Vēlētāju aptauja: 14. Saeimas vēlēšanās uzvarējusi partija "Jaunā Vienotība" (16)

Otrajā vietā ierindojas "Apvienotais saraksts - LZP, LRA, LP", par kuru saskaņā ar vēlētāju aptaujas rezultātiem nobalsojuši 11,5% vēlētāju. 

Trešajā vietā - Zaļo un zemnieku savienība (10,9%), ceturtajā vietā - NA VL-TB/LNNK (8,4%), piektajā vietā - "Progresīvie" (8,3%), sestajā vietā - "Stabilitātei!" (5,4%), septītajā vietā - "Latvija pirmajā vietā" (5,3%), astotajā vietā - "Attīstībai/Par!" (5,2%). 

Vēlētāju aptaujas rezultātos redzams, ka piecu procentu barjeru nav pārvarējušas politiskās partijas "Saskaņa" (3,5%), "Konservatīvie" (3,5%), "Latvijas Krievu savienība" (3,2%), "Katram un katrai" (2,8%), "Suverēnā vara" (2,3), "Republika" (1,6%), "Tautas varas spēks" (1,1%), "Tautas kalpi Latvijai" (0,9%), "Vienoti Latvijai" (0,5%), "Kristīgi progresīvā partija" (0,4%), "Apvienība Latvijai!" (0,3%).

Ņemot vērā, ka balsu skaitīšana aizņem ilgu laiku, vēlēšanu dienā tradicionāli tiek veikta vēlētāju aptauja jeb "exit poll", kā to dēvē angļu valodā, lai varētu apspriest iespējamos vēlēšanu rezultātus pirms to oficiālās paziņošanas. 

Šajās vēlēšanās "exit poll" jeb vēlētāju aptauju veica ziņu aģentūra LETA, Rīgas Stradiņa universitāte, Latvijas Televīzija, Latvijas Radio un pētījumu centrs SKDS.

Kā iepriekš norādījis politologs Jānis Ikstens, pasaules prakse rāda, ka šādas aptaujas ir salīdzinoši precīzas, jo ir uzkrāta jau diezgan liela pieredze šajā jomā gan pasaulē vispār, gan daudzās demokrātiskajās valstīs.

Vienlaikus, viņš norāda, ka vēlētāju aptauju precizitāti gan nevajag pārspīlēt, jo arī Latvijā ir bijuši gadījumi, kad rezultāti nav bijuši precīzi, ko lielākoties ietekmē cilvēki, kas nevēlas atklāt par ko ir balsojuši, piemēram, 2018. gada Saeimas vēlēšanās izvēli neatklāja 29% aptaujāto.

Foto: 14. Saeimas vēlēšanas