KNAB rosina politiķus skaidrot sabiedrībai frakciju darbinieku un deputātu palīgu izvēles kritērijus

LETA
KNAB rosina politiķus skaidrot sabiedrībai frakciju darbinieku un deputātu palīgu izvēles kritērijus
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
14. Saeimas pirmā sēde.
14. Saeimas pirmā sēde. Foto: Edijs Pālens/LETA

Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aicina politiķus skaidrot sabiedrībai kritērijus, pēc kādiem tiek izvēlēti Saeimas frakciju darbinieki un deputātu palīgi.

TV3 raidījums "Nekā personīga" vēstīja, ka deputāti liegumam algot radiniekus "pieiet radoši" - lai likums formāli būtu ievērots, bet, piemēram, Augusta Brigmaņa (ZZS) dzīvesbiedre varētu strādāt arī šajā Saeimā, viņa ir palīdze nevis pašam Brigmanim, bet citam frakcijas deputātam - Jānim Vucānam.

Katrā frakcijā ir viens tehniskais sekretārs, viens vecākais konsultants un konsultanti, kuru skaits ir atkarīgs no frakcijas lieluma. Šobrīd lielākajā Saeimas frakcijā "Jaunajā vienotībā" ir seši darbinieki, bet pa četriem konsultantiem ir Zaļo un zemnieku savienībai un "Apvienotajam sarakstam".

Kā viena no konsultantēm "Apvienotā saraksta" frakcijā strādā Saeimas priekšsēdētāja Edvarda Smiltēna (AS) māsa. Viņa iepriekš darbojusies reklāmā un viņai esot pieredze vairākās politiskajās kampaņās.Kā vēstīja raidījums, arī šajā gadījumā likums nav pārkāpts, jo Saeimas priekšsēdētājs nav pats pieņēmis lēmumu, kas skar radinieces mantiskās intereses.

KNAB aģentūrai LETA apliecināja, ka likuma "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" normas neliedz radiniekiem, t.sk. vīram un sievai, strādāt vienā iestādē. Likums ierobežo valsts amatpersonām pieņemt lēmumus, kas skar vai var skart viņu vai radinieku personiskās vai mantiskās intereses.

KNAB norāda, ka konkrētie gadījumi jāvērtē kā ētikas jautājumi.

"Ir būtiski, lai deputāts nenonāktu interešu konfliktā un valsts amatpersona ievērotu ne tikai likumā "Par interešu konflikta novēršanu valsts amatpersonu darbībā" noteiktos ierobežojumus, aizliegumus un pienākumus, bet arī savā darbībā ņemtu vērā attiecīgajā jomā apstiprināto uzvedības vai ētikas kodeksu un rūpētos par to, lai ētisku apsvērumu dēļ nevarētu tikt apšaubīta amatpersonas darbības objektivitāte un neitralitāte," norādīja KNAB.

Birojs atzīmē, ka valsts pārvaldes iestādēs, tostarp Saeimā, nodarbinātajiem savā darbībā jāievēro labas pārvaldības principi arī personāla atlasē.

Tēmas
Aktuālākās ziņas
Jaunākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu