Lai arī tiešā veidā iejaukšanās 14. Saeimas vēlēšanās no Krievijas puses netika konstatēta, tomēr ilgtermiņā Krievijas propagandas vēstījumi ir sasnieguši ievērojamu Latvijas sabiedrības daļu, savā pagājušā gada darbības pārskatā secinājis viens no Latvijas specdienestiem - Satversmes aizsardzības birojs (SAB).
Pārskatā SAB atsaucas uz sabiedriskās domas pētījumu centra SKDS pērn pavasarī veiktās aptaujas datiem, kas atklāja, ka 45,7% no krievvalodīgajām ģimenēm NATO klātbūtni Latvijā vērtēja negatīvi un 41% uzskatīja, ka Krievijas intervence citās valstīs ir attaisnojama un nepieciešama.
Patlaban Krievijas iespējas izplatīt savus informatīvos vēstījumus ir kļuvušas ierobežotākas, jo Rietumu valstis ir bloķējušas pieeju propagandu izplatošām mediju vietnēm un izraidījušas Krievijas diplomātus, norādījis SAB. Neraugoties uz to, Krievija cenšas atrast jaunus risinājumus savu informatīvo darbību īstenošanai, kas, SAB vērtējumā, būs visai izaicinoši.
Ņemot vērā iepriekšējo gadu starptautisko pieredzi un 2022. gada 24. februārī Krievijas izvērsto plaša mēroga militāro agresiju pret Ukrainu, valsts drošības iestādes pievērsa pastiprinātu uzmanību Krievijas finansēto un atbalstīto propagandas mediju aktivitātēm pirms vēlēšanām un tiešā veidā nekonstatēja, ka tiktu īstenotas koordinētas informācijas ietekmēšanas operācijas.
SAB novēroja, ka Krievijas propagandas mediju rakstu saturs priekšvēlēšanu laikā būtiski neatšķīrās no citiem periodiem: Kremļa paustie vēstījumi turpināja veidot negatīvu Latvijas tēlu, nevis izrādīja īpašu atbalstu kādai konkrētai partijai.
Krievijas propagandas medijiem bija drīzāk reaģējoša, nevis proaktīva pieeja un tie reaģēja uz vietējiem notikumiem vai amatpersonu izteikumiem.
Prokremlisko mediju mērķauditorija sociālajos tīklos bija Latvijas krievvalodīgie iedzīvotāji un laika periodā pirms 14. Saeimas vēlēšanām šie mediji fokusējās uz vēstījumiem par krievvalodīgo diskrimināciju Latvijā, kritizējot valdību.
SAB vērtējumā, novērotie vēstījumi lielākoties bija oportūnistiski un tika publicēti, reaģējot uz galvenajiem notikumiem Latvijā: politiķu centieniem ierobežot krievu valodas lietošanu; Saeimas paziņojumu, ar kuru Krievijas īstenotā vardarbība pret civiliedzīvotājiem atzīta par terorismu un Krievija par terorismu atbalstošu valsti; padomju laika pieminekļu nojaukšana, īpaši - Uzvaras parka pieminekļa Pārdaugavā nojaukšana.
Tikai neliels skaits publikāciju ekskluzīvi vēstīja par vēlēšanām vai centās ietekmēt vēlētājus.
Ieraksti, kuros atklāti tika apspriesti draudi gaidāmajām vēlēšanām, piesaistīja ļoti mazu interesi.
SAB novēroja vienotu tendenci to politisko partiju vidū, kurām vēlēšanās bija ļoti maz iespēju pārkāpt 5 % barjeru, - informatīvajā telpā paust bažas par diskrimināciju un neuzticību socioloģisko aptauju publicētajiem politisko partiju reitingiem, uzskatot, ka partiju reitingi neesot objektīvi un godīgi.
Šie izteikumi kalpoja par pamatu politisko partiju vēlākiem izteikumiem par negodīgām vēlēšanām, tādējādi, iespējams, mobilizējot savus vēlētājus pretreakcijai oficiālo rezultātu paziņošanas dienā.
