Trūkstoša finansējuma dēļ nespējot nodrošināt pilnvērtīgu pacientu aprūpi, ģimenes ārsti apsver iespēju rudenī rīkot protesta akciju, vēstīja "TV3 ziņas".
Video: Raidījuma "TV3 ziņas" sižets
Gadam ejot uz otru pusi, pacientu vajadzības tikai pieaug, rindas uz izmeklējumiem jau sasniegušas nākamā gada aprīli, bet joprojām nav skaidrības par to, kad primārajai veselībai aprūpei piešķirs papildu finansējumu, aktuālākās problēmas ieskicēja raidījuma uzrunātie ģimenes ārsti.
Ģimenes ārsts, Latvijas Lauku ģimenes ārstu asociācijas valdes loceklis Ainis Dzalbs "TV3 ziņām" atzina, ka ģimenes ārstu līmenī palīdzēt saviem pacientiem kļūst arvien sarežģītāk, jo rindas uz izmeklējumiem pārsniedz pieļaujamās gaidīšanas laiku un cilvēki tiek pakļauti hronisku slimību saasinājumu riskam, kā arī laikus netiek atklātas onkoloģiskas saslimšanas.
Lai gan veselības nozarei nesen piešķirti 57 miljoni eiro un ģimenes ārstiem no šīs summas tikšot novirzīti 10%, neesot skaidrības, kad viņi tiks pie šīs naudas.
Turklāt, lai to saņemtu, esot jāizpilda prasības, kuras raidījuma aptaujāto ģimenes ārstu ieskatā ir nereālas.
"Par šo finansējumu prasa rezultātus. Šajā gadījumā, lai mēs apzvanītu pacientus, kuri nav bijuši trīs gadus, un uzaicinātu uz kabinetu. Tas ir absurds, jo tad, kad ir problēma, pacients atnāk, es iedodu nosūtījumu. Un kur tas atdursies? Turpat, kur šī brīža situācija," "TV3 ziņām" situāciju ieskicēja ģimenes ārste Zane Berga, uzsverot, ka nekur tālāk par ģimenes ārsta kabinetu pacients nenonāks.
Turklāt bažas raisot arī personāla trūkums prakses vietās, jo palīgu algošanai naudas nepietiekot.
"Ja nauda tiek piešķirta, nolīgstam palīgu, apmācām, bet pēc četriem mēnešiem šā finansējuma nebūs. Tā pēctecība, drošības sajūta pilnīgi nekāda. Es nezinu, kas man būs nākamajā gadā," skaidroja Berga.
Šī brīža apstākļos televīzijas uzrunātie ģimenes ārsti savu darbu redz kā teju bezjēdzīgu un, pieaugot pacientu neapmierinātībai, neizslēdz iespēju rudenī arī protestēt.
"Pie šīs sarunas būs jāatgriežas rudenī, kādā situācijā atrodamies, cik reāli spējam izpildīt nosacījumus, prasības, cik reāli pakalpojums ir pieejams pacientiem. Mēs te nerunājam par atalgojumu, bet pakalpojumu pieejamību, un kā jūtas mūsu pacienti, ko var saņemt par valsts naudu. Ja valsts nereaģē, tur ir iespējamas dažādas protesta akcijas," sacīja Dzalbs.