VIDEO ⟩ Raidījums: Prezidenta vēlēšanas varētu iekustināt izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Rīgas pils
Rīgas pils Foto: Zane Bitere / LETA

Šonedēļ tapa zināmi visi kandidāti uz maija izskaņā gaidāmajām prezidenta vēlēšanām. "Apvienotā saraksta" (AS) dibinātājam Uldim Pīlēnam konkurentos būs divi citi sāncenši: "Progresīvo" izvirzītā publiskās pārvaldības eksperte un latviešu diasporas aktīviste Elīna Pinto un nedēļas lielākais pārsteigums – ārlietu ministrs Edgars Rinkēvičs, kurš jau sacīkstes sākumā var rēķināties ar 26 "Jaunās Vienotības" (JV) deputātu balsīm. LTV raidījums "de facto" vēsta, ka vēlēšanas varētu iekustināt izmaiņas valdošās koalīcijas sastāvā.

Video: Raidījuma "de facto" sižets

Vēl trešdien ap pusdienlaiku Valsts prezidents Egils Levits vismaz publiski izrādīja cerību, ka koalīcija varētu vienoties par viņa pārvēlēšanu.

"Es domāju, ka koalīcijai ir jāvienojas par vienu kandidātu. Jo citādāk veidojas "de facto" ["faktiski" latīņu valodā] koalīcija, kurā ir viens koalīcijas partneris, kas sabloķējas ar tādiem politiskiem spēkiem, kas, manuprāt, nav Latvijas interesēs," pauda Levits preses konferencē Rīgas pilī.

Viņam blakus stāvošais premjers Krišjānis Kariņš (JV) solīja, ka darīs visu iespējamo, lai sarunās ar koalīcijas partneriem to panāktu. Tomēr premjers vēl nebija paguvis nokļūt līdz JV frakcijas sēdei, kad jau bija skaidrs, ka ir par vēlu.

AS frakcija jau bija iesniegusi Saeimas kancelejā Ulda Pīlēna kandidatūru, un nu premjera partijai bija jādomā, kā rīkoties tālāk. "Es šobrīd neko izslēgt nevaru. Es domāju, ka turpmākās dienas būs gana interesantas. Redzēsim, kā tas viss vainagosies. Skaidrs ir viens šobrīd – valstij būs prezidents!" klāstīja Kariņš "de facto" pirms tikšanās ar savas partijas deputātiem.

Lēmumu virzīt Levita kandidatūru bija pieņēmusi Nacionālās apvienības (NA) dome, un partija bija arī saņēmusi mutisku prezidenta apliecinājumu, ka viņš ir gatavs startēt vēlēšanās. Tomēr atbildēt, kad fiziski tiks iesniegta Levita kandidatūra, cik daudz un no kurām partijām būs parakstītāji, NA pārstāvji "de facto" trešdien nevarēja. Tas esot vien tehnisks jautājums, apgalvoja NA frakcijas deputāti.

Pāris stundu vēlāk gan nāca Levita publiskais paziņojums par lēmumu 31. maijā Valsts prezidenta vēlēšanās nepiedalīties. Viņš arī publiski aicināja paziņojumā vārdā nenosauktu "otru koalīcijas partnera atbalstīto kandidātu" rīkoties tāpat, proti, atsaukt savu kandidatūru, lai par prezidenta ievēlēšanu nelemtu, citējot Levitu, "prokremliskas un ar oligarhiem saistītas aprindas".

Uldis Pīlēns jau paziņoja, ka neredz pamatu savas kandidatūras atsaukšanai. Arī sarunā ar "de facto" viņš noraidīja bažas par to, ka viņa iespējamā ievēlēšana ar opozīcijas balsīm radītu kādus riskus, un pauda gatavību tikties ar ikvienu no 100 deputātiem, kas paudīs tādu vēlmi – tostarp arī ar vienīgo ārpusfrakciju deputāti Gloriju Grevcovu.

"Es domāju, ka mums vajadzētu aiziet prom no tādas sīkmanīgas skatīšanās uz lietām. Manuprāt, Latvija šobrīd ir tik ļoti nozīmīgā izvēlē jeb krustceļu posmā, ka mums ir jāizvēlas dažādas politikas, ko piedāvās prezidenta amata kandidāti. Un labākā no tām politikām, ko piedāvās tuvākajās dienās vēl pieteiktie kandidāti, būs tā, manuprāt, kas arī vinnēs. Šajā gadījumā, ja mans piedāvājums būs gana labs, saprotams, tad par to ir jārunā," šādi Pīlēns komentēja par viņa virzīšanu izskanējušās bažas.

Levita paziņojums par vismaz pagaidu izstāšanos no cīņas par prezidenta amatu nekādi neietekmēja "Progresīvo" lēmumu virzīt savu kandidātu. "de facto" zināms, ka šonedēļ notika mēģinājumi panākt, lai "Progresīvo" izraudzītā Elīna Pinto nebūtu tikai vienas partijas kandidāte, taču tas neizdevās. Visticamāk, būtisku lomu te nospēlēja viņas salīdzinoši mazā atpazīstamība ārpus diasporas un NVO aktīvistu loka. Lai gan formāli Pinto izredzes tikt tālāk par pirmajām Valsts prezidenta vēlēšanu kārtām nav lielas, nav izslēgts, ka "Progresīvie" atpazīstamību, ko viņa iegūs tuvākajās nedēļās, varētu izmantot nākotnē, piemēram, pēc gada gaidāmajās Eiropas Parlamenta vēlēšanās.

Šobrīd gan Pinto kā savu priekšrocību pār citiem kandidātiem uzsver savu bezpartejiskumu un neatkarību.

Pinto, kuras algotais darbs, dzīvesbiedrs un bērnu skolas gaitas šobrīd saistītas ar Luksemburgu, Levita prezidentūras sākumā bija viņa padomniece modernas valsts un ilgtspējas jautājumos. Sadarbība gan neturpinājās ilgi, atklāj pati kandidāte: "Valsts prezidents Egils Levits mani aicināja savā komandā, uzticot man atbildību par ilgtspējīgas un mūsdienīgas valsts jautājumiem. Uzsākot darbu, ar laiku redzēju, ka šīs nav tik augstas prioritātes jomas valsts prezidenta Levita redzējumā. Un sākoties arī Covid periodam un gaidot ierodamies manu trešo bērniņu, es nolēmu, ka šo darbu nevarēšu turpināt un veikt jēgpilnas, praktiskas pārmaiņas šajās jomās, līdz ar to šo amatu atstāju."

Straujāk – nedaudz vairāk nekā diennakts laikā – oficiālo lēmumu par sava kandidāta virzīšanu pieņēma JV. Edgars Rinkēvičs, kurš pirms 12 gadiem Rīgas pili atstāja kā Valda Zatlera prezidenta kancelejas vadītājs, nu ir apņēmības pilns pilī atgriezties.

Ar drošības un ārlietu nozari ilgus gadus saistītais politiķis un bijušais ierēdnis Rinkēvičs savulaik ir saņēmis politisko oponentu kritiku, ka izveidojis iekrājumus, visu mūžu strādājot valsts darbā, nezinot, kā ir strādāt uzņēmējdarbībā vai vispār privātajā sektorā. Turklāt tagad Pīlēns pozicionējas kā prezidents, kas panākšot ekonomikas izrāvienu, tāpēc savas balsis viņam sola arī "Latvija pirmajā vietā" līderis Ainārs Šlesers. Tomēr Rinkēvičs uzsver, ka citi prezidenti jau ir pārliecinājušies – valsts galvas iespējas praktiski ietekmēt tautsaimniecības procesus esot minimālas.

"Jā, man ir arī idejas, kādā veidā mēs varam veicināt Latvijas konkurētspēju, bet tas atkal lielā mērā primāri nāk tomēr caur šo ekonomisko diplomātiju. Un tad, protams, var būt situācijas – darbs ar padomniekiem, darbs ar kaut kādu uzņēmēju kopumu, ideju popularizēšanu. Bet gala lēmumu beigu beigās tā vai citādi pieņem [Ministru] kabinets un Saeima, un ar to ir jārēķinās," skaidro Rinkēvičs un piemetina: "Būsim reālisti – ir kaut kas ļoti labs paņemams no uzņēmējdarbības valsts pārvaldē, bet sabiedrība un valsts pārvalde funkcionē pēc drusku citiem likumiem, un pilnībā attiecināt uzņēmējdarbības likumus vienkārši nav iespējams."

Par savu pieredzi, programmām un priekšrocībām kandidāti tuvākajās nedēļās diskutēs un debatēs dažādos formātos, tomēr galu galā valsts augstākā amata likteni izšķirs vienkārša aritmētika parlamentā – tas, kurš pirmais spēs savākt 51 balsi.

Pinto šobrīd var rēķināties ar 10 balsīm, savukārt katram no abiem kungiem līdz ievēlēšanai šobrīd trūkst vismaz 25-u balsu. Teorētiski tās meklējamas partijās, kas savus kandidātus nevirza vai vēl nav apsolījušas to darīt.

Rinkēviča gadījumā pašsaprotamie pirmie sarunbiedri būtu JV koalīcijas partneri no Nacionālās apvienības. Tomēr vismaz sākotnēji frakcijas vadītāja vietnieks Jurģis Klotiņš uz šo kandidatūru raugās skeptiski: "JV ir Ministru prezidenta amats. Es uzskatu, ka politiskajam līdzsvaram mums ir drīzāk jāmeklē personība, kura nav nevienas politiskas partijas aktīvs biedrs un neieņem amatus šobrīd tajā. Nu taču ir skaidri redzams, ka Egils Levits ir tāda personība. Tad man ir tiešām iekšēja neizpratne par to, kāpēc mēs nevarējām vienoties visi kopīgi koalīcijā viņu atbalstīt."

Nav izslēgts, ka Pinto izkrišanas gadījumā Rinkēviču vēlākās vēlēšanu kārtās varētu atbalstīt "Progresīvie". Politikas kuluāros skan versijas gan par šīs, gan citas opozīcijas partijas – Zaļo un Zemnieku savienības (ZZS) – iespējamu tuvināšanos koalīcijai JV kandidāta atbalstīšanas gadījumā. Uzreiz pēc vēlēšanām kā lielākais šķērslis sadarbībai ar ZZS tika minēts tās premjera amata kandidāts, ASV sankcijām pakļautais un pirmajā instancē par vainīgu dažādos amata noziegumos atzītais Ventspils pilsētas domnieks Aivars Lembergs. Apelācijas instances spriedums lietā varētu būt gaidāms septembrī, tāpēc pagaidām nav skaidrs, vai un kā tas varētu ietekmēt politisko ainu.

"de facto" atgādina, ka Pīlēna veidotais AS pirms gada sašķēla "veco ZZS" – no tās atdalījās Zaļā partija un sadarbību pārtrauca arī Liepājas partija, kas abas tagad ietilpst AS. Savukārt ar "Vienotību" ZZS vēsturiski ir sastrādājušies diezgan bieži.

Oficiāli gan ZZS apgalvo, ka izredzes saņemt frakcijas 16 balsis visiem trim kandidātiem šobrīd ir līdzīgas.

"Mēs strādāsim uz to, lai būtu 16 deputātu atbalsts kandidātam. Es domāju, ka visiem ir skaidri saprotams tas, ka ZZS diezgan ļoti var izšķirt šo procesu, un mūsu tieši 16 balsis, nevis viena vai divas, ir svarīgas šajā procesā, un mēs iesim kā komandā tālāk šajā vēlēšanu ciklā," sola ZZS Saeimas frakcijas vadītājs Viktors Valainis.

Tikmēr no "Stabilitātei!" līdera Alekseja Rosļikova sarunā ar "de facto" paustā noprotams, ka 10 frakcijas balsis varētu aiziet pret visiem kandidātiem, ja neviens nebūs gatavs dot kādu partijai svarīgu solījumu. Pirmkārt jau tas attiecoties uz Pīlēnu, kura pārstāvētais AS šobrīd vada Iekšlietu ministriju, precizē Rosļikovs: "Pirmais un pats svarīgākais – atcelt cilvēku potenciālo deportāciju, kas var notikt 2. septembrī. Tas mums ir bijis mēnesi atpakaļ, tas mums joprojām ir aktuāli. Ja mēs varam panākt, ka mēs kā eiropeiska valsts, demokrātiska valsts varam nodrošināt šiem cilvēkiem palikšanu Latvijā, ņemot vērā, ka tie ir bijuši mūsu Latvijas piederīgie, tad lai viņi arī paliek. (..) Ja prezidenta kandidāts un viņa partija pasaka, ka tas nav viņiem pieņemams, tad rezultātā mums arī turpmākā saruna ir absolūti bezjēdzīga."

Rosļikovs apgalvo, ka apzinās – iekļūšana valdībā "Stabilitātei" nav reāla, tāpēc citu veidu, kā iegūt frakcijas balsis, prezidenta amata kandidātiem neesot. Savukārt citas opozīcijā esošās partijas par atbalstu kādam no potenciālajiem valsts galvām, visticamāk, cer uz savas politiskās ietekmes palielināšanos, vērtē "de facto".

KomentāriCopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu