paredzēts noteikt mazāk birokrātisku procedūru ietekmes uz vidi novērtējuma veikšanai, skaidroja Pūce, norādot, ka šādu atvieglotāku regulējumu LNG terminālim varētu noteikt jau pašlaik Saeimā skatīšanā esošajā likumprojektā "Likums par atviegloto kārtību vēja elektrostaciju būvniecībai enerģētiskās drošības un neatkarības veicināšanai".

Kā ziņots, Ministru kabinets konceptuāli atbalstījis priekšlikumu par nacionālo interešu objekta statusu Skultes LNG terminālim pie Saulkrastiem, žurnālistiem pavēstīja Ministru prezidents Krišjānis Kariņš (JV).

Gala lēmums šajā jautājumā būs jāpieņem Saeimai.

Tiek paredzēts, ka EM līdz 20. septembrim iesniegs valdībā likumprojektu nacionālā interešu objekta statusa noteikšanai Skultes LNG terminālim.

Ekonomikas ministrei Ilzei Indriksonei (NA) iepriekš preses konferencē tika vaicāts, vai Saeima spēs pieņemt lēmumu par nacionālā interešu objekta noteikšanu Skultes LNG terminālim jau šajā sasaukumā, uz ko politiķe atbildēja apstiprinoši.

"Šis ir tikpat svarīgs lēmums kā valdībai, tā arī Saeimai - nodrošināt enerģētisko drošību, enerģētisko neatkarību, un galvenais arī, ka pastāvīgs ilgtermiņa terminālis un pieeja terminālim nodrošina ne tikai iespēju sagādāt resursus, bet nodrošinās arī resursus par pieejamāku cenu, kas ir viens no nosacījumiem, kāpēc mums ilgtermiņā ir nepieciešams savs terminālis," sacīja ministre.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu