Saimniekojot Latvijas mežos, tirgojot koksni un to pārstrādājot, ir jāņem vērā starptautiski likumi. Atmežošanas regulas mērķis ir nodrošināt, ka konkrēti produkti ir izsekojami, ir ražoti/audzēti, neizraisot atmežošanu vai meža degradāciju ne ES, ne trešajās valstīs. Tomēr ne viss ir tik gludi, kā varētu vēlēties, jo jaunās prasības, par kuru ieviešanas niansēm vēl viss nav skaidrs, radīs papildu slogu ļoti daudziem.
Atbilstoša izglītība ir ne visiem mežu īpašniekiem, bet, ja zināms, kur meklēt informāciju, saņemt padomu un palīdzību, tas jau ir solis uz labāku saimniekošanu savā, dzimtas mantotajā vai iegādātajā mežā. Pie šī patiesi visa mūža un, iespējams, arī nākamo paaudžu projekta vislabāk ķerties, ja ir uzticami padomdevēji, kas atbalstīs un izglītos.
Lielākajā meža īpašnieku kooperatīvā “Mežsaimnieks” šobrīd ir vairāk nekā 1000 biedru no visas Latvijas. “Mēs esam Latvijā vecākais un lielākais, pašiem meža īpašniekiem piederošs mežsaimniecības uzņēmums,” stāsta kooperatīva “Mežsaimnieks” valdes loceklis Andis Malējs. “Palīdzam mūsu biedriem apsaimniekot viņu meža īpašumus, konsultējot, rakstot projektus un organizējot jebkurus mežsaimnieciskos darbus, kurus meža īpašnieks zināšanu vai laika trūkuma dēļ nespēj paveikt pats. Uzņemam par biedriem meža īpašniekus visā Latvijā. Strādājam no birojiem Kuldīgā, Valmierā un Rēzeknē, arī katrā reģionā mums ir savs konsultants.
Ne visi meža īpašnieki būs mežkopji vai labi tirgotāji. Tāpēc kooperatīva misija ir palīdzēt meža īpašumu apsaimniekošanā tiem, kam šāda palīdzība ir nepieciešama.”
Kooperatīva biedri aktīvi izmanto iespēju ar “Mežsaimnieka” palīdzību realizēt Eiropas Savienības mežsaimniecības projektus. Atbalstītās aktivitātes ir: lauksaimniecībā neizmantoto zemju apmežošana, jaunaudžu kopšana, sugu nomaiņa neproduktīvās audzēs un virknē citu pasākumu. Kooperatīva biedri projektu izvērtēšanā iegūst papildu punktus. Tāpat, pateicoties LVMGEO plānošanas platformai, kurā varam apskatīt aktuālos biedra datus, pirms atbalsta kārtas jau automātiski varam sagatavot informāciju par platībām, kurās iespējams piesaistīt Eiropas līdzfinansējumu.
Malējs stāsta: “Organizējam visu, kas mūsu biedriem varētu būt mežā nepieciešams. Sākot no meža apsekošanas, taksācijas, augsnes gatavošanas, stādu iegādes, stādīšanas, stādu aizsardzības, stādījumu atēnošanas, mežaudzes sastāva kopšanas, krājas kopšanas, cirsmu skiču gatavošanas, izaudzēto koku ražas novākšanas, pievešanas un transporta, apaļkoksnes un zaru pārdošanas. Palīdzam rakstīt un administrēt Eiropas finansējuma projektus. Konsultējam nodokļu jautājumos. Saliekot kopā mūsu biedru pārdodamās koksnes apjomus, mēs pircējiem esam kļuvuši par regulāriem piegādātājiem un saņemam labākas cenas. Apvienojot biedru vajadzības pēc mežsaimnieciskajiem darbiem, mēs esam kļuvuši par regulāru darbu pasūtītāju šo mežsaimniecisko darbu veicējiem. Tas, savukārt, uzlabo mežsaimniecisko darbu izpildes kvalitāti un plānošanu.”
“Dalība kooperatīvā nekādi neierobežo meža īpašnieku rīcības brīvību,”
skaidro Malējs. “Arī kā kooperatīva biedrs meža īpašnieks var pats pieņemt jebkuru lēmumu savā mežā, organizēt jebkuru darbu, algot pakalpojumu sniedzējus, pats kopt, retināt, veikt kailcirtes, pārdot savu koksni, kam vien vēlas. Piedalīšanās kooperatīvā dod meža īpašniekiem alternatīvu iespēju darbus veikt arī caur pašiem meža īpašniekiem piederošu meža apsaimniekošanas uzņēmumu – kooperatīvo sabiedrību. Pirms jebkura lēmuma pieņemšanas, ja tas nepieciešamas, būs kam pajautāt.”
Malējs stāsta: ”Daudzi mūsu biedri ir arī reģionālo biedrību pārstāvji, kā, piemēram, meža īpašnieku apvienības “Bārbele”, “Krāslava”, kas kopā var realizēt reģionālos projektus – seminārus saviem biedriem, kopīgas tehnikas iegādi ar ES atbalstu un citas aktivitātes.”
Vairums izveidotas pirms 10 gadiem, darbojas konkrētos reģionos. Jāpiebilst, ka mežu īpašnieku reģionu apvienības, katra biedrība, ir ar zināmu specializāciju – viena vairāk koncentrējas uz pakalpojumu organizēšanu, otra – uz konsultāciju sniegšanu, izglītošanu. Jebkurā gadījumā, sazinoties ar kādu no šīm organizācijām, iespējams saņemt padomu un atbalstu.
“Vēl viens no saprātīgajiem soļiem, ir arī iestāties Latvijas Meža īpašnieku biedrībā (LMIB),” iesaka Latvijas Meža īpašnieku biedrības valdes priekšsēdētājs Arnis Muižnieks.
Biedrība dibināta 2005.gada septembrī. Biedrībā no kopējā biedru skaita visvairāk ir tieši fiziskas personas (72%), tikai tad komercsabiedrības – 26%, 0.8% pašvaldības, 0.5% kooperatīvi, 0.2% baznīca un 0.2% valsts mežu apsaimniekotāji. LMIB apvieno vairāk nekā 400 biedru no visas Latvijas. Tā ir atvērta ikvienam meža īpašniekam.
Ja vērtējam pēc tā, cik tad daudz meža ir LMIB biedru īpašumā un tiesiskajā valdījumā, tad sanāk - 2,02 miljoni hektāru meža, kas veido 67% no visām Latvijas meža platībām.”
LMIB, lai valstī tiktu ievērotas meža īpašnieku intereses meža apsaimniekošanā, veic virkni svarīgu uzdevumu, piemēram, ierosina pārskatīt un uzlabot tos normatīvos aktus, kas traucē meža īpašniekam pieņemt ekonomiski pamatotus mežsaimnieciskos lēmumus. Tiek rosināts valsts iestādēs vienkāršot dažādu atļauju izsniegšanas procedūras mežsaimniecībā, tai skaitā meža ieaudzēšanā, kas ir svarīgi, lai atvieglotu šā resursa atjaunošanu. Sabiedriskā organizācija iestājas, lai valstī darbotos kompensāciju sistēma, kuras ietvaros meža īpašnieks saņem uz tirgus principiem balstītu, ekonomiski pamatotu kompensāciju par saimnieciskās darbības ierobežojumiem.
Biedrība piedāvā informāciju, konsultācijas un apmācības par meža pārvaldību un ekonomiku. Tā ir arī noderīga kopiena, kur ikviens var dalīties savā pieredzē un pasmelties no citiem meža īpašniekiem viņu zināšanas.
Vēl 2008. gadā Latvijas Meža īpašnieku apvienība (2011. gadā mainīja nosaukumu uz Latvijas Meža īpašnieku biedrība) uzņēmās svarīgu uzdevumu, ka turpmāk pārstāvēs meža īpašnieku intereses Latvijas un starptautiskās organizācijās. Neatkarīgi no tā, vai meža īpašnieks ir biedrs vai nav, viņa intereses tik un tā tiek pārstāvētas, jo LMIB mērķis ir veicināt ilgtspējīgas un ekonomiski efektīvas mežsaimniecības attīstību Latvijā, veidojot tādu mežsaimnieciskās darbības vidi, kur normatīvie akti netraucē pamatotu saimniecisko lēmumu pieņemšanu un valsts pārvalde izveidojusi racionālas un efektīvas administratīvās procedūras, kas nekavē uzņēmējdarbību.
Svarīga ir arī Latvijas meža īpašnieku viedokļa pārstāvēšana ārpus valsts robežām.
Tāpēc LMIB aktīvi darbojas Eiropas meža īpašnieku konfederācijā (CEPF), kur tās pārstāvis ir ievēlēts par organizācijas valdes locekli un ir biedrs Eiropas zemes īpašnieku organizācijā (ELO). Biedrība ir pārstāvēta arī Eiropas Komisijas sociālā dialoga grupā Mežsaimniecības un korķa koka izmantošanas jautājumos.
Biedrība ir parakstījusi sadarbības memorandu ar Zemkopības ministriju un Latvijas Mednieku asociāciju. Darbošanās vairākās organizācijās – Meža konsultatīvajā padomē, Meža attīstības fonda Konsultatīvajā padomē, Medību saimniecības attīstības fonda Konsultatīvajā padomē, Paneiropas meža sertifikācijas sistēmas (PEFC) Latvijas vadības grupā, biedrībā Zaļās mājas – nodrošina informācijas apriti un iespēju aktīvi paust un aizstāvēt meža īpašnieku intereses.
Tāpat Latvijas Meža īpašnieku biedrība ir viena no kustības "Saimnieks savā zemē" atbalstītājiem.
Kustības pamatdoma ir par dialoga nepieciešamību ar valsts iestādēm, lai lēmumi par saimniekiem piederošo zemi tiktu pieņemti kopā ar pašiem saimniekiem, izvērtējot un respektējot gan dabas objektu aizsardzību, gan zemes iespējami efektīvāku apsaimniekošanu. Viens no tās uzdevumiem ir nosargāt zemes īpašnieku tiesības izvēlēties sava īpašuma apsaimniekošanas veidu.
• Vienmēr ir vērts aprunāties ar cilvēkiem, kas saimnieko mežu īpašumos, kuri robežojas ar paša mežu. Atrast vietējo meža nozares pārzinātāju ir ļoti noderīgi. Var jautāt pagastā, novadā. Droši, ka arī kaimiņi, radi, draugi un paziņas zinās, kam ir lielākā pieredze un labākā slava. Vietējie mežsaimniecības konsultanti vai inženieri vienmēr sniegs individuālus padomus par meža pārvaldību.
• Latvijas Valsts meža dienests (VMD) ir galvenā iestāde, kas nodarbojas ar meža pārvaldību valsts mežos Latvijā. Viņi piedāvā dažādus resursus un informāciju par mežu saimniecību, kā arī aktuālo likumdošanu un regulējumus attiecībā uz mežsaimniecību.
• Latvijas Valsts mežzinātnes institūts “Silava” savukārt piedāvā pētniecības un izglītības pakalpojumus mežsaimniecības jomā. Šeit vari atrast jaunākās zinātniskās atziņas par meža ekosistēmām, koksnes ieguvi un ilgtspējīgu mežu pārvaldību. Tāpat institūta mājaslapā par brīvu ir pieejami informācijas materiāli un monogrāfijas.
• Latvijas Lauku konsultāciju un izglītības centrā ir struktūrvienība – Meža konsultāciju pakalpojumu centrs. Tas sniedz konsultācijas, veic izglītošanu un mežsaimniecisko pakalpojumu organizēšanu.
• Viens no saimniekošanas variantiem, kā atbalsts un pieredzējuši konsultanti, būs arī mežu nozares komercfirmas, kas piedāvā meža īpašniekiem ilgtermiņa līgumattiecības meža apsaimniekošanā. Izvēloties pakalpojumu sniedzējus, ieteicams iepriekš tomēr konsultēties ar profesionāļiem, kā arī pārliecināties par uzņēmuma reputāciju. Un, protams, salīdzināt dažādu firmu piedāvājumus.
Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.
