Viens no redzamākajiem politiskās partijas "Saskaņa" deputāta amata kandidātiem 14. Saeimas vēlēšanās bija bokseris Mairis Briedis. Tas gan nepalīdzēja politiskajam spēkam pārvarēt 5% robežu - kopumā par "Saskaņu" 1. oktobrī balsis atdeva 43 943 vēlētāji jeb 4,81% balsstiesīgo. Latvijas Televīzijas raidījumā "1:1" politiķis Andrejs Klementjevs skaidro, kāpēc partija tās rindās izlēma piesaistīt Briedi.
"Briedis ilgi draudzējās ar mūsu deputātiem no [Rīgas] pašvaldības. Viņš ir personīgs draugs, un tajā momentā, kad viņš sāka interesēties par politiku un plānoja pabeigt savu sporta karjeru... saprotu, ka tad bija tas moments, kad viņu uzaicināja un viņš piekrita. Viņš nebija partijas biedrs, mēs ielikām viņu sarakstā," skaidro Klementjevs.
"Mēs nemeklējām instrumentu, lai palielinātu savu procentu likmi, jo tobrīd bijām pārliecināti, ka iegūsim vismaz 15% balsu."
Klementjevs arī pauž: lai uzrunātu vēlētājus, partija izmantoja tradicionālos rīkus - radio, avīzes utt. "Iespējams, ka mums vajadzēja iet modernāku ceļu un vēlētāju uzrunāt, izmantojot dažādus sociālos tīklus."
Tāpat viņš uzskata, ka 14. Saeimā nav ievēlētas pretvalstiskas partijas. "Mums ir Valsts drošības dienests, kas to uzmana. Ja kādai partijai būtu finansējums no Krievijas vai kāds cilvēks, kas saistīts ar Krieviju, tad šīs partijas jau sen būtu noņemtas no trases," pauž politiķis.
Jau vēstīts, ka līdz ar "Saskaņas" valdes priekšsēdētāja Jāņa Urbanoviča lēmumu par atkāpšanos no partijas valdes priekšsēdētāja amata līdzīgi lēmis arī partijas līdzpriekšsēdētājs un valdes loceklis Andris Morozovs, kā arī Rīgas domes deputāte un partijas priekšsēdētāja vietniece Anna Vladova, par savu lēmumu paziņojot sociālās saziņas vietnēs.
Abi politiķi uzsver, ka atbildība par "Saskaņas" vēlēšanu rezultātu ir jānes ne tikai Urbanovičam kā partijas valdes priekšsēdētājam, bet arī viņiem pašiem.
"Sarežģītajos ģeopolitiskajos apstākļos valdei bija nepieciešams pievērst lielāku uzmanību partijas biedru un kandidātu saliedēšanai un skaidrāk jākomunicē ar mūsu vēlētājiem par partijas nostāju mūsu valstij svarīgos jautājumos," norāda politiķi, papildinot, ka komunikācijas trūkumu uzskata par savu personīgi neizdarīto uzdevumu.
Kā ziņots, pēc 13. Saeimas vēlēšanās uzvarējušās partijas "Saskaņa" neiekļūšanas nākamajā parlamenta sasaukumā no amata atkāpies politiskā spēka ilggadējais valdes priekšsēdētājs Jānis Urbanovičs, vēsta laikraksts "Diena".
Par šo savu lēmumu politiķis "Saskaņas" valdei paziņojis otrdien, vienlaikus arī paužot apņemšanos nepretendēt uz partijas vadītāja amatu 26. novembrī gaidāmajā kongresā.
Urbanovičs atzinis, ka vēlēšanu rezultāts bija "pietiekami sāpīgs" un partijas biedru vidū ir neziņa, jo cilvēki pieraduši, ka partijai ir pārstāvniecība parlamentā, kas deva ļoti daudz.
"Es uzņēmos atbildību par šo klupienu. Tā nav tikai poza, jo es tik tiešām jūtos vainīgs par to, ko neizdarīju," laikrakstam sacījis Urbanovičs, kā pirmo minot neprasmi darboties jaunajos formātos, tostarp sociālajos tīklos, un izmantot mūsdienu tehnoloģiskās iespējas. Pēc viņa teiktā, partija arī neesot mācējusi reaģēt uz meliem un apmelošanu. "Tā ir pilnībā mūsu vaina," secinājis pieredzējušais politiķis.
Uz jautājumu, vai paliks partijā un ko darīs tālāk, pieredzējušais politiķis atbildējis: "Būšu klāt tik ļoti, cik jaunajiem līderiem būšu vajadzīgs."
Partijas valdes priekšsēdētājs līdz jaunā priekšsēdētāja ievēlēšanai ir Urbanovičs. Vēl valdē ir Saeimas deputāti Valērijs Agešins, Sergejs Dolgopolovs, Ivans Ribakovs, Igors Pimenovs, Boriss Cilevičs, Ivars Zariņš, Andrejs Klementjevs, Jānis Krišāns, Regīna Ločmele, Vitālijs Orlovs, Zenta Tretjaka.
Tāpat valdē ir Rīgas domes deputāti Anna Vladova, Sandris Bergmanis, Andris Morozovs, Maksims Tolstojs, Mihails Kameņeckis, Andrejs Kozlovs, Konstantīns Čekušins, Andris Morozovs, kā arī Daugavpils mērs Andrejs Elksniņš un Rēzeknes domes priekšsēdētājs Aleksandrs Bartaševičs. Valdē darbojas arī Gunta Šagabazjana un Aleksandrs Sakovskis.
"Saskaņa" ilgus gadus bija populārākā partija valstī, iegūstot arī labākos rezultātus parlamenta vēlēšanās, taču allaž tiekot atstātai opozīcijā. Straujš partijas reitinga kritums sākās šī gada pavasarī pēc tam, kad partija nosodīja Krievijas sākto militāro iebrukumu Ukrainā.
