Atvasara, zelta rudens un pirmais sniegs. Ilgtermiņa laika prognoze tuvākajiem mēnešiem (1)

Dzestras naktis, bet vietām siltas dienas

Vaicājot par to, vai gaidāma atvasara, Krūmiņa stāsta: "Nevarētu teikt, ka laikapstākļi ir neatbilstoši atvasarai. Arī šonedēļ piedzīvosim saulainus brīžus.

Šonedēļ gaisa masas mainīsies un saulainākos brīžos termometra stabiņš vairākās Latvijas vietās sasniegs +20 grādu atzīmi."

Eksperte norāda, ka aizvadītajā nedēļā atsevišķās Latvijas vietās novērota +18 grādu gaisa temperatūra. "Ir reģioni Latvijā, kur periodā, kad atkāpās aukstās gaisa masas, nav lijis nemaz, tāpēc ir saulains un silts laiks. Vietām ir dzestras naktis, bet dienas siltas. Tā ir atvasara.

Tuvākā mēneša laikā augstākā gaisa temperatūra varētu būt +20 grādi. Iespēja, ka temperatūra paaugstināsies līdz +25 grādiem, ir minimāla."

31. augustā Latvijā pakāpeniski iestājās meteoroloģiskais rudens. Meteoroloģiskais jeb termālais rudens iestājas, ja vismaz piecas diennaktis pēc kārtas vidējā gaisa temperatūra ir zemāka par +15 grādiem, un tā sākums ir pirmā no šīm dienām.

Zelta rudens un nokrišņi

Prognožu nodaļas vadītāja skaidro, ka septembris kopumā varētu būt sauss. "Atsevišķās vietās veidojas gubu mākoņi, tāpēc līs biežāk. Tas ir reģionos, kurus būtiski ietekmē vēji. Tiek prognozēts, ka gaisa temperatūra septembrī būs normas līmenī vai nedaudz zem, un mēnesis nebūs ļoti lietains. 

Foto: Rudens dzestrie rīti

Šobrīd ilgtermiņā var secināt, ka līdzīga situācija varētu būt oktobrī. Nokrišņu daudzums ir gaidāms ap normu vai zem normas. Varbūtība, ka mēnesis būs lietains, ir maza. Novembrī varētu būt lielāks nokrišņu daudzums," norāda Krūmiņa.

Par zelta rudens iestāšanos eksperte norāda - visdrīzāk tas būs septembra beigās vai oktobra sākumā.

"Lai varētu novērot zelta rudeni, ir jābūt stabili zemākai gaisa temperatūrai, lai lapas apsalst. Tas dod lapām dzelteno un oranžo nokrāsu," viņa piebilst.

2021. gada kalendārā rudens (septembris-novembris) vidējā gaisa temperatūra Latvijā bija +7,6 grādi, kas ir 0,5 grādi virs gadalaika normas (1991.-2020. gads) un 0,9 grādi virs 1981.-2010. gada normas. Valsts rietumu un centrālajos rajonos rudens bija 0,4-0,7 grādus siltāks par normu, bet valsts austrumos rudens mēneši kopumā bija 0,2-0,4 grādi siltāki par normu.

Rudens maksimālā gaisa temperatūra +26,3 grādi tika novērota Jelgavā 10. septembrī, bet minimālā gaisa temperatūra -7,7 grādi 22. novembrī Daugavpilī. Kopumā rudens sezonā tika reģistrēti 22 diennakts maksimālās un 2 minimālās gaisa temperatūras rekordi, bet atkārtoti tika 7 diennakts maksimālās un 1 minimālās gaisa temperatūras rekords.

Foto: Rudens Rīgas centra parkos

Kopējais nokrišņu daudzums vidēji Latvijā 2021. gada rudenī bija 181,2 milimetri, kas ir 7% zem gadalaika normas (195,3 milimetri, 1991-2020. gads) un 10% zem 1981.-2010. gadu perioda normas (201 milimetri). Visvairāk nokrišņu rudenī bija Rucavā – 338,9 milimetri, bet vismazāk Daugavpilī – 111,3 milimetri.

Ziema, pirmais sniegs un slēpošana

LVĢMC eksperte par ilgtermiņa laika prognozi saka: "Informācija ir vēl salīdzinoši agrīna. Eiropā laikapstākļus vairāk nosaka ciklonu darbība no Atlantijas okeāna. Ciklona intensitātes prognozēšana pusgadu uz priekšu ir izaicinošs process."

Krūmiņa norāda, ka tendences jau tiek rēķinātas. Kopējā tendence ir tāda, ka ziemā gaisa temperatūra gaidāma ap normu vai pat virs normas. Ja gaisa temperatūra ir ap normu, tad ziemā var sajust, ka sals un sniegs dominē pār temperatūrām, kas ir virs 0 grādiem un lietu.

"Ziema, kurā temperatūra ir ap normu, skaitās "īstā ziema", kad ir zema gaisa temperatūra. Ja temperatūra būs virs normas, tad sala un sniega periodi būs īsāki. Pēdējie gadi liecina, ka ziema Latvijā iestājas periodiski. Klimata pārmaiņu ietekmē retāk tiek novērotas stabilas ziemas.

Taču pērnajā ziemā bija diezgan liels sals. Vietām gaisa temperatūra sasniedza -25 grādus," saka Krūmiņa.

Nokrišņu no decembra līdz februārim nevarētu būt pārāk daudz, taču to nevar attiecināt uz visu Latviju. Visbiežāk lietainās ziemās nokrišņu daudzums ir lielāks, bet var būt periodi ar intensīvāku snigšanu.

Prognozes liecina, ka septembrī sniegs nav gaidāms, bet nav iespējams konkrētāk noteikt, kad Latvijā gaidāms pirmais sniegs.

Foto: Ziema

"Pirmie grādi zem 0 jau ir bijuši. Tas notika naktī uz 3. septembri, kad Zosēnu novērojumu stacijā tika novērota gaisa temperatūra -0,2 grādi . Arī pēc tam septembra pirmās nedēļas gaitā Vidzemē vēl termometra stabiņš noslīdēja zem 0 grādu atzīmes," saka Krūmiņa.

Vaicājot par slēpošanu un citām aktivitātēm ziemā, eksperte saka, ka iepriekšējā ziemā gaisa temperatūra bija tuvu normai, tāpēc varēja izbaudīt slēpošanu un citas aktivitātes. Ja temperatūra tuvosies normai, tad arī šogad būs periodi, kad noteikti varēs slēpot.

"Tas, protams, negarantē, ka būs gara un stabila ziema," viņa piebilst.

Pērnā gada ziema bijusi otrā mitrākā novērojumu vēsturē, liecina Latvijas Vides, ģeoloģijas un meteoroloģijas centra apkopotā informācija.

Ziema iesākās ar stipru salu. Ar vidējo gaisa temperatūru -7,7 grādi decembra pirmā dekāde bija aukstākā kopš 2002. gada. Decembra sākumā tika novērota ziemas zemākā gaisa temperatūra -27,1 grāds, kā arī reģistrēti visi šīs ziemas minimālās gaisa temperatūras rekordi.

No 4. līdz 8. decembrim tika pārspēti 11 diennakts minimālās gaisa temperatūras rekordi, starp kuriem bija divi dekādes rekordi, bet atkārtots tika viens diennakts minimālās gaisa temperatūras rekords.

Lai gan vēlāk ziemā bija vēl sala periodi, tomēr gaisa temperatūra vairs nepazeminājās zem -25 grādiem.

Decembra vidū stiprajam salam sekoja atkusnis, kura laikā sniega sega nokusa visā Latvijā un upēs strauji cēlās ūdens līmenis, sāka irt un iet ledus. Pirms Ziemassvētkiem atgriezās sals. Kopumā decembris ar vidējo gaisa temperatūru -4,1 grāds bija 3 grādus vēsāks par normu.

Visi pērnā gada ziemas mēneši bija mitrāki par normu. Decembris ar kopējo nokrišņu daudzumu 56,3 milimetri bija 5% mitrāks par normu. Janvāris bija astotais mitrākais novērojumu vēsturē ar kopējo nokrišņu daudzumu 72,7 milimetri, bet februāris ar kopējo nokrišņu daudzumu 70,5 milimetri kļuva par otro mitrāko februāri novērojumu vēsturē, atpaliekot vien no 1957. gada rekorda.