"Re:Check": Vai taisnība, ka Lielbritānija izraidīja 2,6 miljonus ES valstu pilsoņu? (4)

Foto: Re:baltica

Saeimas deputāts, Ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA) Saeimas sēdē iebilda pret valsts valodas pārbaudes termiņa pagarināšanu Krievijas pilsoņiem. Sava viedokļa pamatošanai politiķis minēja citu valstu piemērus un stāstīja, ka Lielbritānija ļoti īsā termiņā "piespiedu kārtā izraidīja aptuveni 2,6 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu". Taču Kolam nav taisnība – pēc tiesībsarga iejaukšanās un tiesas lēmuma britu valdība no šīs ieceres atkāpās. Tāpat Re:Check secināja, ka Kols kļūdās, runājot par pērn Eiropas Savienības (ES) valstu piespiedu kārtā izraidīto trešo valstu pilsoņu skaitu.

Saeima 7. septembrī pirmajā lasījumā skatīja un atbalstīja Iekšlietu ministrijas sagatavotos un strīdīgi vērtētos grozījumus Imigrācijas likumā. Tie paredz iespēju Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem par diviem gadiem pagarināt termiņu, kurā jānokārto valsts valodas pārbaude pastāvīgās uzturēšanās atļaujas saņemšanai.

Lielbritānija ES valstu pilsoņus neizraidīja

Kols bija viens no Nacionālās apvienības deputātiem, kas grozījumus kritizēja. Argumentējot viņš izmantoja Lielbritānijas piemēru:

"Bet, kolēģi, es jums iedošu praktiskus piemērus, ka pavisam nesenā pagātnē, viena nu jau bijusī Eiropas Savienības dalībvalsts ļoti, teiksim tā, īsā termiņā, piespiedu kārtā izraidīja aptuveni 2,6 miljonus Eiropas Savienības pilsoņu. Šeit es runāju par Lielbritāniju, Apvienotā Karaliste."

Kols savu uzstāšanos Saeimā pārpublicēja pats, viņa teikto citēja medijs. Taču Kolam nav taisnība. Lielbritānija viņus nav izraidījusi un tuvākajā laikā arī neplāno to darīt.

Lielbritānijas Iekšlietu ministrija pēc valsts izstāšanās no ES pieņēma regulējumu, kas attiektos uz aptuveni 2,6 miljoniem ES valstu pilsoņu ar tā saukto pirmsnoregulējuma jeb pagaidu uzturēšanās (angliski pre-settled) statusu.

Tie ir cilvēki, kas dzīvojuši Lielbritānijā pirms breksita pārejas perioda beigām 2020. gadā un kuriem ļauts palikt valstī uz ierobežotu laiku. Iekšlietu ministrijas regulējums nozīmēja, ka ES pilsoņi ar šo statusu varētu zaudēt uzturēšanās tiesības Lielbritānijā, ja piecu gadu laikā kopš šī statusa saņemšanas nebūtu iesnieguši pieprasījumu piešķirt pastāvīgās (settled) uzturēšanās statusu.

Taču Lielbritānijā dzīvojošo ES pilsoņu pārstāvošā organizācija 3 miljoni, valsts šo cilvēku tiesību aizstāvībai nodibinātais neatkarīgais ombuds un Eiropas Komisija iebilda, ka regulējums neatbilst breksita jeb ES un Lielbritānijas Izstāšanās līgumam. Organizācija 3 miljoni norādīja, ka lielākajai daļai pieteikšanās uz pastāvīgā iedzīvotāja statusu neradītu nekādu problēmu. Taču to uztrauca, kā šo pienākumu spētu izpildīt neaizsargātas grupas, piemēram, bezpajumtnieki.

Pērn decembrī arī Anglijas un Velsas Augstākā tiesa pēc ombuda iesnieguma nolēma, ka Iekšlietu ministrijas noregulējums ir nelikumīgs. Tiesa atzina, ka Iekšlietu ministrija tādējādi pakļāvusi ļoti lielu cilvēku skaitu neskaidrai nākotnei, jo viņi būs atkarīgi no ministrijas pieņemtā lēmuma.

Šogad februārī ministrija paziņoja, ka tiesas lēmumu neapstrīdēs. Vasarā Lielbritānija pieņēma jaunus noteikumus, kas automātiski pagarina pagaidu jeb pre-settled statusu uz diviem gadiem, ja cilvēks līdz tā beigu termiņam nav pieteicies uz pastāvīgās uzturēšanās statusu.

Re:Check jautāja Kolam viņa informācijas avotu. "Jā, neizteicos korekti," deputāts atzina e-pasta sarakstē.

ES uz trešajām valstīm izraidīja 77 tūkstošus, nevis 130 tūkstošus

"Re:Check" secināja, ka Saeimas Ārlietu komisijas vadītājs nav bijis korekts arī izteikumos par to cilvēku skaitu, ko ES valstis pērn izraidīja uz trešajām valstīm.

Kols teica:

"Paskatāmies Eiropas Savienības oficiālos datus par 2022. gadu. Francija piespiedu kārtā uz trešajām valstīm izraidījusi 15 tūkstošus, Vācija – 12 tūkstošus, kopskaitā vairāk par 130 tūkstošiem personu piespiedu kārtā izraidītas no Eiropas Savienības. Nu parēķināsim – mēnesī vidēji 10 tūkstoši."

Eurostat dati (šeit) liecina, ka izraidīto skaits ir būtiski mazāks. ES valstis kopumā pērn izdevušas rīkojumus par 422 tūkstošu trešo valstu pilsoņu izraidīšanu, taču reāli izraidīti tikai nepilni 97 tūkstoši (ieskaitot izraidīšanu uz kādu citu ES valsti).

No minētajiem 97 tūkstošiem uz trešajām valstīm izraidīti 77 tūkstoši. Šie dati redzami arī šogad maijā publicētajā Eurostat preses relīzē šeit. Visvairāk cilvēku izraidīts uz Albāniju, Gruziju un Sīriju.

Foto: Ekrānšāviņš

"Re:Check" lūdza Kolam skaidrot arī šo izteikumu. Viņš norādīja, ka "noapaļojums" iegūts no ziņas par 2022. gada ceturto ceturksni un to cilvēku skaitu, kam šajā laikā uzdots pamest valsti.

"Ja runājam par datiem gada griezumā, tad šis skaits, kā Jūsu sniegtajā saitē arī norādīts, patiesībā ir daudz lielāks — 422 400 trešvalstnieku, kam nosūtīts rīkojums pamest kādu no ES valstīm, un gandrīz 100 000 tikuši atgriezti izcelsmes valstī."

Taču 422 tūkstoši, kā minēts, ir tie, par kuriem izdots attiecīgs rīkojums, savukārt Kols Saeimas sēdē runāja par "piespiedu kārtā" izraidīto skaitu.

Reāli pērn uz trešajām jeb izcelsmes valstīm izraidīti ir 77 tūkstoši, nevis 130 vai 422 tūkstoši cilvēku.

Jāpiebilst, ka Kols nebija vienīgais, kurš Saeimas sēdē maldināja saistībā ar Imigrācijas likuma prasībām. Partijas Latvija Pirmajā vietā deputāte Ramona Petraviča runāja par sabiedrības dalīšanu dažādās grupās: "Es saprotu, sabiedrība mums te ir dažādi sadalīta: ir laukos dzīvojošie, kas skaitās tie norakstītie cilvēki, un tad ir pilsētas elite, bērni, kas mācās elitārās skolās, ir vakcinētie un tie dumjie, nevakcinētie.

Bet tikko radās jauna kategorija: ir tie, kas ir dzimuši padomju laikos, un tie, kas ir dzimuši brīvā Latvijā. Es esmu dzimusi padomju laikā, par ko man kautrēties? Par ko es esmu vainīga, ka es esmu piedzimusi padomju laikā? Vai arī man ir jābrauc projām no šīs valsts?"

Taču Petravičai nav taisnība. Imigrācijas likuma norma par valsts valodas pārbaudes nokārtošanu neizšķir cilvēkus pēc tā, kurā laikā vai iekārtā viņi dzimuši. Runa ir par kādreizējiem Latvijas pilsoņiem vai nepilsoņiem, kuri izvēlējās pieņemt Krievijas pilsonību un kuriem ir pastāvīgās uzturēšanās atļaujas Latvijā.

Secinājums: Saeimas deputātam un Ārlietu komisijas priekšsēdētājam Rihardam Kolam nav taisnība par izraidīšanu no Lielbritānijas. Tā pēc breksita stāšanās spēkā nav izraidījusi 2,6 miljonus ES valstu pilsoņu.

Šāds scenārijs gan teorētiski bija iespējams, taču Lielbritānijas tiesa attiecīgu lēmumu atzina par nelikumīgu. Nav korekti arī Kola minētie dati par ES valstu uz trešajām valstīm piespiedu kārtā izraidīto trešo valstu pilsoņu skaitu.

Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu