/nginx/o/2018/07/20/10950585t1h08f1.jpg)
:format(webp)/nginx/o/2022/09/05/14811760t1hc53b.jpg)
Valsts prezidents Egils Levits šodien izskatīja 16 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus un divas notiesātas personas nolēma apžēlot, informēja Valsts prezidenta kancelejas Mediju centra vadītāja Justīne Deičmane.
Levits izskatīja 16 notiesāto personu apžēlošanas lūgumus, no tiem 14 netika atbalstīti, bet viena notiesāta persona tika apžēlota, pilnīgi atbrīvojot no papildsoda izciešanas, bet otrai notiesātajai personai noņemta sodāmība.
Prezidents līdz šim ir apžēlojis 16 personas un izskatījis 321 notiesāto personu apžēlošanas lūgumu.
Apžēlošanas lūgumu var iesniegt pēc tiesas sprieduma stāšanās spēkā, izņemot gadījumus, kad persona par smagu vai sevišķi smagu noziegumu notiesāta ar brīvības atņemšanas sodu.
Gadījumos, kad persona notiesāta par smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski izciesta ne mazāk kā puse no piespriestā brīvības atņemšanas soda.
Savukārt, kad persona notiesāta par sevišķi smaga nozieguma izdarīšanu, apžēlošanas lūgumu var iesniegt, ja faktiski ir izciestas ne mazāk kā divas trešdaļas no piespriestā brīvības atņemšanas soda. Turpretim, ja piespriests mūža ieslodzījums, personai pirms lūguma iesniegšanas jāizcieš ne mazāk kā 20 gadi no brīvības atņemšanas soda.
Iepriekšējais Valsts prezidents Raimonds Vējonis sava termiņa laikā izskatīja 697 apžēlošanas lūgumus, bet atbalstīja 22. Visvairāk apžēlošanas lūgumus izskatīja Guntis Ulmanis, kurš savas prezidentūras laikā izskatīja 3391 apžēlošanas lūgumus, no kuriem atbalstīja 219.