/nginx/o/2023/08/17/15529373t1h6b35.jpg)
"Divas lielas ar stiklu grieztas brūces - viena ciskā tuvu pie dzimumorgāniem, otra dibena mīkstajos audos," ar šādām traumām Anita ar meitu Silvu devās slimnīcu. Taču situācija kļuva vēl šausminošāka, jo operāciju divgadīgajai meitenītei slimnīcā vajadzēja gaidīt 12 stundas. Tiešsaistes žurnāls "Klik" lūdza komentāru Bērnu klīniskās universitātes slimnīcai (BKUS) par šo gadījumu un situāciju slimnīcā, bet Anitai par to, kā klājas mazajai Silvai.
"Slimnīcā mēs operāciju gaidījām 12 stundas, 12 STUNDAS," stāsta Anita. "Nepārprotiet, es nerunāju par ārstu nolaidību, es runāju par sistēmisku problēmu, spiedienu, zem kura vakar strādāja ārsti, medmāsas, ķirurgi, izvēloties, kurš var atļauties asiņot ilgāk. Tā nedrīkst būt.
Un es nebiju Spartā vai Senajā Grieķijā, kur ievainotos bērnus var nomest no klints vai atstāt mežā. Nebiju Amazones mūža mežos, Everesta virsotnē, Titikakas ezerā uz salas. Es esmu un biju iekš BKUS. Es domāju, vai šo publicēt, kamēr te atrodamies, bet divgadīgam bērnam un vispār bērnam Latvijā nedrīkst likt būt tik varonīgam."
"Tikmēr citus, kas gaida aiz mums, informē, ka viņus šodien neoperēs," atminas Silvas mamma.
"Es nevaru raksturot tās bailes un bezcerību, kas pārņem, saprotot, ka vēl plkst. 21. tavu divgadnieku neviens nevar sašūt.
Guļ, krājoties asiņu recekļiem uz pieaugušo pampera, bet varonīgi. Māsiņu nopūtas, mierinājumi. Kā kara medicīna. Man pasaka, ka manu bērnu šūs, drīz zālēs situācija mainīšoties un vakardiena esot nestandarta gadījums ar daudz traumām. Viena no palātā esošajām citām mammām/omēm man saka, ka apbrīno manu mieru. Lai ar kādu lauvas spēku gribas bērnu, kura lūpās sārtums maina bālumu, vienkārši stiept uz zāli, es nevaru viņu uzmest uz operāciju galda virsū kādam, kurš cīnās par dzīvību."
BKUS skaidrojumu par to, kāpēc todien slimnīcā izvērtās tāda situācija, un kā pašlaik jūtas mazā Silva, lasi tiešsaistes žurnāla "Klik".
