T, 30.11.2022.
VIDEO ⟩ "Aiz priekškara": Putins uzsver, ka Krievija būs "jaunās" pasaules kārtības līdere
Kara noziedznieks Vladimirs Putins tradicionālajā Valdaja forumā Krievijā. Foto: EPA/Scanpix
LETA
"Aiz priekškara": Putins uzsver, ka Krievija būs "jaunās" pasaules kārtības līdere
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments 18

Aizvadītajā nedēļā Krievijas ideologu galvenie vēstījumi vijās ap kara noziedznieka Vladimira Putina runu Valdaja forumā, to apbrīnojot, analizējot un cenšoties papildināt un pārspēt krievu civilizācijas mesiānisma proponēšanā. Tāpat propagandisti vainoja Ukrainu un Rietumus vēlmē izmantot "netīro bumbu". Arī tika piesaukta šā jautājuma skatīšana ANO Ģenerālajā Asamblejā, kaut gan propagandisti bija spiesti atzīt, ka Rietumvalstu vadītāji šiem Krievijas apgalvojumiem netic. Vienlaikus, protams, šī neticība tika pasniegta kā pierādījums tam, ka Rietumi patiešām gatavo provokāciju pret Krieviju, aģentūra LETA secinājusi iknedēļas apskatā "Aiz priekškara".

Attiecībā uz notikumiem frontē armijnieki un dažādi eksperti uzsver, ka galvenais Krievijas uzdevums ir noturēt Hersonu. Tāpat jāteic, ka iespējamais lielais krievu armijas pretuzbrukums tiek prognozēts vien nākamgad.

Absurda dramaturģija ar šizofrēnijas iezīmēm

Putina runa Valdaja forumā, ko visas nedēļas garumā pārstāstīja propagandisti savos raidījumos, par to reflektējot, bija pretrunu pilna, varētu pat teikt ar šizofrēniskām iezīmēm.

Proti, no vienas puses, Putins absolūti demonizēja Rietumus, īpaši ASV, vainojot tos visos pasaules grēkos. No otras puses, viņš apgalvoja, ka Krievija vēlas draudzīgas attiecības gan ar Eiropas Savienību (ES), gan ASV.

Īpaši ciniski laikā, kad Krievija bombardē Ukrainu un pastrādā tur kara noziegumus, izskanēja Putina paziņojumi par Krieviju kā mieru mīlošu valsti, kas iestājas par tautu pašnoteikšanās tiesībām. Faktiski visa prezidenta runa balstījās vārdos, kas ir pilnīgi pretēji Krievijas reālajiem darbiem.

Putins kārtējo reizi uzsvēra, ka karu Ukrainā izraisīja Rietumi ar ASV priekšgalā, 2014. gadā šajā valstī veicot neleģitīmu "apvērsumu", kuram nepiekrita Donbasa iedzīvotāji, tādēļ Kijivas režīms pret tiem vērsa genocīdu. Kā vienlaikus apgalvoja Putins, ja Krievija nebūtu 24. februārī iebrukusi Ukrainā (protams, viņš lietoja terminu "speciālā militārā operācija"), Kijiva, apbruņota ar Rietumu ieročiem, būtu iebrukusi Krievijā. Protams, ka šādiem apgalvojumiem nav neviena reāla faktos balstīta pierādījuma.

Ukrainas nežēlīgā kara fonā kā no absurda dramaturģijas izskanēja Putina teiktais, ka atšķirībā no ASV Krievija nekad nav jaukusies citu valstu dzīvē un vienmēr aizstāvējusi visu tautu pašnoteikšanās tiesības. Laikraksts "Washington Post" gan atgādina, ka pēdējo 15 gadu laikā Krievija ir iebrukusi divās no savām kaimiņvalstīm - Ukrainā un Gruzijā, militāri iejaukusies Sīrijas konfliktā un iztērējusi miljonus, lai gūtu politisko labumu Albānijā, Bosnijā, Melnkalnē un citās valstīs.

Tāpat jāmin neapstrīdamie pierādījumi par Krievijas reālajiem centieniem ietekmēt ASV vēlēšanas. Starptautiskā prese rakstīja, ka arī tā sauktajos "dzelteno vestu" protestos Francijā 2018. un 2019. gadā bija vērojama Kremļa ietekme. Putins, stāstot par Krievijas miermīlīgumu un nevēlēšanos diktēt citiem, kā jādzīvo, pilnīgi "aizmirsa" par Rietumu valstu drošības dienestu atklāto, ka Kremlis gadiem ilgi ir sponsorējis vairāku ES valstu populistiskās partijas.

Zīmīgi, ka liela daļa Putina runas bija veltīta ASV demonizācijai, uzsverot, ka to politika vienmēr ir bijusi asiņaina un ASV veicot apvērsumus vairākās valstīs, lai tās sev pakļautu. Putins, tāpat kā viņa runas apjūsmotāji Krievijas ideologu aprindās, minēja, ka ASV gatavo valsts apvērsumu Irānā, tikai tāpēc, ka šī Tuvo Austrumu valsts ir draudzīga Krievijai. Vašingtona, protams, tika vainota hegemonismā un koloniālismā, Putins apgalvoja, ka ES jau ir kļuvusi par ASV provinci un atkārtoti apvainoja šo lielvalsti terorismā, tostarp "Nord Stream" infrastruktūras spridzināšanā.

Tajā pašā laikā, apvainojot Rietumus koloniālismā, krievu propagandistiem nešķiet nekas dīvains savos raidījumos stāstīt, ka Krievija nedrīkst Rietumiem atdot savas "dabiskās ietekmes sfēras" - Kaukāzu un Vidusāziju. Propagandiste Margarita Simonjana raidījumā "Vakars ar Vladimiru Solovjovu" prātuļoja, ka Kaukāzs bez Krievijas pastāvēt un izdzīvot nav spējīgs, un izteica pieņēmumu, ka vēl viņas dzīves laikā kā neatkarīga valsts beigs pastāvēt Armēnija, iekļaujoties Krievijas sastāvā.

Krievija vēlas atgūt PSRS laika spozmi

Putins līdz ar savu ideoloģisko apjūsmotāju svītu uzsvēra, ka visas līdzšinējās pasaules "nelaimes" esot radījusi PSRS sabrukšana, kā rezultātā izveidojusies vienpolāra pasaule, kurā dominē Rietumi, apspiežot un pakļaujot pārējās valstis. Taču Kremļa ieskatā, kuru varētu dēvēt par tipiskas vēlmju domāšanas paraugu, ir pienākusi revolucionāra situācija, kad vienpolārajai pasaulei ir jāizzūd un tās vietā stāsies multipolāra pasaule ar trīs spēka centriem - ASV, Krieviju un Ķīnu.

Līdz ar to pasaule esot uz "revolucionāru pārmaiņu" sliekšņa un šajos procesos viena no galvenajām lomām būs Krievijai. Putins apgalvoja, ka aizvien vairāk valstu vēlas nokratīt Rietumu dominanci un šīs valstis tūlīt nonāks dziļā izolācijā.

Laikraksts "The Washington Post" gan taisnīgi atgādina, ka "patiesībā Krievija ir kļuvusi dziļi izolēta Putina brutālā iebrukuma Ukrainā un viņa mēģinājuma nelikumīgi anektēt četrus Ukrainas reģionus, pārkāpjot starptautiskās tiesības, rezultātā". Krievija savā retorikā izliekas aizmirsusi, ka šā mēneša sākumā Apvienoto Nāciju Organizācijas Ģenerālā asambleja ar pārliecinošu balsu vairākumu nobalsoja par Putina veikto okupēto Ukrainas teritoriju aneksijas neatzīšanu un aicināja viņu mainīt kursu. Balsošanas rezultātā 143 valstis bija par rezolūciju, piecas pret un 35 valstis atturējās. Četras valstis, kas pievienojās Krievijai pret balsojumā, bija Baltkrievija, Nikaragva, Ziemeļkoreja un Sīrija. Tas skaidri parāda, kura valsts atrodas starptautiskā izolācijā.

Tas gan nekavēja Putinu Valdaja foruma runā uzsvērt, ka Krievija būs "jaunās" pasaules kārtības līdere un noteikti atgūs PSRS laika lielvaras statusu.

Savukārt propagandisti savos raidījumos, sūkstoties par Rietumu attieksmi, pauda, ka PSRS laikos nekas tāds nebūtu iespējams, tādēļ Krievijai vienīgā iespēja esot sev atgūt Padomju Savienības laika ietekmi. Tiesa, propagandisti gan nekonkretizēja, kā tieši tas būtu iespējams.

Krievija lielās ar "tīro" bumbu

Atkal un atkal propagandisti savos raidījumos stāsta, tostarp ar ārlietu ministra Sergeja Lavrova muti, ka Krievijas rīcībā esot neapgāžami pierādījumi, ka Ukraina vēlas izmantot "netīro" bumbu. Krievijas amatpersonas par to esot informējušas savus kolēģus Rietumos, un pēc agresorvalsts ierosinājuma šo jautājumu izskatīja ANO Ģenerālajā Asamblejā. Krievija jau paziņojusi, ka "netīrās" bumbas izmantošanu uzskatīs par kodolterorismu un attiecīgi reaģēs.

Vienlaikus propagandisti sūrojās, ka Krievijai neviens netic un ar rūgtumu pieminēja NATO ģenerālsekretāra Jensa Stoltenberga teikto, ka Krievijas apvainojumi ir nepatiesi un absurdi. Kremļa ieskatā, tas nozīmē, ka Rietumi esot sagatavojuši augsni "netīrās" bumbas izmantošanai, šajā provokācijā apvainojot Krieviju.

Propagandiste Olga Skabejeva Krievijas pozīcijas aizstāvībai pat pamanījās izmantot tādu cinisku argumentu kā retorisku jautājumu: "Kam mums "netīrā" bumba, ja mums ir "tīrā" bumba?"

Savukārt par Krievijas veiktajām kodolmācībām, kurās tika izspēlēts scenārijs ar kodoltriecienu Rietumvalstīm, dažādi militārie eksperti uzsvēra, ka mācībām esot bijis "atbildes" raksturs un atšķirībā no NATO mācībām, kurās gan nevienā brīdī netika izspēlēts kodoluzbrukuma Krievijai scenārijs, Krievijas mācības esot vērstas uz to, lai brīdinātu Rietumus, ka Krievijai uzbrukt nevajag. Militārais eksperts un bijušais armijnieks Igors Korotčenko uzsvēra, ka mācības esot pierādījušas - ja pret Krieviju tiks vērsts kodoluzbrukums, no Rietumiem pāri paliks "slapja vieta".

Lielais krievu uzbrukums nākamgad

Pagājušajā nedēļā Putins arī paziņoja, ka īstenotā daļējā mobilizācija esot noslēgusies un mobilizēti ir 300 000 karavīru. Vienlaikus Krievijas armijnieki un kara korespondenti, runājot par sarežģīto situāciju frontē, uzsver to, ka galvenais uzdevums esot noturēt Hersonu.

Prognozējami, ka tiek stāstīts par Ukrainas armijas rezervju, gan cilvēkresursu, gan tehnikas, izsīkumu un lielajiem zaudējumiem, taču ne ar pušplēstu vārdu netiek pieminēti Krievijas armijas zaudējumi.

Taču Ukrainas puse ziņo, ka Krievijas karaspēka dzīvā spēka zaudējumi Ukrainā līdz 30. oktobra rītam sasnieguši 71 200 karavīrus. Pēc ukraiņu datiem, kopš atkārtotā iebrukuma sākuma 24. februārī krievi zaudējuši 2672 tankus, 5453 bruņutransportierus, 1724 lielgabalus, 383 daudzlādiņu reaktīvās iekārtas, 197 zenītartilērijas iekārtas, 274 lidmašīnas, 252 helikopterus, 1412 bezpilota lidaparātus, 352 spārnotās raķetes, 4120 automobiļus un autocisternas, 16 kuģus un ātrlaivas, kā arī 154 specializētās tehnikas vienības.

Vienlaikus bataljona "Vostok" komandieris Aleksandrs Hodokovskis prognozē, ka Krievijas armijas pretuzbrukums ukraiņu spēkiem nenotiks ātrāk kā nākamajā gadā, jo esot vajadzīgs laiks, lai apmācītu jauniesauktos karavīrus. Hodokovskis pretēji ASV domnīcas "Kara pētījumu institūts" (ISW) analītiķu secinājumiem izsaka rožainas prognozes, ka Krievijas armijai gaidāmi būtiski papildspēki, kamēr ukraiņiem tūlīt beigšoties visas rezerves. Šādas prognozes neapstiprina neviena starptautiska militārās analītikas institūcija.

"Krievijas prezidents Vladimirs Putins, visticamāk, mēģinās turpināt konvencionālās militārās operācijas Ukrainā, lai ieņemtu pašlaik okupētās teritorijas, iegūtu jaunas pozīcijas un radītu nosacījumus Rietumu atbalsta Ukrainai sabrukumam, ko viņš, visticamāk, paredz šoziem," raksta ISW. "Putins, visticamāk, nav atmetis cerības sasniegt savus mērķus Ukrainā ar konvencionāliem militāriem līdzekļiem, ko viņš īsteno paralēli centieniem lauzt Ukrainas cīņas gribu un Rietumu vēlmi turpināt atbalstīt Kijevu.

Kā norāda ISW, ir maz ticams, ka Putins sāks izmantot taktiskos kodolieročus, un vēl mazāk ticams, ka viņš meklēs tiešu militāru konfliktu ar NATO.

"Putins, visticamāk, turpinās dot mājienus par Krievijas taktiskās kodolieroču izmantošanas iespējamību un uzbrukumiem NATO, tomēr tā ir daļa no viņa centieniem lauzt Rietumu gribu turpināt atbalstīt Ukrainu."

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu