"Viņa pēdējā vizīte Ķīnā tikai stiprinājusi komunistus un prezidentu Sji, kurš ir apsēsts ar pasaules kārtības maiņu un Taivānas pārņemšanu, lietojot spēku," tviterī norādījis ASV senators Lindsijs Greiems, kas pārstāv Dienvidkarolīnas republikāņus. Makrons gan, šķiet, vēlas, lai Eiropa izvairītos tieši no šādas konfrontējošas nostājas pret Pekinu. Tomēr Francijas līdera tūlītējā cena, ko tam nākas maksāt par savu "vizionārismu", ir visai augsta.
Pagājušajā ceturtdienā Moraveckis, nepārprotami norādot uz Makronu, izteicies, ka daži eiropieši, iespējams, pieļauj vēsturisku kļūdu, meklējot iespējas veidot ciešākas attiecības ar Ķīnu. "Viņi tuvredzīgi raugās uz Ķīnu, lai varētu tur pārdot vairāk ES ražojumu, maksājot par to milzīgu ģeopolitisko cenu, kas padara mūs vairāk, nevis mazāk atkarīgus no Ķīnas," brīdinājis Polijas premjers. "Dažas Eiropas valstis mēģina izdarīt to pašu kļūdu, kas tika pieļauta gadījumā [ar atkarību no] Krievijas."
Daži austrumeiropiešu diplomāti izteikušies vēl atklātāk. Piemēram, kāds vārdā nepiesaukts diplomāts televīzijas kanālam CNN aizkadrā sacījis, ka Makrons "vienkārši ir kurls pret jebko, kas notiek pasaulē". "Nav brīnums, ka [jēdziens] "makronēšana" kļuvis par sinonīmu bezjēdzīgai gvelšanai," viņš piebildis.
Daladjē mēteļa pielaikošana
Nedēļu vēlāk parādījās ziņas, ka Makrons uzdevis savam ārpolitikas padomniekam Emanuelam Bonē sadarbībā ar Komunistiskās partijas ārpolitikas komisijas priekšsēdētāju Vanu Ji radīt "ietvaru" miera sarunām starp Krieviju un Ukrainu.
Kā aģentūrai "Bloomberg" atklājušas par to informētas personas, kas vēlējušās palikt anonīmas, Elizejas pils saimnieks cer, ka šādas sarunas, ja viss noritēs veiksmīgi, iespējamas jau šovasar. Nav gan skaidrs, kā Makrons iecerējis panākt atbalstu savam "slepenajam plānam" no Kijivas un tās sabiedrotajiem, no kuriem daudzi kategoriski noraidījuši jebkādas idejas par pamieru, kas ļautu Krievijai paturēt pašreizējos teritoriālos ieguvumus.