VIDEO ⟩ "Sit un šauj dzīvniekus." "Mežavairogu" apmeklējums. Mīti un patiesība

1. mīts – dzīvnieki no patversmes ir jāglābj

Priede skaidro, ka šis ir viens no izplatītākajiem mītiem par patversmēm Latvijā. "Adopcijas iemesli ir dažādi, kāpēc cilvēki brauc uz patversmēm adoptēt dzīvniekus. Vieni izlemj, ka vēlas mājas mīluli un no patversmes. Citi iedomājas, ka viņiem vajag dzīvnieku.

Treškārt, šobrīd aktuāla ir glābšana – vēlme kādu izglābt. Pēdējie divi iemesli ir tie, kad dzīvnieku no patversmes galīgi nevajag. Tajā brīdī, kad dzīvnieks nokļūst patversmē, viņš jau ir izglābts no iespējas iet bojā uz ielas, pakļūt zem ledus, pazust mežā un tamlīdzīgi. Dzīvnieks ir drošībā.

Glābt no patversmes tikai tāpēc, lai nebūtu patversmē, bet būtu dzīvokļa kambarī, jo nesadzīvo ar pieciem citiem suņiem, ir pilnīgi aplami."

Priede uzskata, ka aplamais priekšstats varētu būt radies tāpēc, ka daļai cilvēku nav izpratnes, ko dara patversmes. "Latvijā teju visās patversmēs ir tā saucamā no kill politika. Nevienā patversmē nenogalina dzīvnieku tikai tāpēc, ka pagājušas 14 dienas. Termins no kill neparedz turēt pie dzīvības neārstējami slimus dzīvniekus, kuri mokās, vai galēji bīstamus dzīvniekus," viņa saka.

2. mīts – patversme sit un šauj dzīvniekus, nedod ēst un dzert, nenodrošina medicīniskos pakalpojumus

Patversmes vadītāja saka, ka par "Mežavairogiem" ir daudz nelāgu baumu, kas radušās no nepatiesas informācijas sociālajos tīklos.

"Cilvēkiem patīk sliktas ziņas. Tad, kad mēs uzrakstām publikāciju, ka kādam ir kas atgadījies, uzreiz visa sabiedrība reaģē un padod ziņu tālāk. Bet, ja publicējam informāciju, ka šeit viss ir labi un skaisti, cilvēkiem nav pilnīgi nekādas intereses par to. Manuprāt, vairumam cilvēku nepatīk, ka citiem iet labi.

Cilvēkiem ir vajadzība pēc negācijām. Šādi veidojas sabiedriskā doma. Bieži ir tā, ka cilvēki analizē informāciju un zvana, vaicājot, vai tā ir. Skaidrojam, kā ir patiesībā. Tie, kuri vēlas, saprot. Bieži vien tiek publicēta dažāda nepārbaudīta un neapstiprināta informācija.

Nereti neprofesionāļi izsaka it kā "profesionāļa" viedokli, stāstot, ka dzīvnieka uzvedība liecina par to vai citu notikumu tā dzīvē. Bet tas ir tas pats, kas ja mikipele spriež par atomfiziku - zināšanu nav, bet viedoklis ir," viņa saka.

Priede min arī kādu piemēru. Apmeklētājs vasarā vedis suņuku pastaigā, un dzīvnieks sagribējis padzerties no dīķa. "Cilvēki to nopublicē un ziņo, ka patversme sunītim nedod dzert, tāpēc suņuks ir izslāpis. Ja suns nepadzeras no dīķa, tātad sunim vairs nav spēka padzerties. Mēs saprotam, ka nevaram visiem izdabāt.

Mūsu veterinārārsti, darbinieki to redz un ar to saskaras ikdienā. Neuzticēšanās speciālistiem ir visās jomās.

Cilvēki neredz 95% no tā darba, ko dara darbinieki patversmēs, jo strādājam 24/7, bet apmeklētājiem laiks ir tikai 4 līdz 5 stundas. Pārējās stundas darbinieki visu laiku kaut ko dara. Bet cilvēki izdara nepareizus secinājumus un subjektīvus spriedumus, redzot vienu fotogrāfiju vai izdzirdot frāzi. Ir vieglāk noticēt kaut kam sliktam, nevis ka notiek kas labs."

PVD Veterināro objektu uzraudzības daļas vadītāja Mairita Riekstiņa norāda, ka par dzīvnieku patversmi "Mežavairogi" šogad saņemtas četras sūdzības. Trijos gadījumos sūdzības nav apstiprinājušās, vienu sūdzību PVD vēl nav pārbaudījis, jo tā saņemta pirms dažām dienām. 

"Vienā gadījumā kāds sociālo tīklu lietotājs vēlējās noskaidrot, kas noticis ar diviem sociālajos tīklos redzamiem patversmē nogādātiem suņiem. Otrajā gadījumā sūdzības pieteicējam bija aizdomas, ka dzīvniekiem netiek nodrošināts dzeramais ūdens, bet trešajā – ka kucēni tiek turēti voljērā zem klajas debess. Ceturtā sūdzība ir par grūtībām adoptēt kucēnus un aizdomas par to, ka dzīvnieki tiek turēti sliktos apstākļos," skaidro PVD pārstāve. 

3. mīts – patversmes nekonkurē

Priede uzskata, ka ir konkurence patversmju starpā. "Lai kā kādam liktos, ka patversmes strādā idejas vārdā, arī patversmēm vajag naudu. Piedaloties pašvaldību iepirkumos, cīņa ir nežēlīga un negodīga reizēm.

Tur visi līdzekļi labi, lai dabūtu pašvaldības finansējumu. Tam ir sniega bumbas efekts. Tad, kad kāds ko negatīvu sāk izplatīt, internetā tas nepazūd un tiek visu laiku publicēta slikta informācija. Neviens nav bijis, bet visu zina.

Ir pat konkrētas domubiedru grupas, kas izveidojušās, lai izplatītu negatīvo. Jau četrus vai piecus gadus viena šāda grupa konstanti izplata nomelnojošu informāciju par mums. Skaidrs, ka nav runa par palīdzību dzīvniekiem, jo nav nevienas publikācijas par to, ka kāds ir atradis mājas. Tikai izrauti no konteksta spriedelējumi. Sliktas ziņas ir kā eliksīrs nelaimīgam cilvēkam."

Viņa gan uzsver, ka nevar pierādīt personu sadarbību ar citu patversmi, taču apgalvo, ka vairāki cilvēki, kuri par "Mežavairogiem" izplatot nepatiesības, ir brīvprātīgie kādā citā patversmē.

"Mežavairogi nekad neko šādu nav darījuši – mēs vienmēr esam bijuši atklāti. Ir bijuši divi gadījumi, kad lūdzām PVD pārbaudīt konkrētus faktus par citu patversmi. Bet saskārāmies ar likuma pārkāpumu, kur bija nepareizi dati.

Situācijā, kad pārkāpumu redzam, ignorēt mēs nevaram. Piemēram, dokumenti mērķtiecīgi tiek aizpildīti nepareizi. Abos gadījumos pārkāpumus fiksēja un tie tika laboti un novērsti.

Nesaprotu, kā cilvēkiem var būt tik daudz laika, ko tam veltīt. Sūdzības ir nevis tāpēc, ka ir pārkāpumi, bet tikai tāpēc, lai pasūdzētos. Jāspēj atšķirt, kas ietekmē dzīvnieku labbūtību un kas dzīvniekiem netraucē.

Mūsu patversmē dokumentācija patiesi ir izstrādāta precīzi un pareizi. Ievērojam pilnīgi visas prasības, katra tabletīte ir atzīmēta, uzskaitīta un piefiksēta. Nenoliegšu, ka dezinformācija neļauj patversmei pilnvērtīgi darboties. Kāpēc jākonkurē ar metodēm, kas nav ētiskas? Ir bēdīgi, ka tas notiek uz dzīvnieku rēķina."

Priede saka, ka jau vēsturiski ir liela konkurence starp patversmēm. "Latvijā ir vairāk nekā 100 dzīvnieku aizsardzības biedrības, jo ir tā, ka, piemēram, sākotnēji biedrību nodibina piecas meitenes, taču vēlāk divas no tām atdalās un pašas izveido savu biedrību. Kāpēc tā? Jo liekas, ka katram ir sava taisnība.

Tiek dalīts finansējums un ziedojumi. Diemžēl dzīvnieku joma ir pateicīga dažādām nelegālām lietām, jo noziedot patversmei vai biedrībai ir goda lieta, taču pārbaudīt, kur tā nauda radusies un kur tā tiek izlietota, nemaz nav tik viegli.

Ja papētītu, cik kopumā Latvijā dzīvnieku nozarē novirza naudu, gan pašvaldību, gan valsts, gan ziedojumu, tie būtu miljoni. Ar šo finansējumu Latvijā nebūtu neviena nelaimīga dzīvnieka, ja visa nauda tiktu novirzīta dzīvniekiem."

Kā piemēru Priede min kādu īpatnēju situāciju: "Vienu gadu Vangažos tikām uzaicināti uz skolu, lai pastāstītu par dzīvniekiem un patversmes darbību. Bērni bija arī saziedojuši naudiņu.

Taču izrādījās, ka pasākumu organizējusi bērna mamma, kura pati pārstāv partiju ZZS. Tika izplatīta informācija, ka mūsu patversme kopā ar šo ZZS personu uztur kaķēnu ādas cimdu ražošanas biznesu. Kā tas viss rodas? Ir grūti pateikt. Taču kriminālpolicija mūsu Latgales filiālē patiešām brauca un meklēja ražotni. Cilvēkiem patīk tam visam ticēt."

4. mīts – vai patversme ir bizness?

Šo jautājumu uzdevām arī Priedei. Viņa saka: "Cilvēki ir paskatījušies bilances un izmaksas? Ja dzīvnieku atved uz patversmi, cilvēkiem šķiet, ka tas ir bizness, jo prasām naudu. Bet prasām, jo dzīvniekam ir čips, vakcīnas, katru dienu ir izvests pastaigā, voljērs ir izdezinficēts, strādājis veterinārārsts. Tas viss maksā naudu. Ēdiens, pakaiši un transports, lai suni no ielas savāktu un atvestu, maksā naudu."

Danuta norāda, ka patversmei ir līgumi ar trīs pašvaldībām, bet suņi patversmē nonāk arī no Jelgavas, Saulkrastu, Limbažu, Balvu, Rēzeknes, Aizkraukles novada. Ādažos un Cēsīs ir izsludināti iepirkumi, un janvārī jau būs zināmas patversmes, kuras uzņems šo novadu dzīvniekus.

Uz jautājumu, vai būtu iespējams uzrakstīt, cik lielus naudas līdzekļus patversme saņem no pašvaldībām, patversmes vadītāja skaidro: "Konkrētus skaitļus ir grūti nosaukt, tie redzami gada pārskatos. Bet jāzina ir viens - patversme nesaņem naudu par to, ka ir līgums. Bet gan par konkrētām manipulācijām un darbībām, kuras ir pierādāmas dokumentāri: izbraukums - tiek sastādīts akts, kuru policija apstiprina; dzīvnieka noķeršana - foto; veterinārās manipulācijas - dzīvnieka medicīniskā karte un dati LDC.

Piemēram, tikko noķērām sunīti Rēzeknes novadā; čipa nav, transporta izmaksas 70 eiro, veterinārārsta apskate, mikročips, vakcīna (arī kompleksā), pase, apstrāde pret ektoparazītiem un endoparazītiem – 40 eur (reģistrācija patversmēm ir bez maksas), uzturēšana četri eiro diennaktī, maksimums 14 dienas."

Viņa uzsver, ka visas augstākminētās izmaksas ir obligātas. "Manipulāciju pakete ir noteikta Ministru kabineta noteikumos.

Mēs to nevaram nedarīt. 72 stundu laikā pēc suņa uzņemšanas mums obligāti tas viss ir jāveic. Sterilizāciju veicam, sākot ar 15. dienu, par savu naudu.

Ja sunīti adoptē visai drīz, tad 90 eiro, ko saņemam par adopciju, daļēji nosedz sterilizācijas izmaksas; ja suns patversmē dzīvo piecus mēnešus, gadu vai divus, tad adopcijas maksa nosedz precīzi 22,5 dienu uzturēšanu," saka Danuta.

"Mežavairogos" dzīvo vidēji 60 suņi. Diena patversmē izmaksā apmēram 400 eiro - algas, degviela, veterinārās izmaksas, barība, elektrība, apkure, atkritumu izvešana.

"Absolūti lielākā daļa dzīvnieku patversmē dzīvo ilgāk nekā 14 dienas, tātad par šo dzīvnieku uzturēšanu maksājam paši. Vai precīzāk - ziedotāji. Ikviens ziedojums ir ļoti noderīgs.

Šī summa neietver sevī jaunu telpu būvniecību, veco telpu remontu, jauna inventāra iegādi, bet arī šīs izmaksas ir neizbēgamas," stāsta patversmes vadītāja.

Dzīvnieku patversmēm katru gadu jāiesniedz PVD informācija par dzīvnieku apriti. Pēc patversmju iesniegtās informācijas 2022. gadā 26 Latvijas dzīvnieku patversmēs nonākuši 9140 dzīvnieki, no tiem 2615 suņi un 4151 kaķis.

Ņemot vērā publiski pieejamo informāciju, "Mežavairogiem" patlaban reģistrēts 10 839,16 eiro liels nodokļu parāds.