Septembra beigās un oktobra sākumā Krievijas robežpunktos ar Igauniju un Latviju veidojās iespaidīgas rindas, ko pārsvarā veido ukraiņu bēgļi. Krievijā viņi nokļuvuši pēc pilna mēroga iebrukuma Ukrainā un mēģina iekļūt Eiropas Savienības (ES) valstīs, taču robežu nevar šķērsot dienām ilgi – pēc aculiecinieku teiktā, Krievijas pusē dokumentus pārbauda ārkārtīgi lēni. Kamēr ukraiņu bēgļi salst un guļ uzgaidāmajās telpās robežšķērsošanas vietās, Krievijas brīvprātīgie palīdz viņiem ar pārtiku, ūdeni un izmitināšanu. Medijs "Meduza" aprunājās ar vairākiem bēgļiem un brīvprātīgajiem, lai uzzinātu viņu stāstus.
Necilvēcīgi apstākļi, atņem telefonus un pratina
Ukraiņu bēglis Andrejs (vārds mainīts) stāsta: "Mums bija palikusi tikai viena izeja [no nesen Krievijai pievienotajām Ukrainas teritorijām] uz Ukrainu – caur Vasiļivku Zaporižjes apgabalā. Tā tika slēgta 23. septembrī pseidoreferenduma priekšvakarā.
Vīriešus vecumā no 18 līdz 35 gadiem vairs neatbrīvoja [no reģiona]. Mēs domājām, ka viņi [Krievijas varas iestādes] pēc tam sāks grābt [mobilizēt] vīriešus sev. Mēs nolēmām negaidīt, bet doties prom. Daži nolēma doties uz Krimu, lai gan ir biedējoši atrasties Krievijā – tur ir vairāk militārpersonu nekā civiliedzīvotāju."
Viņš stāsta, ka 25. septembrī ar sievu un bērnu izbrauca no okupētās teritorijas Zaporižjas apgabalā uz Krimu un no turienes caur Sanktpēterburgu nokļuva Ivangorodā, kur satika citus bēgļus no Ukrainas.
"30. septembra pēcpusdienā ieradāmies kontrolpunktā. [Rindā] bija kādi desmit cilvēki. Mēs domājām: "Forši, ātri tiksim cauri."
Tad izrādījās, ka krievi lūdza sakārtot cilvēku sarakstus – un tajos jau bija uzskaitīti 60 cilvēki. Viņi paņem sarakstu, pievieno cilvēkus datu bāzei un uzaicina tos [pa vienam].