Pašvaldībās, kurās izmanto šķeldu, varētu nākties vēl vairāk celt siltuma tarifus. No nākamā gada Eiropas Savienībā par dažādiem kritērijiem neatbilstošas biomasas kurināšanu lielajām katlu mājām būs jāpērk CO2 emisiju kvotas, vēsta LTV raidījums "de facto".
Centralizētās siltumapgādes uzņēmumiem tas var nozīmēt miljonos eiro mērāmus papildu izdevumus, kas galu galā gulsies uz iedzīvotāju pleciem tarifu pieauguma veidā. Lai no tā izvairītos, uzņēmumiem jāpierāda, ka kurinātā šķelda ir ilgtspējīgi iegūta, taču kā to izdarīt, skaidrības ir maz. Kāpēc šāda situācija izveidojusies, atbildīgās ministrijas vaino viena otru.
Latvija tuvākajos gados plāno arvien vairāk apkurē izmantot šķeldu, lai samazinātu siltuma tarifus un atkarību no Krievijas gāzes. Šķelda ir starp atjaunojamajiem enerģijas resursiem, tāpēc Eiropas Savienībā tai bijuši labvēlīgi nosacījumi. Līdz šim regulējumā faktiski tika pieņemts, ka biomasas dedzināšana, tātad arī šķeldas kurināšana, CO2 emisijas nerada. Taču no 1. janvāra nulles emisiju princips attieksies tikai uz to biomasu, kas ir iegūta ilgtspējīgi, piemēram, ieguvē nedrīkst būt cietusi bioloģiskā daudzveidība. Amatpersonu ieskatos Latvijā iegūtā šķelda pārsvarā noteikumiem atbilstu, tomēr problēma ir pierādīt, ka tas tā ir. Ja siltumapgādes uzņēmumi to nespēs izdarīt, tiem par šķeldas izmantošanu būs jāpērk CO2 emisiju kvotas.
"Šodienas cenās pieļauju, ka siltuma tarifi varētu pieaugt par 20 līdz 30 eiro par megavatstundu. Tas ir, protams, tāpēc, ka šķeldas cena pieaugtu dēļ šīs izmaksas," teica Latvijas Siltumuzņēmumu asociācijas un uzņēmuma "Jūrmalas siltums" vadītājs Valdis Vītoliņš.
"Mūsu uzņēmumam un Jelgavas iedzīvotājiem šis atvērtais jautājums varētu izmaksāt astoņus miljonus eiro viena gada laikā. Tā kā tas risks ir liels. Mēs, protams, neesam apmierināti, ka laicīgi nebija komunicēts no ministrijas, kāda būs ietekme," norādīja uzņēmuma "Gren Latvija" valdes priekšsēdētājs Andris Vanags.
CO2 emisiju kvotas attieksies uz tām šķeldas katlu mājām, kuru jauda pārsniegs 20 megavatus. Līdz ar to ietekme būs tikai uz lielajām pilsētām.
Lai gan direktīva par jauniem noteikumiem šķeldai Eiropas Savienībā tika pieņemta jau 2018. gadā, valdība tikai šonedēļ apstiprināja Ekonomikas ministrijas izstrādātos noteikumus, kā šķeldas ilgtspēju apliecināt. Pagaidām regula pieļauj sertifikācijai izmantot 14 tā sauktās brīvprātīgās shēmas, no kurām neviena Latvijā plaši lietota nav. Otrs variants ir apliecināšanai izmantot nacionālu shēmu, kuras arī Latvijai nav.
Pirms sēdes ministrija noteikumos iekļāva arī trešo iespēju – komersants var veidot pats savu shēmu. Tam gan vajadzīgi jauni Ministru kabineta noteikumi.
"Es arī ceru uz Zemkopības ministrijas iesaisti, lai mēs ļoti ātri un operatīvi to varētu īstenot, kā to izdarīt, lai šie te vietējie biomasas ražotāji, kam nav nekādu, varētu teikt, saikņu ar citām valstīm un izejvielas nenāk no citām valstīm, to varētu ļoti vienkārši, ātri un bez lielas birokrātijas izdarīt," norādīja ekonomikas ministre Ilze Indriksone (NA).
Ministre kavēšanos ar noteikumiem noliedz, sakot, ka saskaņošanas process ar iesaistītajiem bijis garš, tāpēc nevienam CO2 emisiju piemērošana šķeldai nevarētu būt pārsteigums. Vienlaikus viņa uzsver – par kvotām atbildīgā ir Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija, ar kuru komunikācija klibojusi. Arī uzņēmumi regulu, viņasprāt, nav sapratuši: "Nozare nav varbūt iedziļinājusies. Mēs esam informējuši, bet viņi varbūt nav izpratuši. Šobrīd manā rīcībā ir informācija, ka Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija ir aicinājusi uz tikšanos tikai 30. novembrī savas atbildības nozaru dalībnieku pārstāvjus, kas, manuprāt, ir neatbilstoši vēlu."
Savukārt vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs valdības sēdē uzsvēra, ka enerģētika ir Ekonomikas ministrijas pārziņā, līdz ar to arī par šķeldas sertificēšanu atbildīga ir tā: "Eiropas Komisija vairākos dokumentos ir pateikusi, ka pamatā jau tā biomasa, kas tiek izmantota šeit Latvijā, ir ilgtspējīgi iegūta un tur viss ir kārtībā. Vienkārši šeit ir jābūt papīriem kārtībā, un šeit mēs gaidām no Ekonomikas ministrijas kā atbildīgās par enerģētiku virzību šajā jautājumā."
Ekonomikas ministre kā pagaidu risinājumu piesauc arī bezmaksas CO2 emisiju kvotas, kuras varētu piešķirt siltumapgādes uzņēmumiem par šķeldas kurināšanu.
Tomēr Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija par to ir skeptiska un uzsver, ka drīzāk pēc iespējas ātrāk jāveido sava biomasas sertificēšanas sistēma, lai kvotas nebūtu jāpērk. VARAM valsts sekretāra vietnieks Dagnis Dubrovskis norādīja: "Šis te kvotu apjoms, kuras mēs varam piešķirt kā bezmaksas kvotas, katru gadu samazinās. Tāpēc arī tas mūsu piedāvājums ir uz Latvijas nacionālās sistēmas veidošanu pēc iespējas īsā laikā."
Aptaujātie siltumapgādes uzņēmumi tikmēr šaubās, vai kādu no Ministru kabineta noteikumos iekļautajām sertifikācijas iespējām izdosies iedzīvināt līdz gada beigām. Cerību dodot tas, ka vairākiem lieliem šķeldas piegādātājiem jau ir sertifikāti par mežu apsaimniekošanas ilgtspēju. Latvijā populārākais ir PEFC sertifikāts, kas piešķirts aptuveni pusei Latvijas mežu. Tomēr nav zināms, vai Eiropas Komisija PEFC sistēmu šajā gadījumā atzīs par derīgu.
Katlu māju pārvaldītāji arī norāda – pat ja no CO2 kvotu pirkšanas izdosies izvairīties, prasība pēc sertifikāta turpmāk būs jāievieš šķeldas iepirkumos. Rezultātā varētu kāpt šķeldas cena un to vairs nevarēs iegādāties no mazajiem tirgotājiem, kam sertifikāta kārtošana būtu par sarežģītu: "Ja izrādītos, ka tikai lielākajiem piegādātājiem ir šie sertifikāti, un mazākie tos nevar tik vienkārši iegūt un viņu šķelda līdz ar to kļūst itkā neatbilstoša, tas arī nekas labs nav," teica SIA "Liepājas enerģija" valdes loceklis Jānis Bērziņš.
Arī "Gren Latvija" vadītājs Andris Vanags teica, ka no mazajiem šķeldas tirgotājiem, visticamāk, nākotnē vajadzēs atteikties.
"Piemēram, kokapstrādes atlikumus no savas mazās galdniecības viņi ved pa taisno pie mums bez lielajiem starpniekiem. Tādā veidā mēs arī to cenu varējām optimizēt. Šobrīd ar to sertifikāciju noteikti lielie uzņēmumi varētu dominēt tirgū arvien vairāk," saka Vanags.
Regulējums par CO2 emisiju kvotām šķeldai stāsies spēkā pēc nepilniem diviem mēnešiem, tomēr uzņēmumiem būs vairāk nekā gads laika, lai vajadzīgās kvotas iegādātos. Līdz ar to ir grūti prognozēt, kad tieši jaunā kārtība ietekmēs siltuma tarifus.
