TV3 raidījumam "Nekā personīga" kļuvis zināms, ka sankciju un arī kara dēļ ir izgāzušies divi iepirkumi, lai atjaunotu nolietotās Ķeguma un Pļaviņu hidroelektrostaciju (HES) iekārtas, kas ļautu kāpināt elektrības ražošanas efektivitāti un novērstu situācijas, ka ūdens turbīnas kādā brīdī salūztu.
Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets
Ķeguma HES ir Ulmaņlaiku būve. Pirmais hidroagregāts tika ieslēgts īsi pirms kara - 1939. gada 15. oktobrī. Savukārt Pļaviņu HES pie Aizkraukles ekspluatācijā nodota padomju gados - 1968. gadā. Tā ir viena no lielākajām Eiropā. Pēc šī milža ieslēgšanas applūda Staburags un vēl plašas teritorijas.
Hidrostacijas darbojas kā milzu dzirnavas. Ūdens griež metāla turbīnas, kas darbina ģeneratoru un ražo elektrību. Kā jebkurš mehānisms, arī šie ar laiku nolietojas un ir jāremontē vai pilnībā jānomaina.
Pirms 14 gadiem "Latvenergo" nolēma, ka nepieciešams atjaunot visus savu laiku nokalpojušos 23 hidroagregātus, kas ražo elektroenerģiju Pļaviņu, Ķeguma un Rīgas HES. Tika solīts, ka darbi vairākos posmos būs pabeigti līdz 2021. gadam. Tas paaugstinātu staciju drošību un elektroenerģijas ražošana kļūs efektīvāka.
Rīgas HES ir nomainītas pilnībā visas iekārtas. Darbus veica un milzu rotorus uzstādīja kompānija "General Electric". Modernizēts arī vadības bloks un elektronika, kas kontrolē HES darbu.
AS "Latvenergo" HES Tehniskais direktors Andris Zēģele norāda: "Ja runājam par Rīgas HES, tad šeit ģeometrija neļāva palielināt tieši uzstādīto jaudu. Bet iekārta ir tehnoloģiski attīstītāka un modernāka, un tādējādi mēs varējām palielināt šo agregātu lietderību. Respektīvi, mēs ar to pašu ūdens daudzumu saražojam vairāk elektroenerģijas. Vai otrādi, mēs to pašu elektroenerģijas daudzumu ražojam ar mazāk ūdens. Un otrs ir tas, ka, protams, tā iekārta katru gadu kļūst arvien vecāka, katru gadu palielinās to atteikumi jeb defektu skaits. Un, lai mēs nenonāktu situācijā, kad agregāts ir nepieejams elektroenerģijas ražošanai, mēs plānojam atjaunošanas un rekonstrukcijas darbus laicīgi. Pie mums nav tā, ka mēs sagaidām: "nu visi salūza", un tad tikai sākam kaut ko darīt."
Zēģele norāda, ka agregātiem dzīves cikls varētu būt aptuveni 40 gadi.
Tomēr pārējos divos HES turbīnu nomaiņa pilnībā nav notikusi. 2013. gada novembrī un 2014. gada janvārī "Latvenergo" izsludināja iepirkumu par Pļaviņu un Ķeguma staciju hidroagregātu rekonstrukciju.
Atlasē tiek izvēlēta Krievijas kompānija "Power machines" jeb "Siloviji mašini", kas piedāvā zemāko cenu. Abu staciju atjaunošanai - 78 miljonus eiro.
Par šo summu tika plānots saražot, piegādāt un nomainīt divus hidroagregātus Pļaviņās un trīs Ķegumā.
Sanktpeterburgā bāzētā firma "Siloviji mašini" uzsāka darbus: veica uzmērījumus, projektēšanu un ķērās pie iekārtu ražošanas.
Dažas nedēļas pēc līguma noslēgšanas 2014. gada sākumā Ukrainā sākas Kremļa vadoņa Vladimira Putina koordinētā Krimas okupācija.
Vispirms specvienību karavīri bez pazīšanās zīmēm ieņēma valdības ēkas un lidostas visā Krimas daļā. Putins Krievijas Valsts domei prasīja atļauju Krimas teritorijā izmantot Krievijas karaspēku. Notika pseidoreferendums un 2014. gada 18. martā Putins parakstīja vienošanos par Krimas pievienošanu Krievijai.
2017. gadā - trīs gadus pēc Krimas okupācijas - izcēlās starptautisks skandāls. Kāds aculiecinieks Sevastopoles ostā Krimā nofilmē plēvēs ietītas iekārtas. Atklājās, ka tās ir turbīnas, ko ražojis vācu kompānijas "Simens" un krievu "Siloviji mašini" kopuzņēmums.
ASV Valsts kases Ārvalstu kapitāla kontroles birojs jeb OFAC paziņo, ka ar šo iekārtu palīdzību tiek dots tiešs atbalsts Krievijas centieniem nostiprināt savu okupācijas varu, nodrošinot neatkarīgu elektroenerģijas piegādi Krimai un Sevastopolei. 2018. gada pašā sākumā krievu "Siloviji mašini" tika iekļauti ASV sankciju sarakstā.
Bijušais "Latvenergo" valdes priekšsēdētājs Āris Žīgurs, kurš amatā bija no 2012. līdz 2020. gadam, stāsta: "Krievi paguva nomainīt vienu turbīnu pilnā apjomā simtprocentīgi Pļaviņās un vienu turbīnu Ķegumā.
Un es varu jaukt gadus, bet, manuprāt, 2018. gada sākumā amerikāņu OFAC uzlika sankcijas Krievijas uzņēmumam "Siloviji mašini" jeb "Power machines" un kļuva neiespējami norēķini ar šo uzņēmumu."
Notikušas vairākas sanāksmes Ministru kabinetā un Finanšu ministrijā, jo sankciju dēļ nebija iespējams atgādāt uz Latviju pārējās iekārtas, kas bija saražotas un atradās Krievijā. Visas Latvijas komercbankas atteikušās no maksājumiem Krievijas kompānijai. "Latvenergo" pārstāvji vairākkārt braukuši uz ASV, lai mēģinātu pierunāt Valsts kasi atļaut pabeigt darījumu.
OFAC Latvijai atļāva krievu sankcionētajam uzņēmumam veikt tikai vienu maksājumu. Kā "Nekā personīga" zināms, tas noticis, izmantojot "Citadele" banku. "Latvenergo" neatklāj, cik lielu summu no kopīgā 78 miljonus vērtā līguma Krievijas uzņēmumam samaksāts.
No jebkādiem komentāriem atteicās arī advokātu birojs "Sorainen", kura adresē Rīgā Valdemāra ielā bija reģistrēta "Siloviji mašini" Latvijas filiāle, kas nu likvidēta.
"Tika savilkta bilance tik, cik mēs esam parādā par paveiktajiem darbiem, vēl nesamaksātiem paveiktajiem darbiem un šīm daļu piegādātajām iekārtām. Nomīnusojot šīs soda sankcijas, kas viņiem pienācās par līguma summu. Tas bija cipars, ko mēs samaksājām "Power machines"," stāsta Zēģele. "Nu, ir tā, ka šis te
mūsu noslēgtais līgums paredz, ka šī ir komerciāla informācija, kuru es nevarēšu izpaust, bet realitātē tiešām ir samaksāts tikai par tiem darbiem, kas tika veikti."
"Latvenergo" vadība nolēma, ka krievu piegādātās iekārtas jāuzstāda. 2019. gadā tika sludināts jauns iepirkums. Summa - 40 miljoni eiro.
Par dalību interesējas četras kompānijas. Bet prasības uzstādīt krievu saražoto aprīkojumu un vēl sniegt pilnu garantiju to kvalitatīvai ekspluatācijai visticamāk interesentus atbaidīja. Konkursā piesakās un uzvarēja tikai viens uzņēmums. Čehijā bāzētais "ČKD Blansko". Pusotru gadu "Latvenergo" un čehi strīdējas par līguma nosacījumiem. Tas tika parakstīts tikai 2021. gada pašās beigās.
Dažus mēnešus vēlāk sākas pilna apjoma karš Ukrainā. Pirms tam Krievijas Valsts dome vienbalsīgi ratificēja sadarbības līgumus ar Doneckas un Luhanskas pašpasludinātajām tā saucamajām "tautas republikām".
Starp tiem, kuri balso ir arī Valsts domes deputāts Andrejs Trifonovs, ilgadējs metālapstrādes un mašīnbūves kompānijas "Tjažmaš" ģenerāldirektors.
Ņemot vērā, ka Trifonova vadītais "Tjažmaš" ir Čehijas "ČKD Blansko" vienīgais īpašnieks, čehi iesaldēja kompānijas akcijas. Un tas atkal izgāza "Latvenergo" plānus par turbīnu uzstādīšanu.
"Iepirkuma procedūras laikā, protams, ka mēs detalizēti pētījām, kas ir šie patiesie labuma guvēji šim Čehijas uzņēmumam," saka Zēģele. "Mēs komunicējām ar atbilstošām gan finanšu, gan drošības institūcijām, gan iepirkumus uzraugošajām institūcijām. Pēc būtības mums nācās izdarīt slēdzienu, ka šie šķietamie riski nav pamats izbeigt iepirkumu. Un mums nebija citu variantu, un tas bija arī finansiāli izdevīgi. Uzņēmējs paredzēja izmantot saražotās iekārtas respektīvi - tajā brīdī tāds bija lēmums."
Kā norāda Zēģele, drošības uzraugošās institūcijas "Latvenergo" devušas informāciju, kas ir īpašnieki, um norādījušas, ka pastāv potenciāli riski.
"Latvenergo" no savas puses līgumu izbeidza. Bet aiz čehu uzņēmuma paslēpušies krievi šobrīd cenšoties vēl pret to iebilst. Arī šīs kompānijas filiāle Latvijā bijusi reģistrēta adresē, kur atrodas advokātu birojs "Sorainen".
"Šobrīd mēs risinām šo līguma izbeigšanas reāli juridisko procesu Latvijas un Čehijas instancēs," norāda Zēģele, taču atsakās no plašākiem komentāriem.
Daļa no iekārtām, ko "Latvenergo" nopirka Krievijā, joprojām atrodas zem klajas debess Ķeguma HES teritorijā. Iekārtas glabājas arī Pļaviņu HES un TEC-2 noliktavās. Kā apgalvo "Latvenergo" - tās esot sagatavotas ilgai stāvēšanai un nekas slikts ar tām nevarot notikt.
Bijušais ekonomikas ministrs (NA) Jānis Vitenbergs saka, ka neko neatceras "par šādu stāstu". "Esmu bijis HES un viņus apmeklējis. Es atceros, ka bija kāds remonts, kas virzījās uz priekšu, notika remontdarbi, bet par kaut kādu rezultātu vai kā tas viss ir beidzies vai strādā, es tiešām nevaru komentēt."
Savukārt Ekonomikas ministre (NA) Ilze Indriksone saka, ka viņas rīcība šāda informācija neesot bijusi. "Lai arī mēs pagājušajā vasarā ilgi un gari diskutējām par šiem remontdarbiem, kuru dēļ nācās pazemināt strauji ūdens līmeni, kas radīja neērtības gan iedzīvotājiem, gan pašvaldībām. Bet par šādām niansēm tiešām man informācija nav. Paldies par to, tad noteikti jautāšu un mēģināsim saprast, kas notiek un kā tālāk rīkoties."
"Latvenergo" sola šogad sludināt nu jau trešo konkursu un meklēt kompāniju, kas Krievijā saražoto varētu beidzot iemontēt Pļaviņu un Ķeguma HESos.
"Latvenergo" apgalvo, ka Krievijā pirms vairākiem gadiem nopirktās iekārtas, ņemot vērā strauji augušās metālu cenas, šobrīd maksātu daudz dārgāk. Bet tas neizslēdz faktu, ka pirms 10 gadiem sāktais iepirkums joprojām nav īstenots un visi hidroagregāti nomainīti. Turklāt jāņem vērā, ka šādus apjomīgus remontus nav iespējams veikt lietavu periodā vai palos, bet jāgaida brīdis, kad Daugavā ir zems ūdens līmenis.
