VIDEO ⟩ "Mēs dzīvojam Latvijā..." Seniori par anglicismiem latviešu valodā (27)

Anglicismi latviešu valodā

Terminoloģijas un tiesību aktu tulkošanas departamenta vadītājs Arturs Krastiņš stāsta, ka valodnieki anglicismu lietošanu latviešu valodā vērtē ļoti piesardzīgi, bet nenoliedz, ka tā ir normāla parādība.

"No vienas puses, tā vienmēr ir bijis, tā ir pavisam normāla parādība, kas rodas valodu kontaktu rezultātā. Tā ir bijis arī ar latviešu valodu un vācu un krievu valodu, kā vācu un krievu valodas vārdi ienāk latviešu valodā," stāsta Arturs Krastiņš.

Arturs Krastiņš sarunā atklāj, ka vēsturiski daļa no vārdiem atkrīt dabiski un cita daļa tiek pieņemta literārajā valodā, tāpēc ir dažādas cilmes vārdi, arī latviešu valodā. Tomēr šādu procesu nevar palaist pilnīgā pašplūsmā.

"Valodnieki vienmēr ir strādājuši pie tā, lai izvērtētu, kurus vārdus paturēt latviešu valodā un kurus vārdus nevajadzētu pat ieviest," stāsta eksperts.

"Varbūt vārdiem ir nozīmes nianse, kura nesader ar to, ko mēs mēģinām apzīmēt. Ir svarīgi, lai cilvēki ikdienā piedomā pie tā, kā viņi runā."

Arturs Krastiņš uzsver, ka publiskajās runās, plašsaziņas līdzekļos pieejamās intervijās un arī ziņu diktoru runās ir jārunā latviešu valodā un jāievēro literārās valodas principi. Jāpiedomā pie tā, kā izrunāt visus vārdus pareizi.

Kāpēc jauniešiem patīk anglicismi?

Aizvien biežāk dzirdam, ka tieši jaunieši savā leksikā izmanto daudz anglicismu. Valsts valodas centra pārstāvis skaidro, ka līdzīgi ir bijis arī pirms desmit gadiem. Viens no galvenajiem iemesliem ir angļu valodas dominance kultūrā.

"Arvien vairāk mēs saskaramies ar angļu valodu televīzijā, internetā, mūzikā un jebkur citur kultūrā," stāsta eksperts.

Kā piemēru eksperts min filmu un televīzijas seriālu straumēšanas platformu "Netflix", kur piedāvātais saturs visvairāk ir tieši angļu valodā.

"Varbūt jauniešiem rodas arī kaut kāds priekšstats par to, ka viņi nezina, kā vairāk izteikties latviešu valodā," par jauniešu angļu valodas lietojumu stāsta Arturs Krastiņš.

"No otras puses, runājot svešvalodā, mums šķiet, ka mākam labāk izteikties."

Sabiedrībai bieži šķiet, ka, runājot svešvalodā, var labāk izteikties. Eksperts uzskata, ka cilvēkiem izteikšanās dzimtajā valodā reizēm liek kaunēties vai  justies neērti.

"Es domāju, ka tas viss vairāk ir tāds piedomāšanas un praktizēšanās jautājums. Nevajadzētu latviešu valodu nomest novārtā, jo bieži, kad cilvēks pieaug, šāds uzskats pilnībā atkrīt."

Latviešu valodas nākotne

Par to vai anglicismu lietojums ir drauds latviešu valodai, viedokļi dalās. "Pirms tam jau minēju, ka cilvēki bieži vien atgriežas pie savas dzimtās valodas. Valodniekiem, pedagogiem, valodas politikas un izglītības veidotājiem ir jāstrādā pie tā, lai visiem būtu pieejama kvalitatīva latviešu valoda," stāsta eksperts.

Viņš norāda, ka ir jācenšas radīt interesi par latviešu valodu un, protams, visās izglītības iestādēs mācību videi vajadzētu būt pēc iespējas vairāk latviskai. Uzsver, ka jābūt pieejamai latviešu valodas terminoloģijai.

"Nevajadzētu būt tā, ka priekšmeti tiek pasniegti tikai svešvalodās. Ir jāveido mācību materiāli valsts valodā.

Mēs kā Valsts valodas centrs saskatām draudus tad, kad jaunietis, kurš mācās jebkura līmeņa mācību iestādē, nonākot darba vidē, vairs nespēj izteikties par savu profesiju latviešu valodā," skaidro Arturs Krastiņš.

"Ja viņš to nespēj izdarīt, tad automātiski zaudē konkurētspēju darba vidē Latvijā."

Eksperts stāsta, ka, no otras puses, latvietis vairs nespēs izskaidrot biznesa partnerim kaut kādus sarežģītus jēdzienus vai idejas latviešu valodā, ja partneris neorientējas nozarē.

"Es zinu, ka darba vidē bieži ir programmas vai platformas, kurās saziņa ir tikai angļu valodā. Vai arī tas, ka cilvēki vairs nesaka lieta, dokuments, bet izmanto jau anglicismu "case", vairs nav lapa, bet ir jau "page"."

Jaunietis var saskarties ar to, ka viņu Latvijā var nesaprast. Arturs Krastiņš uzsver, ka ir jāstrādā pie tehnoloģijām, latviešu valodas izmantojuma profesionālajā vidē, lai tā nezaudētu vienu no savām funkcijām, kas ir darba, zinātnes un izglītības valoda.

Vai tā ir problēma?

Valodnieks Arturs Krastiņš uzskata, ka tā ir gan problēma, gan arī drauds latviešu valodai. "Tas ir drauds, bet līdz noteiktam brīdim. Brīdī, kad pieaudzis latvietis ikdienā sāks runāt ar paziņām un draugiem tikai angļu valodā, tad tā būs jau problēma."

Viena no svarīgākajām Valsts valodas centra funkcijām ir veidot terminoloģiju latviešu valodā. Tas ir viens no veidiem, kā viņi cenšas novērst draudus, kurus var izraisīt biežais anglicismu lietojums.