Levits atzinis, ka 13. Saeimas koalīcija izrādījusies "pārsteidzoši stabila un produktīva" (2)

LETA
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits.
Latvijas Valsts prezidents Egils Levits. Foto: Ilmārs Znotiņš/Valsts prezidenta kanceleja

Lai arī 13. Saeimas valdošo koalīciju veidoja liels skaits ideoloģiski dažādu politisko spēku, valdība ir izrādījusies "pārsteidzoši stabila un produktīva", ceturtdien, 8. septembrī, pēdējo reizi uzrunājot aizejošo Saeimas sasaukumu, pauda Valsts prezidents Egils Levits.

Levits saskata vairākus šādus paradoksus valdošās koalīcijas darbā, piemēram, valdību izveidoja Saeimas vismazākā partija, bet viena no lielākajām sabira smalkās drumslās. Valsts prezidents atzīmēja, ka

šādos apstākļos pirmo reizi Latvijas vēsturē valdība būs nostrādājusi pilnus četrus gadus līdz nākamajām vēlēšanām.

Prezidents vērsa uzmanību arī uz divām neparedzētām un smagām krīzēm - globālā pandēmija un Krievijas karš pret Ukrainu pilnībā izmainīja iecerēto politisko dienaskārtību, tomēr tieši 13. Saeima pieņēmusi ievērojamu skaitu konceptuāli nozīmīgu likumu, kas ilgtermiņā kalpošot valsts drošībai, Latvijas kā tiesiskas un modernas valsts attīstībai.

Politiķis akcentēja, ka, pateicoties 13. Saeimai, valdībai un valsts augstāko amatpersonu ciešai sadarbībai ir būtiski nostiprināta valsts drošība - Latvijā ir vairāk sabiedroto karavīru, armijai ir labāks bruņojums un komandstruktūra.

Tāpat tiks palielināti izdevumi aizsardzībai līdz 2,5% no iekšzemes kopprodukta, taču Krievijas "agresīvais imperiālisms" pārskatāmā periodā turpinās apdraudēt Latviju un Eiropu. Tāpēc aizsardzības ministra priekšlikums no 2023. gada iedibināt valsts aizsardzības dienestu ir laicīgs, nepieciešams un atbalstāms, jo atbildība par savu valsti, tās neatkarību un demokrātiju gulstas uz pilsoņu pleciem, ir pārliecināts Levits.

"Arī Saeimas pieņemtais likums par aizsardzības mācību skolās sekmēs pilsonisko audzināšanu un patriotismu.

Aizsardzības mācība būs pilsonības skola. Valsts drošībai kalpo Saeimas un valdības veiktā finanšu sistēmas kapitālais remonts. Mūsu finanšu sistēma vairs nevar izmantot noziedzīgiem mērķiem. Ir atjaunota Latvijas valsts reputācija," uzrunā norādīja Valsts prezidents.

Levits uzskata, ka Ekonomisko lietu tiesas izveidošana un Saeimas pieņemtās izmaiņas procesuālajos likumos novērsīs iespēju "dažiem blēžiem" gadu desmitiem novilcināt tiesas procesus, tādējādi graujot sabiedrības ticību taisnīgumam. Prezidenta ieskatā, ilgtermiņā tikpat svarīgs ir Tieslietu ministrijas projekts izveidot Tieslietu akadēmiju. Viņš uzsvēra, ka tā būs iestāde, kur pastāvīgi tiks tālākizglītoti tiesnešu un prokurori. Turklāt tas nodrošinās tiesu sistēmas pastāvīgu kvalitatīvu izaugsmi.

Valsts prezidents uzsvēra, ka Saeima pieņēma arī Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas virzīto administratīvi teritoriālo reformu.

Pēc Levita paustā, reforma padara pašvaldības ekonomiski jaudīgākas, bet pakalpojumus - vienlīdzīgi pieejamus un kvalitatīvākus. Valsts pirmā persona akcentēja, ka tā ir viena no nozīmīgākajām pēdējo gadu reformām.

Viņš vērsa uzmanību arīdzan uz to, ka Pašvaldību likumam, kas jāpieņem vēl šajā Saeimas sasaukumā, jāparedz tiesības cilvēkiem ievēlēt arī savus pārstāvjus vietējās nozīmes lietu kārtošanai. Prezidenta ieskatā, tas ir pilsoniskās līdzdalības un demokrātijas jautājums.

Valsts prezidents uzsvēra, ka līdztekus jau pieņemtais likums par latviešu vēsturiskajām zemēm stiprinās cilvēku lokālo un līdz ar to kopējo nacionālo piederību. Prezidents norādīja, ka kultūras ministra vadītā Vēsturisko zemju padome sekmēs "daudzkrāsainas lokālas iniciatīvas".

Savā uzrunā prezidents akcentēja, ka Izglītības un zinātnes ministrijas iniciētā un Saeimas Izglītības komisijas tālāk attīstītā augstākā izglītības reforma bija viena no tām, kas gadiem tika vilcināta, bet beidzot tā tika paveikta. Prezidenta ieskatā, arī tā ir viena no ļoti nozīmīgām reformām.

Valsts prezidents norādīja, ka reforma īstenosies tikai tad, ja augstākajai izglītībai un zinātnei būs atbilstošs finansējums. Levits uzsvēra, ka "zinātne ir modernas valsts pamats un šī sakarība politiķiem jāspēj ietvert valsts budžeta ailēs".

Prezidents uzsvēra, ka 13. Saeima ir arī pierādījusi, ka "demokrātijai ir zobi" un tā spēj sevi aizsargāt, proti, pirmo reizi Latvijas vēsturē Saeima atlaida galvaspilsētas domi.

Levita ieskatā, demokrātiskā, tiesiskā valstī nav pieļaujams, ka pašvaldība ilgstoši nepilda tiesas spriedumu.

"Demokrātijas veselībai kalpo šīs Saeimas lēmums būtiski palielināt partiju finansējumu no valsts budžeta, kā arī likuma grozījumi, kas atņem daļu finansējuma pajukušām partijām, kuras vairs nespēj pildīt savus vēlētājiem dotos solījumus. Demokrātijai ir vajadzīgas tikai un vienīgi no vēlētājiem, nevis no savtīgiem sponsoriem atkarīgas partijas, sacīja prezidents.

Viņš akcentēja, ka minētās reformas ilgstoši ietekmēs Latviju ilgtermiņa attīstības virzienā.

Kā informēja Saeimas Preses dienestā, šodien galīgajā lasījumā plānots lemt par Pašvaldību likuma projektu.

Jaunais likums paredz nodrošināt demokrātisku, tiesisku, efektīvu, ilgtspējīgu, atklātu un sabiedrībai pieejamu pārvaldi katras pašvaldības teritorijā, kā arī līdzsvarot pašvaldības pakalpojumu pieejamību.

Otrajā lasījumā deputāti skatīs grozījumus Izglītības likumā un Vispārējās izglītības likumā, ar kuriem paredzēta pakāpeniska pāreja uz mācībām tikai valsts valodā pirmsskolā un pamatizglītībā trīs gadu laikā.

Saeima lems arī par vairāku jaunu likumprojektu nodošanu izskatīšanai komisijās, tostarp par likumprojektu, kas paredz atzīt un nostiprināt Latvijas Pareizticīgās baznīcas kā pilnīgi pastāvīgas un neatkarīgas (autokefālas) baznīcas statusu. Tāpat plānots lemt, vai izskatīšanai komisijās nodot jauna likuma projektu par "Rail Baltica", ar kuru plānots sekmēt Eiropas standarta platuma publiskās lietošanas dzelzceļa infrastruktūras būvniecību un ieviešanu noteiktā termiņā.

Vēl Saeima lems, vai komisijās vērtēt grozījumus, kas paredz apturēt termiņuzturēšanās atļauju pagarināšanu Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kas tās saņēmuši, pamatojoties uz veiktajām investīcijām vai iegādājoties nekustamo īpašumu Latvijā, kā arī grozījumus, ar kuriem plānots noteikt, ka Krievijas un Baltkrievijas pilsoņiem, kuriem ir tiesības uzturēties Latvijā, nav pieejami šaujamieroči un munīcija.

Sēdes darba kārtībā ir arī lēmuma projekts­ par deputāta Alda Gobzema (KuK) izslēgšanu no sešām Saeimas sēdēm, kā arī lēmuma projekts par neuzticības izteikšanu satiksmes ministram Tālim Linkaitam (K).

Sēdes darba kārtībā iekļauti 38 jautājumi. Saeimas Juridiskā komisija lūgusi parlamentu papildināt darba kārtību, iekļaujot tajā grozījumus Kriminālprocesa likumā, kas paredz izveidot izmeklētāja palīga institūtu.

Komentāri (2)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu