"Ja ukraiņi atbrīvotu Krimu, nebūtu draudu, ka Krievija no Krimas pāri Melnajai jūrai varētu apšaudīt vai citādi apdraudēt NATO bāzes, kas izvietotas Rumānijā, Bulgārijā, Moldovā. Tas tiešā veidā attiektos uz mūsu drošību. Tāpēc politisks, militārs, ekonomisks un humāns atbalsts Ukrainai ir ļoti svarīgs," sacīja Šrāders.
Viņš uzsvēra, ka Krievija patlaban mēģina darīt visu, lai karu paildzinātu un neļautu Ukrainas militārajiem spēkiem virzīties uz priekšu. LĀI pētnieks vērsa uzmanību uz to, ka krievi ir nedaudz mainījuši stratēģiju, piemēram, izvērš diversijas, cenšas rekrutēt Ukrainas armijā pašu iedzīvotājus, kas īpaši notiek Krimā un Dienvidaustrumu reģionos.
Šrāders secina, ka šis ir kaut kas tāds, ko Krievija iepriekš nedarīja un tas ir bīstami.
"Tāpat Krievija pret Ukrainu izmanto precīzas tāldarbības triecienspējas, kas Krievijai maksā dārgi, taču gaisa aizsardzība vienmēr ir dārgāka nekā uzbrukumi. Tāldarbības raķetes padara Ukrainas aizsardzību finansiāli apjomīgu. Protams, jāņem vērā arī iedzīvotāju morālais noskaņojums. Tās ir ciešanas, raķetes trāpa dažādiem objektiem. Tāpat Ukrainai nepietiek līdzekļu gaisa aizsardzībā," teica Baltijas Aizsardzības koledžas lektors.
Viņš norādīja, ka Krievijas lielā priekšrocība ir cilvēku resursi. Krievi var rekrutēt un sūtīt uz Ukrainu teju neierobežotu skaitu cilvēku, piemēram, ja armijā no ciemata, kurā dzīvo 3000 līdz 5000 iedzīvotāju, iesauc 15 līdz 20 cilvēkus, to nevar uzskatīt par būtisku sabiedrības mobilizāciju. Ukrainai cilvēku resursi ir mazāki, taču jāņem vērā, ka krieviem ir jāapmāca iesauktie un jāpadara tos darboties spējīgus, lai varētu veiksmīgi izpildīt kaujas operācijas.