Ko sagaidīt no jaunās LBTU Meža un vides zinātņu fakultātes? (1)

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU). Foto: Paula Čurkste/LETA

Latvijas Biozinātņu un tehnoloģiju universitāte (LBTU), kas līdz šim bija zināma kā Latvijas lauksaimniecības universitāte (LLU), sākot ar 1. septembri, sāk strādāt pēc jauna pārvaldības modeļa. Līdzšinējo astoņu fakultāšu vietā būs piecas. Viena no izmaiņām ir Meža un vides zinātņu fakultātes izveidošana, apvienojot Meža fakultāti un Vides un būvzinātņu fakultāti.

Jaunajā fakultātē turpmāk būs piecas struktūrvienības:

  • Mežsaimniecības institūts
  • Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūts
  • Būvniecības un kokapstrādes institūts
  • Zemes pārvaldības un ģeodēzijas institūts
  • LBTU Starpnozaru laboratorija (tās ietvaros arī Kokapstrādes starpnozaru laboratorija)

Mežsaimniecības institūts tiek veidots, apvienojot Meža izmantošanas un Mežkopības katedras. "Kādreiz nozarē strikti nodalīja mežsaimniecību un mežizstrādi, taču tagad šīs robežas ir izzudušas. Ar mežsaimniecību mēs saprotam pilnu mežu apsaimniekošanas ciklu, sākot ar sēklu ieguvi, meža reproduktīvā materiāla izaudzēšanu, meža atjaunošanu un beidzot ar galveno - atjaunošanas cirti," jaunā Mežsaimniecības institūta nepieciešamību skaidro jaunās fakultātes dekāns Dr. silv. Linards Sisenis.

Līdzīga situācija ir ar jaunizveidoto Ainavu arhitektūras un vides inženierijas institūtu, kas tiek veidots, apvienojot līdzšinējās Ainavu plānošanas katedru un Vides un ūdens saimniecības katedru. "Ainavu jautājumi, ainavu plānošana, vides jautājumi nu jau arī principā ir cieši saistīti ar mežsaimniecību. Tās ir radniecīgas jomas, kurās jau ir kopēji pētniecības virzieni un jau esoša sadarbība," skaidro Sisenis.

Savukārt Būvniecības un kokapstrādes institūts tiek veidots, apvienojot Inženierzinātņu bloka katedras: Arhitektūras un būvniecības katedru, Būvkonstrukciju katedru un Kokapstrādes katedru. "Visas trīs katedras apvienojot, institūts tiek veidots ar domu, ka prioritāti tajā valstiski varētu tikt koordinēta koka būvniecības attīstība, protams, nezaudējot klasisko būvniecības virzienu," norāda dekāns.

Vienlaikus Zemes pārvaldības un ģeodēzijas katedru, kas tiek pārveidota par institūtu, strukturālas pārmaiņas neskars, bet tas darbosies vairāk kā atbalstošais institūts visiem iepriekšminētajiem. Kā norāda Sisenis, pārējo trīs institūtu darbība mūsdienās ir cieši saistīta ar ģeogrāfiskās informācijas sistēmām (ĢIS) un informācijas tehnoloģiju (IT) lietām, piemēram, veicot uzmērīšanu vai telpisko modeļu izveidi, sākot ar būvlaukumu un beidzot ar ainavu telpisko plānošanu mežsaimniecībā.

Savukārt LBTU Starpnozaru laboratorija ir pie līdzšinējās Meža un ūdens resursu zinātniskās laboratorijas, bet pievērsīsies pētījumiem saistībā ar kokapstrādi un koka būvniecību.

Strukturālās pārmaiņas studentu ikdienu un mācības ietekmēs vienīgi tik daudz, ka fakultātei būs viens dekanāts, norāda dekāns.

"Mainīsies fakultātes nosaukums, bet studiju programmas paliek tās pašas, visas ir akreditētas," stāsta Sisenis. "Tas, kas ir jauns, sākot ar septembri tiks veidota jauna studējošo pašpārvalde, un tajā tiks aicināti darboties visi studenti, kuri to vēlas. Mans uzstādījums, vadot fakultāti, vienmēr ir bijis, ka esam uz studentiem orientēti. Mēs studentus ne vien uzklausām, bet arī rodam risinājumu viņu problēmām." 

"Pirmkārt, mežsaimniecībā vairs netiek nodalīta mežizstrāde, mūsdienās to saprotam kā meža apsaimniekošanu. Līdz ar to ir loģiski, ka  par visu Mežsaimniecības studiju programmu realizāciju atbild viena struktūrvienība," reorganizāciju skaidro dekāns. "Otrs ieguvums fakultāšu apvienošanas kontekstā, es domāju, būs strādāšana zem viena karoga. Mežsaimniecības blokam būs vienkāršāk sadarboties ar ainavu plānošanu un ainavu arhitektūru bloku, nepieciešamības gadījumā iesaistot kolēģus ĢIS un ģeoinformātikas jomā, jo mūsdienās meža apsaimniekošana vairs nav nodalāma no vides un pilsētvides veidošanas un ainavu plānošanas. Un otrādi - pilsētvide vairs nav iedomājama bez mežsaimniecības komponentes - kokaugu stādījumiem, parkiem, bez zināšanām par koku un to apsaimniekošanu. Līdz ar to organiski veidojas sasaiste gan studiju darbā, gan nākotnē noteikti arī zinātniskajā darbā."

Sisenis izceļ, ka līdzšinējās valdības deklarācijā kā viena no prioritātēm noteikta koka būvniecības attīstība Latvijā, tādēļ arī universitāte uzsākusi intensīvu darbu pie tā.

"Klimata pārmaiņu kontekstā koks un koka būves ir tās, kas oglekli jau ir piesaistījušas būvniecībā izmantotajos kokmateriālos un citos dabiskajos materiālos, piemēram, siltinājumā. Turpretim betona vai dzelzsbetona ēkām ir ļoti liela ekoloģiskā pēda. Ja koka ēkas uzbūvē pareizi, tajās oglekli var noglabāt uz daudziem gadu desmitiem un pat simtiem," piebilst dekāns.

"Skatoties uz Zaļā kursa tēmu, ir ļoti maz materiālu būvniecībā, ko varētu uzskatīt par ilgtspējīgiem un ko vēl varētu izmantot nesošajās konstrukcijās," stāsta Latvijas Kokrūpniecības federācijas izpilddirektors un LBTU padomes loceklis Artūrs Bukonts. "Līdz ar to koks, manuprāt, būs viens no TOP materiāliem vismaz tuvākajām desmitgadēm.

Tāpēc mēs izmantojam šo reformu brīdi, lai pateiktu, ka koka būvniecība, pirmkārt, būs mūsu prioritāte un, otrkārt, ka mēs to varēsim izdarīt un apmācīt cilvēkus tepat Latvijā."

"Šobrīd mēs eksportējam pietiekoši daudz koka māju, būvkonstrukciju un savu kompetenci uz ārvalstīm. Mēs braucam būvēt Somijā, Zviedrijā, Norvēģijā un vēl visur kur Eiropā. Tai pašā laikā mums tepat Latvijā neizdodas piesaistīt projektus," norāda Bukonts. "Aizvien būtiskākais ir izmaksu jautājums - viss, kas saistās ar betonu, aizvien zināmā mērā ir izdevīgāk, bet tai pašā laikā ir skaidrs, ka fokuss būs tieši uz ilgtspējīgu, dabai draudzīgu materiālu izmantošanu būvniecībā. Un mums arī ir jāpaspēj to vilcienu noķert."

Arī Sisenis atzīst, ka viena no problēmām Latvijā un arī Eiropā šobrīd ir speciālistu trūkums, kas spētu īstenot koka ēku būvniecību.

"Mums ir būvinženieri, kas māk projektēt un uzbūvēt ēkas no betona, bet trūkst būvinženieru, kas māk uzbūvēt lielās ēkas no koka. Mēs šobrīd strādājam pie esošās maģistra programmas "Koksnes materiāli un tehnoloģijas" pārveides, lai jau esošajiem arhitektiem, kokapstrādes inženieriem un būvinženieriem, kam jau ir inženiera kvalifikācija un bakalaura grāds, mēs varētu iedot arī izpratni par koka būvkonstrukcijām un koka būvniecību. Tas ir izaicinājums šim gadam, lai šo programmu mēs varētu sākt realizēt jau nākamajā studiju gadā."

Praksē balstīts studiju process

Dekāns izceļ, ka mežsaimniecības blokā un daļēji arī Kokapstrādes studiju programmā ir ieviests praksē balstīts studiju process.

"Protams, kā ierasts teorētiskās zināšanas studenti apgūst lekciju veidā, bet visos speciālajos nozares kursos esam integrējuši ne vien nozares vieslektoru klātbūtni, bet arī vedam studentus uz ražošanas un meža objektiem, kur studenti savas zināšanas nostiprina praksē, veicot uzdevumus iespējami tuvu tam, kā tas notiek reālajā dzīvē - ražošanā."

Kokapstrādes un būvniecības studiju programmu realizācijas kontekstā, Sisenis norāda, ka universitātē ir mūsdienīgas laboratorijas ar aprīkojumu, kas tiek izmantots arī reālos ražošanas apstākļos. Studentiem ir iespēja šīs pamata iemaņas iegūt fakultātē, bet, lai izprastu, kādos mērogos tas notiek ražošanā, studentiem tiek rīkotas mācību ekskursijas uz uzņēmumiem un studiju procesa ietvaros ir ražošanas prakses uzņēmumos.

"Tāpat šogad mežsaimniecības bloka pamatstudiju programmās esam ieviesuši arī dronu apmācības," norāda dekāns, piebilstot, ka meža apsaimniekošana bez droniem vairs nav iedomājama.

"Studentiem ar jaunajām tehnoloģijām patīk darboties. Vispirms viņi šīs lietas apgūst teorētiski. Tad jau meža apstākļos izpilda konkrētus uzdevumus, mācoties dronu pacelt, nolidot kādu noteiktu maršrutu, ievākt noteikto informāciju un tad dronu nosēdināt. Pēc tam ir jāiemācās un jāsaprot, kā iegūtos datus apstrādāt un kā tos izmantot praksē."

Pagājušajā gadā fakultāte uzsāka intensīvu sadarbību ar Rīgas mežiem, noslēdzot arī sadarbības līgumu. "Uzņēmums ir unikāls ar to, ka tas kopumā apsaimnieko ļoti lielas platības pilsētu un piepilsētu mežos, kur ir īpašs apsaimniekošanas režīms, ne tāds, kā tas ir saimnieciskajos mežos," skaidro Sisenis. "Te ir būtiski saprast, kā strādāt ar sabiedrību un sabalansēt sabiedrības intereses ar mežsaimniecības interesēm."

Sisenis arī izceļ, ka fakultāte ir unikāla visas Latvijas kontekstā ar to, ka tā jau ceturto gadu turpinās kursu "Pamatzināšanas valsts aizsardzībā" realizācijā ar Aizsardzības ministriju un Nacionālajiem bruņotajiem spēkiem un Zemessardzes 52. kaujas atbalsta bataljonu, un šo kursu apgūst pilnīgi visi bakalaura studiju programmās studējošie.

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC

Redaktors iesaka
Nepalaid garām
Uz augšu