Jau vairāk nekā nedēļu pasaules uzmanība pievērsta nežēlīgajiem notikumiem Izraēlā. Kopējais nāvju skaits jau pārsniedzis 3000. Uzbrukumu sāka Palestīnā bāzētais Hamas teroristu grupējums. Trīs dienas vēlāk Latvijas Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam pārtrauca savu darbību. Šī sadarbība nav bijusi pārāk cieša, jo deputātu mērķis bijis palīdzēt Latvijai tikt pie vietas ANO Drošības padomē, vēsta TV3 raidījums "Nekā personīga".
Video: Raidījuma "Nekā personīga" sižets
Pagājušajā sestdienā teroristu grupējums Hamas sāka uzbrukumu Izraēlai. Šis ir viens no vardarbīgākajiem konflikta uzliesmojumiem reģionā pēdējo gadu laikā. Agrā sestdienas rītā Izraēlas iedzīvotājus pamodināja gaisa sirēnas, jo teroristi uzbrukumu sāka, raidot raķešu triecienus. Tās tika tēmētas arī pa tādām pilsētām kā Telaviva un Jeruzaleme, par kuras piederību Izraēla un Palestīna nav vienisprātis.
Uzbrukums bija straujš, bet ne negaidīts. Pārsteidzošs ir šī uzbrukuma apjoms un jauda. Izraēlas un Hamas kontrolētā reģiona Gazas joslas robeža tiek stingri apsargāta.
"Īpaši, ja tā ir Gazas josla, tad tomēr, ja mēs skatāmies no drošības viedokļa un Izraēlas skatupunkta, tā ir ar vismodernākajām tehnoloģijām aprīkotā robeža uz pasaules," komentēja Saeimas ārlietu komisijas priekšsēdētājs Rihards Kols (NA).
"Tomēr ir bijuši gadījumi, kad pieņemsim putniņš iedarbina sensoru, un ir tūlītēja ātrās reaģēšanas vienība uz to punktu. Šeit, kad šādi masveidā tas aiziet, nu man tas liecina, ka ir lietotas kaut kādas slāpēšanas tehnoloģijas," spriež Kols.
Hamas organizācijas vēsture ir sena. Tā dibināta 1987. gadā drīz pēc pirmās palestīniešu sacelšanās jeb intifidas sākuma. Jau tolaik grupa uzskatīja vardarbīgas sacelšanās vajadzību cīņā par Palestīnas neatkarību. Hamas ir politiski militārs veidojums. Kopš 1997. gada ASV to atzinusi par teroristu organizāciju. Arī Eiropas Savienība un citas valstis izdarījušas līdzīgus secinājumus.
Palestīnas starptautiskais statuss ilgstoši ir neskaidrs. To nav atzinusi ne ASV, ne lielākā daļa Eiropas Savienības valstu. Daļēja skaidrība tika ieviesta 1993. gadā, kad tika noslēgta Oslo vienošanās. Pēc tam tika izveidota palestīniešu pašpārvalde, kam vajadzēja darboties kā valsts starptautiskajam pārstāvim un pārvaldīt Gazas joslu un Rietumkrastu.
Kontrole pār Gazas joslu zaudēta jau sen. 2006. gada Palestīnas parlamenta vēlēšanās ar ievērojamu pārsvaru tika ievēlēta Hamas. Pēc vēlēšanām 2007. gadā tā dēvētā “brāļu kara” laikā, Hamas pārņēma Gazas joslu pilnīgā kontrolē un to uztur līdz pat šai dienai. Palestīniešu pašpārvalde kontrolē nelielu daļu no Rietumkrasta.
Kad Hamas pārņēma kontroli Gazas joslā, Izraēla tūlīt ieviesa blokādi. Reģions nereti tiek dēvēts par atvērtā tipa cietumu, jo Izraēla kontrolē gaisa, zemes un ūdens kustību, arī elektrības padevi reģionam. Daži eksperti Izraēlas politiku attiecībā pret Palestīnu pielīdzina aparteīdam.
Situāciju Palestīnā komentē Latvijas Ārpolitikas institūta asociētais pētnieks Toms Rātfelders: "Ja mēs skatāmies, kas ir noticis šajā konfliktā jau gadu desmitiem, tad ir skaidrs, ka tas, ko izraēļi ir darījuši arī palestīniešiem, nebūtu palicis bez atbildes, jo pēdējās lietas, ko Natanjahu ir teicis, vai kā viņš aizbrauc uz ANO ar karti, kur principā bija iezīmēts, ka Izraēla kontrolē gan Rietumkrasta teritoriju, gan Gazas sektoru […] Tas viss agri vai vēlu tiešām ir novedis pie tā, ka palestīnieši tagad sāk domāt, ko darīt."
Kopš 2007. gada Izraēla un Hamas pastāvīgi apšauda viena otru ar raķetēm. Gazas josla ir mājvieta vairāk nekā diviem miljoniem iedzīvotāju. Tai ir robeža ar Izraēlu un Ēģipti. Abas valstis stingri kontrolē robežas. Reģions grimst dziļā nabadzībā. Teju 80% Gazas iedzīvotāju paļaujas uz ārvalstu sniegto palīdzību. Pat pirms Izraēla šonedēļ paziņoja par pilnīgu blokādi, aptuveni 95% reģiona iedzīvotāju nebija pieejas tīram dzeramajam ūdenim.
Trīs dienas pēc tam, kad Hamas sāka nežēlīgo uzbrukuma Izraēlai, Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam pārtrauca savu darbību. Līdz šim tā nav izcēlusies ar pārlieku lielu aktivitāti, jo galvenais mērķis bijis palīdzēt Latvijai tikt ievēlētai ANO drošības padomē.
Latvija ir viena no valstīm, kas nav starptautiski atzinusi Palestīnu, bet iestājas par tā dēvēto divu valstu sistēmu. 2008. gadā tā laika Latvijas Ārlietu ministrs Māris Riekstiņš tikās ar palestīniešu Nacionālās padomes pārstāvi un pauda gatavību izveidot regulāru politisku dialogu starp valstīm.
Saeimas deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam izveidota 2015. gadā. To izveidoja un vadīja tolaik parlamentārietis un tagadējais veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV). 13. Saeimā grupa netika atjaunota, bet šogad februārī tā atsāka darbu.
Abu Meri skaidro, šādai sadarbības grupai nav nekādu īpašu uzdevumu. "Tām ir vienkārši draudzības funkcija un arī, kā es jums teicu, tie ir jautājumi, kas saistīti ar balsojumiem," pastāstīja Abu Meri.
Līdz šim deputātu grupa nav izcēlusies ar pārlieku lielu aktivitāti. Abu Meri stāsta, ka tās pārsvarā ir bijušas dažas tikšanās ar palestīniešu Nacionālās padomes pārstāvjiem par sadarbības veicināšanu izglītībā. Neko konkrētāku viņš nevarēja nosaukt.
Grupa veidota daļēji ar Ārlietu ministrijas iniciatīvu. Ministrija tieši neatbildēja par grupas mērķiem, uzsverot, ka tas notiek pēc deputātu iniciatīvas. Līdzīgas interešu grupas esot gan Eiropas parlamentā, gan citos Eiropas valstu parlamentos. Palestīniešu pašpārvalde ir vienīgais atzītais Palestīnas oficiālais pārstāvis, tāpēc dialogi notiek tikai ar to.
Nesenākā tikšanās ar Palestīnas pārstāvi notikusi vien trīs dienas pirms Hamas sāka savu uzbrukumu Izraēlai. 4. oktbrī ar Palestīnas Valsts ārlietu ministra vietnieci Amalu Džādū tikās gan Abu Meri, gan Saeimas ārlietu komisija.
"Mēs pieņēmām uz pusstundu. Protokola tikšanās. Kur, nu protams, ko veselības ministrs var runāt? Vienkārši mēs parunājām, ka mums ir ļoti laba veselības izglītība Latvijā. Un tradicionāli Latvijā ir daudz studentu no arābu pasaules. […] Tā kā mēs runājām par izglītības sadarbību, ka mums ir ārzemju studenti un viņi var pie mums mācīties," par tikšanos pastāstīja Abu Meri.
Deputātu grupa palestīniešu Nacionālās padomes atbalstam darbu turpināja vēl trīs dienas pēc Hamas uzbrukuma Izraēlai. Grupas paziņojumā teikts, ka darbība apturēta, kamēr palestīniešu Nacionālā padome nenosodīs Hamas.
Šo lēmumu skaidro Saeimas deputāte Skaidrīte Ābrama (Progresīvie): "Mēs redzējām, ka īsti nav nekāda reakcija bijusi no palestīniešu Nacionālās padomes, tad mēs pieņēmām lēmumu, lai saprastu, kāda ir Nacionālās padomes reakcija uz šo, kas ir noticis Gazas sektorā, šo teroristiskās organizācijas Hamas uzbrukumu, mēs nolēmām uz laiku, bet redzēs kā tas būs tālāk, vienkārši apturēt darbību."
Lēmums iestāties grupā vai to pamest ir katra deputāta individuālā pārziņā. Šajā Saeimas sasaukumā grupā bijuši 10 deputāti. Bez Abu Meri tur bijuši arī citi Jaunās Vienotības politiķi - Viktorija Baire un Inga Bērziņa, kuras grupu pametušas jau septembrī. Divi deputāti - Edmunds Jurēvics un Anna Rancāne - no grupas izstājušies divas dienas pēc Hamas iebrukuma sākuma. Tāpat starp grupas biedriem bija Nacionālās apvienības deputāts Jurģis Klotiņš, kurš no grupas izstājies pagājušajā mēnesī. Atlikušie četri grupas biedri, kas kopīgi lēma par darbības apturēšanu, ir Progresīvo pārstāvji - Skaidrīte Ābrama, Andris Šuvajevs, Atis Švinka un Edgars Zelderis.
Saeimas deputāts Edmunds Jurēvics pauda, ka kategoriski nosoda Hamas teroristiskās darbības.
"Es izstājos no šīs grupas tādēļ, ka palestīniešu Nacionālā padome nav joprojām spējusi nosodīt šīs teroristiskās Hamas darbības, tādēļ es uzskatīju, ka ne morāli, ne citu iespēju man nav, kā tikai pieņemt šo lēmumu," skaidroja Jurēvics.
Latvijas pozīcija ir atbalstīt Izraēlu. Ceturtdien Saeimā tika pieņemts Ārlietu komisijas virzītais paziņojums, kurā no jauna tika nosodīta Hamas rīcība un izteikta solidaritāte Izraēlai. Līdz šim Izraēla nav lūgusi starptautisku palīdzību. Ja tas notiks, Latvijā vērtēs, kādi ir pieejamie resursi.
"Kas ir mūsu iespēju robežās. Es absolūti uzskatu, ka tas būtu jādara, ja tāda nepieciešamība Izraēlai rodas. Tas būtu jājautā kompetentajām iestādēm, ministrijām, resursu ministrijām, protams, ko tieši Izraēla lūdz," uzskata Rihards Kols.
Atsevišķas valstis paudušas bažas par ekstrēmisma vai antisemītisma draudu pieaugumu kara dēļ. Valsts drošības dienests "Nekā personīga" apliecināja, ka šobrīd Latvijā terorisma draudu līmenis saglabājas zems un neesot indikāciju par tā iespējamu pieaugumu.
