Olga Kambala: Jau jaunībā zināju, ka gribu būt slavena (10)

Tev patīk būt slavenai?

Jā. Man pat jaunībā, ja bija jādomā, par ko gan gribētu dzīvē kļūt, nācās sev atzīt –

es gribu būt slavena. Nu nopietni! (Smejas.)

Es taču arī pati labi saprotu, ka atšķiros no vairuma cilvēku, ka uzvedos citādi.

Es vienmēr saku, ko domāju. Plus – visu mūžu esmu bijusi krieviski runājošā. Arī mans pirmais vīrs bija krievs. Esmu uzaugusi, skatoties krievu TV pārraides. Es vispār pirms Kaspara nezināju to latviešu šovbiznesu! Kad mani ar kādu iepazīstināja, godīgi teicu: "Zini, es tevi nepazīstu…"

Tev nav grūti būt slavenai?

Man tā atpazīstamība sākumā netraucēja. Bet bija moments, kad sāka ļoti traucēt. Sapratu, ka viss, ko pasaku, ko izdaru, – pilnīgi viss tiek vērsts pret mani. Viss bija slikti, viss bija drausmīgi. (Smejas.) Es reāli sabruku. Sēdēju mājās un raudāju. Cik Kasparam bijis manas asaras jāredz un žēlabas jāuzklausa… Tas priekšstats par mani… Cik saprotu, visiem par mani ir priekšstats, ka esmu kaut kāda izlutināta miljonāre. Un tas viss viena raksta dēļ, kas tiešām pārmainīja manu dzīvi "pirms" un "pēc". Es taču jutu to attieksmi.

Olga reiz "Apollo.lv" pastāstīja kādu nepatīkamu staprgadījumu, kas viņai licis justies neērti: "Vienreiz es nevarēju nopirkt tamponus, mani novēroja. Man bija tik nepatīkami, ka vēro to, ko es lieku grozā. Es nevarēju nopirkt to, ko man vajag. Bet tā nav ikdiena."

Olga minēja arī to, ka vienmēr izcēlusies citu vidū, tāpēc jaunais statuss - slavenība - viņai netraucē: "Es vienmēr esmu bijusi komunikabla, spoža, pamanāma, tāpēc man ar pastiprinātu uzmanību problēmas nebija."

Pilnu interviju ar Olgu lasi intervijā žurnālā "OK!".