VIDEO "Ņemam piemēru no Saeimas." Jūrmalas domē vairāk komiteju nekā citās valstspilsētās

Apollo.lv
Foto: Paula Čurkste/LETA

Daudz darāmu darbu, vai tomēr veids kā piemaksāt koalīcijas deputātiem? Jūrmalas domē izveidots tik daudz komiteju, ka katram pie varas esošajam deputātam ir iespēja vienu vadīt, attiecīgi saņemot par to arī atlīdzību, ziņo LTV raidījums "de facto".

3184 eiro uz papīra – tik liela alga no šā gada noteikta Jūrmalas domes deputātam, kurš vienlaikus ir arī komitejas vadītājs. "Parastam" deputātam, kuram nav citu amatu domē, atlīdzība ir par gandrīz pusotru tūkstoti mazāka jeb 1820 eiro. Taču Jūrmalā ir desmit komiteju - tieši tik daudz, lai būtu ko vadīt katram deputātam no abām vadošajām partijām – ZZS un Saskaņas. Jūrmalas domes priekšsēdētāja Rita Sproģe (ZZS), vaicāta, vai tā ir sakritība, atcērt, ka "mēs ņemam piemēru no Saeimas, no ministru pārstāvjiem ministrijās".

Pēdējās pašvaldību vēlēšanās ZZS saraksts Jūrmalā ieguva astoņas no 15 deputātu vietām, vēl divas – viņu ciešākais sabiedrotais "Saskaņa".

Jau pirmajā sanākšanas reizē deputāti nolēma, ka komiteju skaits jāpalielina no astoņām līdz desmit.

Kāpēc tā, "de facto" lūdza skaidrot tā laika Jūrmalas mēram Gatim Truksnim (ZZS), kurš saka: "Ja jūs, teiksim, gribat, lai to dara savādāk nekā mēs, tad jūs piedalieties vēlēšanās, uzvariet vēlēšanas, vadiet domi un darbu tā, kā jūs to vēlaties."

Viņš noliedz, ka tādējādi tikusi veidota koalīcijas politiķu barotne: "Tas ir apmaksāts darbs, loģiski! Tā ir sfēras vadīšana, veselas sfēras vadīšana lielā valsts pilsētā!"

Jūrmala šajā ziņā izrādījusies īpaša. Jo tik daudz komiteju nav nevienā no desmit valstspilsētām, pat galvaspilsētā ne.

Rīgā ir astoņas komitejas, Ogrē sešas, Valmierā un Daugavpilī pa piecām, Liepājā, Jelgavā un Ventspilī pa četrām, bet Rēzeknē trīs.

Piemēram, ja visbiežāk pašvaldībās strādā vienota Izglītības, kultūras un sporta komiteja, tad Jūrmalai ir trīs atsevišķas – ir Izglītības, ir Kultūras un ir Jaunatnes un sporta komitejas. Sēžu darba kārtības gan neliecina, ka tām būtu ļoti plašs lemjamo jautājumu klāsts.

Piemēram, Drošības jautājumu komiteja šogad vēl nav sanākusi ne reizi, bet pērn tā piecās sēdēs izskatījusi sešus jautājumus. Par ko šīs komitejas vadītājs saņem atlīdzību, skaidro tās vadītājs, Jūrmalas domes deputāts Andrejs Morozovs (Saskaņa): "Šonedēļ izskatam, gatavojamies sezonas sākumam (..) Mums ir 24 kilometri pludmale, mums ir Lielupe."

Lūgts precizēt, ko tas īsti nozīmē un ko tieši viņš kā komitejas vadītājs dara, Morozovs atbild: "Nodrošinām drošību pilsētā."

Jūrmalas Tūrisma un kurortoloģijas komiteja pērn pa visu gadu sasaukusi vien septiņas sēdes, izskatot kopumā 23 jautājumus, savukārt šogad vadītāja deputātus sasaukusi kopā divreiz martā, un katrā skatīts būtībā pa vienam jautājumam. Komitejas vadītāja Inese Kārkliņa (ZZS) vienlaikus ir arī Vaivaru pamatskolas direktore.

Deputāte meklē jau iepriekš sagatavotas atsauces normatīvajos aktos, lai varētu "de facto" pateikt, ko tieši viņa dara kā komitejas vadītāja, par ko mēnesī saņem gandrīz pusotru tūkstoti lielāku atlīdzību nekā deputāts. Cik stundu diennaktī viņai aizņem komitejas darbs?

"Nevaru pateikt, tad man ir jāveic pētījums un tad jums nākamā reizē sniegšu atbildi," saka Kārkliņa. Pēc tam viņa piebilst, ka strādājot visas 24 stundas dienā, atskaitot 8 gulēšanai.

Taču Pašvaldību likums saka, ka komiteju vadītāju darbs būtībā ir saistīts tieši ar sēžu sasaukšanu – tajās skatāmo jautājumu sagatavošanu, sēžu vadīšanu, nolemtā iesniegšanu domes vadībai un ziņošanu domes sēdē. Tomēr, piemēram, šonedēļ notikušajā domes sēdē neviens no komiteju vadītājiem nemaz nebija starp ziņotājiem. To darīja pilsētas administrācijas pārstāvji.

"Komitejas vadītājs - viņš atrodas domē, viņš strādā. Un es nesaprotu, kāpēc jautāts tikai par komitejas sēdi un cik tas ir, jo ir taču jautājuma izvērtēšana - kas iet uz komiteju, jautājuma apspriešana, daži jautājumi tiek izskatīti," saka Jūrmalas pilsētsaimniecības komitejas vadītāja, deputāte Larisa Loskutova (Saskaņa).

Jūrmalas domes komiteju vadītāju algas šogad kļuvušas lielākas par aptuveni piecsimt eiro, bet domes priekšsēdētājas vietniekam Jānim Lediņam (ZZS), kurš vienlaikus vada arī Kultūras komiteju – par aptuveni pusotru tūkstoti. Lediņš norāda, ka starpība ar iepriekš saņemto "nebija liela" – par kādiem 50%, un atlīdzības kāpums esot visnotaļ adekvāts: "Es domāju, ka jā, tāpēc, ka vajag jau salīdzināt, teiksim, ar līdzīgu apgrozījumu un darbinieku skaitu, kas ir citos uzņēmumos. Tur algas ir vēl lielākas."

Likums pašvaldību domēm prasa izveidot Finanšu komiteju un Attīstības komiteju. Kā arī vienu vai vairākas komitejas, kurās risinātu sociālos, izglītības un kultūras jautājumus. Cik tām būt - tas ir deputātu pašu ziņā.

Par pašvaldībām atbildīgais ministrs Jūrmalas praksi par labu nesauc, bet arī bargi nekritizē, norādot, ka tā ir pašvaldības pašas kompetence.

Taču tas vienlaikus ir arī jautājums par administratīvajiem izdevumiem – cik tas pašvaldībai izmaksā.

"Bet protams, ka tas ir arī administratīvo izdevumu jautājums, cik daudz dome atvēl deputātu vai darba, šai gadījumā – komiteju, finansēšanai. Un arī, vai tās komitejas ir radniecīgas vai tomēr jāšķir, un nevar kopīgi lemt jautājumus. Tā kā, man liekas, tas ir vairāk tā kā iekšpolitisks jautājums. (..) Ja pati pašvaldība var sev paskaidrot, ka tas ir efektīvi, tad - lai veicas. Ja varētu tomēr to procesu uzlabot, efektivizēt, manuprāt, vajag meklēt racionalizāciju, tāpēc arī ik pa laikam notiek reformas, arī pašvaldību reforma," saka vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Māris Sprindžuks (AS).

Aptuveni aprēķini liecina – ja komiteju skaitu samazinātu uz pusi, kā tas ir citās līdzīga izmēra pilsētās, pie esošā algu apmēra Jūrmalas budžetā varētu ietaupīt ap simt tūkstošiem eiro gadā.

Jūrmalas pašvaldībā algu pielikums šogad ir visiem– priekšsēdētājam ap diviem tūkstošiem, vietniekam, kurš vada arī komiteju, ap pusotru tūkstoti, komitejas vadītājam un deputātam – ap piecsimt eiro liels pielikums.

Taču, ja vien pašvaldības nelemj par esošo algu iesaldēšanu, tad jau nākamgad komiteju vadītāju atlīdzība paaugstināsies par vēl apmēram 200 eiro mēnesī.

Lai arī visi deputāti, ar kuriem "de facto" runāja, stāstīja, ka viss tiek darīts Jūrmalas iedzīvotāju labā, lai pilsēta būtu patīkama gan vietējiem, gan tūristiem, tomēr Centrālās statistikas pārvaldes veikto aptauju dati citām valstspilsētām uzrāda labākus novērtējumus iedzīvotāju skatījumā.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu