Latvijas mājsaimniecībām varētu būt augstākā elektrības pieslēguma maksa Baltijā

Apollo.lv
Latvijas mājsaimniecībām varētu būt augstākā elektrības pieslēguma maksa Baltijā
Facebook Telegram Draugiem Twitter Whatsapp
Comments
Ilustratīvs attēls.
Ilustratīvs attēls. Foto: TWStock/Shutterstock

Elektrības pieslēgumi Latvijā mājsaimniecībām varētu izmaksāt visdārgāk Baltijā, ja stāsies spēkā "Sadales tīkla" iesniegtais tarifu projekts Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijai, aprēķinājis Latvijas Televīzijas raidījums "de facto". Iestādes meklē veidus, kā no straujā kāpuma izvairīties.

Tarifus uz augšu dzen dārgāka elektrība un inflācija

"Augstsprieguma tīkls" un "Sadales tīkls" ir starp lielākajiem elektrības patērētājiem Latvijā. Uzņēmumiem ir jākompensē elektrības zudumi savos tīklos - pērn kopā aptuveni 450 gigavatstundas jeb 6% visa Latvijas patēriņa. Šādu apjomu iegādāties kļuvis krietni dārgāk augstās elektrības cenas dēļ, un tas ir galvenais iemesls, kāpēc operatori ceļ cenas.

Ja "Sadales tīkla" iesniegtais tarifa projekts tiks apstiprināts, fiksētā maksa mājsaimniecībām par pieslēgumu kāps aptuveni septiņas reizes, savukārt katras kilovatstundas piegāde būs par centu jeb ceturto daļu lētāka.

Daži piemēri - dzīvoklim ar vienas fāzes pieslēgumu pārvades un sadales daļa rēķinā par 100 kilovatstundām pieaugtu divas reizes. Savukārt privātmājai ar trīs fāžu 25 ampēru pieslēgumu un patēriņu 300 kilovatstundas mēnesī izmaksas augtu no 17 uz 42 eiro. Bet ja patēriņš ir 1000 kilovatstundu un pieslēguma jauda 32 ampēri, kāpums būs no 47 uz 84 eiro.

Lietuvā un Igaunijā lielākie sadales operatori tarifus ceļ biežāk, un nākamais kāpums paredzēts no 1. janvāra. Salīdzinot ar "Sadales tīkla" iesniegto projektu, redzams, ka Latvijā sadales pakalpojumi pēc tarifa apstiprināšanas būtu visdārgākie, ja vien Lietuvas vai Igaunijas operatori turpmākajos mēnešos nelems tarifus celt vēl augstāk.

Enerģētikas konsultants un bijušais Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijas padomes loceklis Gatis Ābele brīdina, ka it īpaši pārvades tarifi pēc to celšanas varētu atbaidīt investīcijas rūpniecībā: "Salīdzinot ar Somiju, Baltijas valstīm, Poliju un Zviedriju mums būs augstākais tarifs.

Tāda līmeņa ražotājiem un apstrādes rūpniecības uzņēmumiem, par kuriem mēs sapņotu, tādu investīciju ienākšanu Latvijā, šis būs sarkanais karogs."

Meklē veidus kāpuma bremzēšanai

Politiķi un atbildīgās iestādes sākušas meklēt veidus, kā tarifu kāpumus bremzēt. Uz to cer arī "Sadales tīkla" valdes priekšsēdētājs Sandis Jansons, kurš gaidāmajā tarifu pieaugumā galvenokārt vaino "Augstsprieguma tīklu": "Mēs neesam priecīgi par šādu attīstības gaitu, mums nepatīk augstsprieguma tarifa struktūra un arīdzan pieaugums, un tāpēc mēs to [tarifa projekta publicēšanu] esam izdarījuši tieši tik ātri, lai spētu publiski diskutēt par to.”

Sabiedrisko pakalpojumu regulēšanas komisijā tarifu vērtēšana varētu ieilgt. "Augstsprieguma tīklam" regulators uzdevis jautājumus par 28 pozīcijām. Komisijas izpilddirektors Jānis Miķelsons atzīst - nav šaubu, ka tarifa celšanai ir pamats elektrības cenas dēļ. Taču regulators var koriģēt tarifu uz leju, ja aprēķinā atrod kādus nepamatotus tēriņus.

"Mums ir bijis piemērs no citām nozarēm, kur komersantam ir darbinieki, kuri regulatora ieskatā neattiecas uz regulēto pakalpojumu. Tad attiecīgi šādas izmaksas tiek no tarifa aprēķina izslēgtas. Komersants var turpināt šos darbiniekus algot, ja viņam tas ir nepieciešams, bet tarifa aprēķinā tas nepiedalās.

Šobrīd augstsprieguma tarifa vērtēšanā mēs neesam tādā vērtēšanas stadijā, lai mums būtu visa informācija, mēs esam tikai pieprasījuši papildu skaidrojumu. Bet vērtēšanas iespējas ir un iespējas ietekmēt gala aprēķinu arī ir," stāsta regulatora pārstāvis Miķelsons.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone tikmēr nosauc vairākas iespējas, kā tarifu kāpumu varētu bremzēt. Pirmkārt, elektrības cena kopš tarifa iesniegšanas ir samazinājusies. Var arī pagarināt tarifa termiņu, kas augstās izmaksas izlīdzinātu.

Vēl ministre sola virzīt valdībā lēmumu, ar kuru uzdotu vērtēt iespējumu uzņēmumu uzkrātos zaudējumus faktiski norakstīt.

Tas potenciāli ļautu no tarifa aprēķina izslēgt vairākus desmitus miljonu eiro, taču šāds lēmums būtiski pasliktinātu abu uzņēmumu finanšu rādītājus.

Īpaši riskanti tas būtu "Augstsprieguma tīkla" gadījumā, jo tas projektiem sācis piesaistīt privātos investorus, kuru uzticība uzņēmumam varētu zust: "Šis risks ir jāvērtē, un tieši tāpēc varbūt ir atšķirīga situācija "Augstsprieguma tīkliem" un "Sadales tīkliem", un ir jāvērtē šie riski. Bet noteikti var uzsvērt, ka tieši uzņēmuma pārvaldībā arī ir daudz lietas, kas ir darāmas. Ļoti liels ir paredzēts kāpums arī atalgojuma sadaļā "Augstsprieguma tīkliem", pauda Indriksone.

"Augstsprieguma tīkla" tarifa projekta kopsavilkumā norādīts, ka personāla izmaksas nākamgad būšot par ceturtdaļu lielākas, jo algas seko inflācijai.

To paredz ar arodbiedrību "Enerģija" noslēgtais koplīgums. Vajadzīgi arī daži jauni darbinieki sinhronizācijas projektam un kiberdrošībai. Uzņēmuma valdes priekšsēdētāja Gunta Jēkabsone stāsta, ka šobrīd ar arodbiedrību notiekot sarunas. Tomēr viņa uzsver, ka tagad it īpaši vajadzīgi kompetenti speciālisti, kas attiecīgi arī maksā:

"Mēs esam valstī kritiskā infrastruktūra, un mums ir tiešām jātur rūpe, lai mūsu eksperti būtu darbā un darītu savu darbu.

"Augstsprieguma tīklam" ir tā specifika, ka ir ļoti daudz speciālisti, kuriem ir nepieciešami septiņi, astoņi un pat desmit gadi, lai viņi apgūtu tās prasmes."

Jēkabsone pieļauj, ka tarifa kāpumu varētu samazināt elektrības cenas krišana, taču citas lietas tarifā būtiski mainīt nevarot: "Mēs esam ar ārkārtīgi lielu rūpību piegājuši tarifa jautājumam, iesniedzot tarifa projektu. Mēs esam vērtējuši katru rindiņu, katru centu. Līdz ar to es ar lielu atbildību varu teikt, ka iesniegtais projekts pilnībā atbilst esošajai situācijai."

Tarifi uztrauc saules paneļu lietotājus

Vēl viena problēma ar tarifa pieaugumu ir lielākas izmaksas jauniem elektrības ražotājiem, piemēram saules paneļu parkiem. Tieši ražotājiem jaunajā "Sadales tīkla" tarifā kāpums būs visstraujākais - par 570%. Ja ražotājs spēs pieslēgsies pa taisno pie augstsprieguma līnijas, izmaksas būs krietni zemākas.

Latvijas Elektroenerģētiķu un energobūvnieku asociācijas izpilddirektors Gunārs Valdmanis norāda, ka atsevišķiem "Sadales tīkla" pieslēgtajiem ražotājiem jaunie tarifi var maksāt pat vairāk nekā 10% apgrozījuma: "Tā ir ļoti būtiska ietekme, un tas būtu jāuzskata par diezgan būtisku draudu projektu pievilcīgumam, projektu ekonomiskajam pamatojumam. Līdz ar to tiešām gribu uzsvērt, ka šeit ir ļoti liels pamats tomēr censties abiem operatoriem saskaņot savu politiku attiecībā uz ražotājiem."

Jaunie tarifi uztraukuši arī mājsaimniecības, kas uzstādījušas saules paneļus. Eksperti gan norāda, ka paneļu ienesīgumu sadales izmaksas tieši neietekmē. Tomēr neizdevīgā situācijā nostādīti tie, kas palielinājuši pieslēguma jaudu ar mērķi saņemt lielāku valsts atbalstu. Piemēram, maksimālos 4000 eiro par paneļu uzstādīšanu var saņemt tikai ar 32 ampēru pieslēgumu. Paneļiem tik jaudīgs un dārgs pieslēgums nav nepieciešams.

"Sadales tīkla" pārstāvis Jansons stāsta, ka prasības pēc jaudīgiem pieslēgumiem patiesībā domātas, lai mazinātu vēlmi izmantot maksimālo atbalstu un jaudas pietiktu visiem gribētājiem. Tomēr statistika liecina, ka efekts varētu būt pretējs.

Aptuveni 720 mājsaimniecības šogad līdz ar paneļu uzstādīšanu palielinājušas sava pieslēguma jaudu, iespējams, tieši valsts atbalsta nosacījumu dēļ. Pēc patēriņa datiem "Sadales tīkls" secina, ka divas trešdaļas no tām jaudu mierīgi varētu samazināt. Taču saules paneļu atbalsta programma to neļauj darīt piecus gadus, citādi atbalsts būs jāatmaksā.

"Sadales tīkls" tagad iestājas par to, ka nosacījums jāmaina: "Mums rodas problēmas, ja kaimiņš grib jaunu pieslēgumu, bet it kā jaudas tīklā ir aizņemtas, bet viņas netiek izmantotas, un mums ir jāvelk kaimiņam jauna līnija, tā sanāk. Tā kā mēs paši īstenībā neesam priecīgi par to gala iznākumu, kāds viņš ir, tā kā mēs esam ļoti gatavi iet un runāt, mainīt [nosacījumus]," teica uzņēmuma vadītājs Sandis Jansons.

Ekonomikas ministre Ilze Indriksone piekrita, ka jaudu saules paneļu atbalsta saņēmējiem vajadzētu atļaut samazināt, un tāpēc ministrija šobrīd gatavo atbalsta programmas grozījumus.

Tēmas
Redaktors iesaka
Lasītākais šobrīd
Nepalaid garām
Uz augšu