Kariņš: Ar gandarījumu varu teikt, ka Latvija ir turpinājusi iet attīstības ceļu (3)

Kā pauda premjera birojā, Kariņa ieskatā, viņa vadītā otrā valdība esot stiprinājusi valsts enerģētisko neatkarību, turpinājusi "nozīmīgas investīcijas valsts drošības stiprināšanā", ieviesusi valsts aizsardzības dienestu, kā arī sākusi darbu pie pārkārtojumu īstenošanas veselības aprūpē un izglītībā.

"Atskatoties uz laiku, kurā Saeima man bija uzticējusi veikt Ministru prezidenta amata pienākumus, ar gandarījumu varu teikt, ka Latvija ir turpinājusi iet attīstības ceļu - neskatoties uz izaicinājumiem, ko radīja finanšu sektora uzraudzības krīze, Covid-19 pandēmija, Baltkrievijas autoritārā režīma hibrīduzbrukums Latvijas robežai un Krievijas pilna mēroga iebrukums Ukrainā, mēs kļūstam stiprāki un turīgāki. Tā ir jāturpina arī uz priekšu," uzskata Kariņš.

Iekšejās un ārējās drošības jomā Ministru prezidents izceļ lēmumus par jauna militārā poligona "Sēlija" izveidi, Nacionālo bruņoto spēku kapacitātes celšanu, valsts aizsardzības dienesta izveidošanu, Latvijas kiberdrošības stratēģijas izveidi, Iekšējās drošības akadēmijas izveidi un Katastrofu pārvaldības centru (KPC) modeļa izstrādi.

Papildus tam turpināta valsts ārējās sauszemes robežas infrastruktūras izbūve uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, kas gan bieži kritizēta par pārāk lēmu tempu. Kariņš domā, ka viņa valdības vadībā tikusi stiprināta informatīvā telpa, tostarp piešķirts papildu finansējums medijiem, lai veicinātu sabiedrības informētību, panākta sabiedrisko mediju satura pārraidīšana bez komercreklāmām, un darbību uzsākusi tos pārraugošā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padome.

Drošības jomā Baltijas valstu valdību vadītāji vienojušies, ka gadu ātrāk - 2025. gada februārī - Baltijas valstis tiks sinhronizētas ar Eiropas energosistēmu, tādā veidā nodrošinot Latvijas enerģētisko neatkarību un drošību. Lietuva šajā jomā uzstāj uz vēl agrāku Baltijas energotīklu nodalīšanu no Krievijas tīkliem.

Finanšu sektora sakārtošanas jomā Kariņš kā būtiskāko veikumu uzsver apliecinājumu par "Moneyval" ziņojumā konstatēto trūkumu novēršanu.

Tādējādi, viņaprāt, Latvija pierādīja savu apņēmību nodrošināt stabilu un caurspīdīgu finanšu sektoru un izvairījās no iekļaušanas tā saucamajā "pelēkajā sarakstā". Tas esot palīdzējis pārvarēt Covid-19 pandēmijas izraisītos izaicinājumus ekonomikā un sniegt nepieciešamo atbalstu iedzīvotājiem un uzņēmumiem, uzskata Kariņš.

Uzņēmējdarbības vides pilnveidošanā valdība apstiprinājusi iezīmētos virzienus kapitāla tirgus attīstības mērķus, lai veicinātu finansējuma pieejamību ekonomikas izaugsmei un transformācijas veicināšanai. Izstrādātajā informatīvajā ziņojumā iezīmēti tālākie rīcības virzieni, nosakot arī akciju kapitalizācijas līmeni, kāds būtu jāsasniedz tuvāko četru gadu laikā, savu redzējumu par valdības sekmēm izklāsta Kariņš.

Kā uzskata politiķis, lai panāktu ekonomikas transformāciju, uzsākti vairāki procesi uzņēmējdarbības vides uzlabošanai.

Piemēram, uzsākts darbs pie Cilvēkkapitāla attīstības stratēģijas un izveidota Cilvēkkapitāla attīstības padome, lai ekonomikas, labklājības, izglītības un zinātnes ministri starpresoriski sadarbotos un kopīgi lemtu par nepieciešamajiem darba tirgus pārkārtojumiem. Tādā veidā plānots veicināt cilvēkresursu attīstību atbilstoši nākotnes darba tirgus pieprasījumam un tautsaimniecības virzību uz augstākas pievienotās vērtības radīšanu.

Atskatoties uz reģionālās attīstības jomu, paziņojumā medijiem uzsvērta Kariņa pirmās valdības laikā īstenotā administratīvi teritoriālā reforma (ATR). Uzlabojumi esot veikti arī skolu tīklā, piemēram, ieviests jauns finansēšanas modelis. Atbilstoši šim modelim pašvaldību pašu ziņā ir izlemt par to, kādas, cik lielas un cik noslogotas skolas novadā attīstīt un kā nodrošināt optimālu skolotāju atalgojumu.

Valdība piešķīrusi papildu 43,5 miljonus eiro reģionālajiem un vietējiem ceļiem, lai nodrošinātu kvalitatīvus ceļus, savienojot pagastu centrus ar jaunajiem novadu centriem.

Latvijas lauku izaugsmei novirzīti 2 miljardi eiro, un šogad panākts 6,8 miljonu eiro Eiropas Komisijas atbalsts Latvijas lauksaimniecības nozarēm, kuras skāra piena iepirkuma cenu kritums, pavasara salnas vai ieilgušais sausums.

Zaļā kursa veicināšanas kontekstā Kariņš lepojas ar depozīta sistēmu un atbalsta programmu atjaunojamo energoresursu izmantošanai mājsaimniecībās.

Apstiprināta arī Modernizācijas fonda darbība, ar kuru tiks atbalstītas investīcijas klimata un enerģētikas mērķu sasniegšanai. Ar fonda līdzekļiem veicinās bezemisiju transportlīdzekļu iegādi un to uzlādes punktu uzstādīšanu un atjaunojamo energoresursu izmantošanu daudzdzīvokļu un publiskās pārvaldes ēkās.

Kariņš atgādina, ka šajā laikā izveidots AS "Latvenergo" un AS "Latvijas valsts meži" kopuzņēmums "Latvijas vēja parki", kam līdz 2030.gadam jāuzbūvē vēja parki. Tādā veidā plānots palielināt "zaļākas" elektroenerģijas ražošanu un veicināt Latvijas virzību uz klimatneitralitāti.

Vienoto Eiropas zaļo mērķu sasniegšanai Latvijā tiekot "attīstīta ilgtspējīga transporta infrastruktūra un dzelzceļš stiprināts kā sabiedriskā transporta mugurkauls". Atjaunota vilcienu satiksme maršrutā Rīga-Liepāja, tāpat līdz 2023. gada beigām tikšot piegādāti jauni elektrovilcieni un modernizētas dzelzceļa stacijas. Reāla jauno vilcienu izmantošana gan būtiski kavējas.

Atbalstot iedzīvotājus, Kariņa valdības laikā veiktas izmaiņas ar iedzīvotāju ienākuma nodokli neapliekamajā minimumā, palielināts garantētā minimālā ienākuma slieksnis, pacelta minimālā mēneša darba alga, invaliditātes pensijas un valsts sociālā nodrošinājuma pabalsts, lepojas Kariņš. Paaugstināts trūcīgas un maznodrošinātas mājsaimniecības ienākumu slieksnis un atbalsts bāreņiem un bez vecāku gādības palikušiem bērniem, uzsākot patstāvīgu dzīvi.

Tāpat šajā laikā paplašināta atbalsta programma mājokļa iegādei ģimenēm ar bērniem un palielināts finansējums daudzdzīvokļu dzīvojamo ēku atjaunošanai. Ieviesti uzlabojumi īres tirgū, līdzsvarojot izīrētāju un īrnieku intereses un līdzfinansējot pabalstu, ko par dzīvojamās telpas atbrīvošanu izmaksā denacionalizēto namu īrniekiem.

Veselības aprūpes nozarei piesaistīts papildu finansējums 140 miljonu eiro apmērā, bet papildus tam veikti arī citi pasākumi - izstrādāts slimnīcu tīkla stiprināšanas plāns, izstrādāti uzlabojumi nozares cilvēkresursu jomā, ieviests Paliatīvās aprūpes integrētais pakalpojums, izstrādāts vienots onkoloģiskais reģistrs un ieviests "dzeltenais koridors" vēža recidīva gadījumos. Sievietēm valsts pilnībā apmaksā krūšu rekonstrukcijas operācijas, un onkoloģijas pacientiem kompensējamo zāļu sarakstā iekļautas jaunas, inovatīvas zāles.

Tāpat mainīta kompensējamo medikamentu izrakstīšanas kārtība, panākti grozījumi likumos par tabakas apriti un alkohola ierobežošanu, rasts papildu finansējums māsu apmācībām, ārstniecības un jauno speciālistu piesaistei Latvijā, sekundārās ambulatorās veselības aprūpes pieejamībai un ārstniecības iestāžu infrastruktūras uzlabošanai, kā arī citiem uzlabojumiem veselības aprūpes nozarē.

Izglītības un zinātnes jomā esot īstenota pāreja uz "vienotu skolu", secīgi ieviešot izglītības programmas valsts valodā pirmsskolās un pamatskolās. Šīs izmaiņas ir stājušās spēkā vien pirms pāris nedēļām, sekojoši to sekmes pašlaik ir grūti izvērtēt. Piešķirts papildu finansējums pedagogu palīgiem, logopēdiem un skolotājiem pagarinātajās dienas grupās, lai tie palīdzētu mazākumtautību skolēniem pārejā uz mācībām valsts valodā.

Kariņš lepojas, ka šajā laikā palielināta pedagogu darba samaksa un sabalansētas slodzes. Palielinātas arī zemākās mēneša darba algas likmes vispārējās izglītības un interešu izglītības iestāžu vadītājiem, kā arī izglītības metodiķiem. Šajā laikā uzsākta augstskolu iekšējās pārvaldības modeļa maiņa, atsevišķas reģionālās augstskolas pievienojot universitātēm.

Saskaņā ar "Valsts pārvaldes reformu plāna 2020" mērķiem esot centralizēta daļa no valsts pārvaldes iestāžu atbalsta funkcijām un nodarbināto skaits samazināts par 7,64%. Apstiprināta un pakāpeniski tiek īstenota Nodarbināto atlīdzības sistēmas reforma, un panākta dažādu procesu modernizācija un digitalizācija.

Savukārt Krievijai uzsākot karu pret Ukrainu, Latvija no šī kara sākuma bija viena no aktīvākajām valstīm, kas nosodīja un joprojām nosoda Krievijas agresiju pret Ukrainu un iestājas par stingru starptautisku reakciju pret Krievijas prezidenta Vladimira Putina režīmu, pauž Kariņš.

Latvija sniegusi visa veida koordinētu politisku, militāru, finansiālu un humānu atbalstu Ukrainai. Ir nodrošināta nepieciešamā sociālā atbalsta sniegšana Ukrainas civiliedzīvotājiem un šī atbalsta nepārtrauktība. Tāpat Latvijā veselības aprūpes pakalpojumus saņem no Ukrainas atgādātie karavīri, kas cīnījušies par Ukrainas brīvību.

Jau vēstīts, ka piektdien, 15. septembrī, paredzēts sasaukt Saeimas sēdi topošās valdības apstiprināšanai Evikas Siliņas (JV) vadībā.

No parlamenta jaunveidojamās valdošās koalīcijas sadalītajiem 16 amatiem valdībā un Saeimā puse jeb astoņi tiks topošās premjeres pārstāvētajai "Jaunajai vienotībai" (JV), pieci - Zaļo un zemnieku savienībai (ZZS), bet trīs - "Progresīvajiem".

Ārlietu ministra krēslā oficiāli sēdīsies līdzšinējais ministra pienākumu izpildītājs un aizejošās valdības vadītājs Krišjānis Kariņš (JV).