"Miers nav garantēts." Kāpēc Latvijā un citās NATO valstīs ir dažādi vēstījumi par Krievijas draudiem? (1)

Apollo.lv
CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Krievijas diktators Vladimirs Putins.
Krievijas diktators Vladimirs Putins. Foto: Reuters/ScanPix

Rietumvalstu politiķi un militārpersonas šī gada sākumā izteikti bieži piesauc dažādus gada skaitļus, kad Krievija varētu uzbrukt NATO valstīm. Aplēses parasti svārstās no trim līdz astoņiem gadiem. Taču tik dramatiskas notis neskan no Latvijas aizsardzības resora. Mulsinošajiem vēstījumiem šonedēļ pievērsies LTV raidījums "de facto".

"Es nesaku, ka rīt notiks kas slikts, bet miers nav garantēts. Tāpēc mums ir plāni, tāpēc mēs gatavojamies karam ar Krieviju un teroristiem," preses konferencē janvārī izteicās NATO militārās komitejas priekšsēdētājs Robs Bauers.

Vācijas aizsardzības spēku komandieris Karstens Breuers vairākās intervijās piesaucis piecus līdz astoņus gadus, līdz Krievija varētu uzbrukt NATO.

"Mēs redzam, ka Putinam no vienas puses ir nodoms, no otras – iespēja. Krievija audzē militārās spējas, lai sekotu viņa nodomam. Kā virsnieks es saku: "Gatavojamies sliktākajam." Sliktākais ir pieci gadi," intervijā Minhenes drošības konferencē sacīja Breuers.

Savukārt Zviedrijā satraukumu nesen izsauca civilās aizsardzības ministra Karla Oskara Brolina vārdi, ka Zviedrijā var būt karš: "Mans galvenais nodoms nav apelēt pie jūsu bailēm, bet gan pie jūsu situācijas izpratnes."

Un jaunais Igaunijas aizsardzības spēku vadītājs Andrus Merilo šonedēļ vēstīja, ka igauņiem vajadzētu pierast pie tā, ka karš notiks, un tam sagatavoties: "Aplūkojot vēsturi un noteiktus politiskos, kā arī ekonomiskos notikumus, mēs zinām, ka, visticamāk, virzāmies uz jau notiekošā kara tālāku eskalāciju."

Turpretim salīdzinoši mierīgāk par apdraudējumu no Krievijas puses runā Latvijas Nacionālo bruņoto spēku komandieris Leonīds Kalniņš. Viens no iemesliem – agrāk Latvijas robežas tuvumā bijušais Krievijas militārais kontingents tagad ir noplicināts karā Ukrainā.

"No taktiskā viedokļa gan [Krievijas armijas] skaitliskais sastāvs, gan arī tehniskais aprīkojums, kas atrodas mūsu pierobežā, tas, protams, ir ar daudz zemāku draudu," saka Kalniņš.

Viņš iesaka nepieķerties atsevišķiem gadu skaitļiem, jo Krievijas tālāko uzvedību var ietekmēt daudzi apstākļi. Visupirms jau kara gaita Ukrainā. Jo labāk Krievijai veiksies, jo lielāku pārliecību tā gūs.

"Viņi principā var savu agresiju turpināt uz Ukrainas rietumiem, blakus ir Moldova," atzīmē Kalniņš. Jautāts par Krievijas režīma gatavību karam ar NATO, komandieris atbild, ka "konfliktam ar NATO ir pavisam citi noteikumi, kam vajadzētu iestāties, citi faktori, lai viņi varētu kaut ko uzdrošināties".

Ne tikai Latvijas armijas militārā vadība, bet arī aizsardzības ministra Andra Sprūda (P) biroja cilvēki pēdējās nedēļās centušies mierināt sabiedrību, ka, pateicoties NATO garantijām un augošiem ieguldījumiem aizsardzībā, Latvijā vēl nekad nav bijis tik droši. Aizsardzības ministrijas parlamentārais sekretārs Atis Švinka (P) sociālajā tīklā X rakstīja, ka pārspīlēta trauksmes kurināšana var beigties ar iebiedētu sabiedrību, kas netic nākotnei.

Švinka raidījumam pauda, ka "trauksmes zvans", ko politiķi skandina sabiedrības pamodināšanai, Vācijā un Zviedrijā ir absolūti vietā. Tomēr noprotams, ka Latvijas gadījumā viņš neredz nepieciešamību uzsvērt, ka pēc pāris gadiem varam attapties kara situācijā.

"Es domāju, ka latvieši, Latvijas sabiedrība ir ļoti izglītota un arī informēta par Krievijas patiesajiem mērķiem.

Tāpēc Latvijas sabiedrība ir pelnījusi faktus un atklātību, lai saprastu, ka šobrīd, kad Krievija ir visus savus spēkus koncentrējusi Ukrainā, šis apdraudējums tieši Latvijas virzienā, NATO valstu virzienā ir minimāls."

Latvijas aizsardzības koncepcija paredz, ka Krievijas bruņoto spēku atkopšanās pirmskara apmēros mūsu pierobežā varētu notikt piecu gadu laikā. Latvijas izlūkdienests Satversmes aizsardzības birojs (SAB) nule publicētajā gada pārskatā vērš uzmanību, ka Krievija tuvākajos gados tiešām plāno palielināt armijas klātbūtni Ziemeļeiropas un Baltijas virzienā un ka Krievijas militārie tēriņi šogad būs lielākie valsts vēsturē, sasniedzot trešdaļu no budžeta.

"Mums ir mērķtiecīgu un plānveidā jāgatavojas šāda veida iespējamam apdraudējumam, un šī konflikta risinājumam. Atceramies, ka Krievija, izvērtējot savas spējas, vērtē pretinieka vājumu," uzsver SAB direktors Egils Zviedris.

Viņš lēš, ka Krievijas iespējamā gatavība konfliktam ar NATO valstīm nav tuvākā gada, bet pāris gadu jautājums.

Bijušais Aizsardzības ministrijas augstākais ierēdnis Jānis Garisons pauž, ka dotais laiks ir jāizmanto lietderīgi Latvijas robežas nostiprināšanai no militārā viedokļa: "Ir jāizmanto visi iespējamie līdzekļi, lai mēs apturētu krievus uz robežas."

Aizsardzības ministrija un bruņotie spēki pašlaik izstrādā robežas stiprināšanas plānu, kura izpildi paredzēts sākt šogad un pabeigt desmitgades laikā. Tuvākajās nedēļās dokumentam jānonāk valdībā.

"Tas izaicinājums, ko tā publiski neviens nav pateicis, no kurienes tiks ņemta nauda, jo tā nauda, kas nepieciešama robežas nostiprināšanai, tā budžetā līdz 2035.gadam vismaz nebija ieplānota. Tur nav brīvas naudas pašlaik," apstiprina Garisons.

NBS komandieris Kalniņš neslēpj, ka tā saucamajai Baltijas aizsardzības līnijai nepieciešams diezgan būtisks finansējums. Ministru prezidentes Evikas Siliņas (JV) birojā raidījumam "de facto" apliecināja, ka valdība robežas stiprināšanai naudu nodrošinās, lai jau šogad varētu darbus sākt.

Kā tulkot rietumvalstu amatpersonu piesauktos gada skaitļus? Vai tas ir pamudinājums vietējām sabiedrībām vairāk ieguldīt aizsardzībā un palīdzēt Ukrainai? Vai tomēr konflikts starp Krieviju un NATO ir nenovēršams?

Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs atzīmē, ka Krievija pašlaik ir pietiekami neprognozējama, bet, viņaprāt, testēt NATO valstis Krievija būtu gatava tikai tad, ja sajustu, ka alianse ir vāja.

"Neviens nekad jums neatbildēs "jā" vai "nē". Tas, ko es vienmēr cilvēkiem saku un mēģinu skaidrot, ka nav tādas nolemtības sajūtas, ka karš ir neizbēgams,” intervijā raidījumam saka Rinkēvičs.

Pēc prezidenta domām, tuvāko gadu notikumu dinamiku noteiks šī gada notikumi Ukrainā, ASV un ieguldījumi NATO valstu drošībā: "Tā ir tāda diezgan sarežģīta situācija, kurā mēs atrodamies, kurā ir jāmobilizē cilvēki, lai viņi neatslābtu, bet arī nedrīkstam viens otru baidīt. (..) Ir jāgatavojas arī vissliktākajiem scenārijiem. Un, jo sagatavotāki mēs būsim, jo mazāka šo scenāriju iespējamība."

Komentāri (1)CopyTelegram Draugiem X Whatsapp
Aktuālākās ziņas
Nepalaid garām
Uz augšu