/nginx/o/2021/11/25/14222152t1h3b7f.jpg)
Lai gan kiberkrāpšanā galvenais mērķis ir naudas līdzekļi, ne vienmēr katrā uzbrukumā noziedznieki uzreiz iegūst maka saturu. Dažkārt izdodas izmānīt kādu daļu informācijas. Tā savukārt var noderēt jau nākamajās krāpšanās, vēsta raidījums "Panorāma".
Valsts policijas kibernoziegumu izmeklētāji norāda, ka arī tādus šķietami ne pārāk sensitīvus datus kā telefona numurs noziedznieki var vēlāk izmantot jau mērķēti.
Video: Raidījums "Panorāma"
Valsts policijas Kibernoziegumu apkarošanas pārvaldes 2. nodaļas priekšnieks Oļegs Filatovs skaidro: "Tālāk darboties vairākos virzienos. Jāsaprot, ka viens no sociālās inženierijas metodēm ir arī informācijas uzkrāšana. Attiecīgi par indivīdiem, kuri tālāk var izmantot krāpnieciskās aktivitātēs.
Bieži vien sociālais inženieris mēdz šādu informāciju uzkrāt ar mērķi attiecīgi viņu vēlāk pārdot, jau kaut kādā tumšajā tīmeklī. Personām, kam tas ir aktuāli. Otrs variants, iegūstot jūsu telefona numuru, var atkal aizsūtīt jums kaut kādu krāpniecisku īsziņu ar krāpniecisku saiti, kuras mērķis būs ievākt jūsu norēķinu kontu datus, piekļuves informāciju."
/nginx/o/2018/08/29/11322502t1h50ca.jpg)