Mežsaimniecības sastāvdaļas: sabiedrība, vide un ekonomika

Tradicionāli reģionos ar augstu vispārējo kultūru mūsdienās ir arī augstāks mežsaimniecības līmenis. Tas izpaužas ilgtspējīgā meža platību apsaimniekošanā un racionālākā meža resursu izmantošanā. Viens no piemēriem ir Zviedrija. Bija laiks, kad Zviedrijas dienvidos koki bija nepietiekams resurss, līdz 1920.gadā pieņemtais Mežsaimniecības likums situāciju mainīja. Tika mainīta saimniekošanas filozofija, jo mežam nav tikai ekonomiskais aspekts. Tā ir krietni sarežģītāka, savstarpēji ar sabiedrību cieši saistīta saimniekošanas sistēma, par ko pastāstīja Sodra Forest Latvia pārstāvis Žanis Bacāns. Arī Latvija ir piedzīvojusi meža platību dubultošanos pēdējo 100 gadu laikā. Un kopā ar attieksmes maiņu pret mežsaimniecību kopumā mēs varam vilkt paralēles starp divām valstīm.

“Sodra Forest Latvia ir SODRA grupas uzņēmums, kas specializējas mežkopībā un nodrošina ilgtspējīgu meža apsaimniekošanu visā Latvijā,” stāsta Bacāns. “Taču pieeja saimniekošanai un vērtību uztvere, kā arī attieksme pret vidi, sabiedrību un ekonomisko aspektu mums ir tāda pati kā mātes uzņēmumam Zviedrijā.”

SODRA uzņēmumu grupa ir viens no lielākajiem meža apsaimniekotājiem Latvijā, pārvaldot kopumā 135 889 ha zemes īpašumu, no kuriem meža zeme ir 112 768 ha.

Uzņēmuma SODRA vēsture Zviedrijā iesākās sen, 1938.gadā, un tāpēc, ka tur bija mežu trūkums. Lai veicinātu valsts apmežošanu, mežsaimniecību un mežu izmantošanas kultūru, tika mainīta gan likumdošana, gan arī gadu gaitā – sabiedrības attieksme kopumā. SODRAS filozofija šobrīd galvenokārt ir akcentēt tā dēvēto ģimenes mežsaimniecību, kas šobrīd Latvijā nav tik izteikta, bet Zviedrijā ir ārkārtīgi būtiska. Kooperatīvu izveidoja un šodien tajā turpina piedalīties Zviedrijas mežu īpašnieki, kuri nolēmuši kopā strādāt, izmantot savus mežus. Un strādāt tā, lai palielinātu esošo mežu vērtību, veidojot biznesu ar kokmateriāliem, kas nāk no viņu mežiem, bet kas svarīgākais - domāt par to ilgtermiņā. Turklāt visai plaši, pilnīgi visās iespējamās sfērās, arī politikā. Visur ir runa par ilgtermiņa darbību, darba vietām, darba aizsardzību, nodokļiem un vides aizsardzību savu ģimeņu nākotnes labklājībai.

Zviedrijā sabiedrībā kopumā, un īpaši SODRA, ļoti tiek akcentēts, ka mēs strādājam ne tikai šodienai. Jau daudzus desmitus gadu darām tā, lai nākotnē mūsu ģimenēm turpinātos iespēja dzīvot tīrā vidē, strādāt mežā un gūt no šī darba ieņēmumus, un lai bizness attīstītos. Tāpēc ģimenes mežsaimniecība ir pats svarīgākais akcents no SODRA viedokļa, un tajā ir iekļauta vides aizsardzība – gan meža aizsardzība ar visu, kas tajā ir, gan darba aizsardzība, gan arī cilvēku sociālā aizsardzība. Kooperatīvs apvieno Zviedrijas meža īpašniekus, kas veido sev biznesu, lai pašiem būtu ieņēmumi un arī viņu bērniem būtu peļņas iespējas un arī nodarbinātība. Šobrīd tie ir 53 000 mežu īpašnieku Zviedrijā, kas apsaimnieko aptuveni 2,5 milj. hektāru mežu zemes.

Biznesa attīstība Latvijā

SODRA savu darbību Latvijā sāka 2004. gadā. Sākumā uzņēmumam bija mērķis pirkt un piegādāt SODRAS rūpniecībai Zviedrijā izejmateriālus, un paralēli tika veikta nelielu meža platību apsaimniekošana. Ņemot vērā, ka Latvijā nav savas celulozes rūpniecības, ir svarīgi, ka arī par šo sortimentu (papīrmalku) var iegūt konkurētspējīgu cenu. Savukārt par vērtīgāko sortimentu, baļķiem, nekad nav bijusi diskusija - tie paliek vietējai pārstrādei.

2018. gadā SODRA veica nopietnas investīcijas Latvijā, nopērkot uzņēmumu “Bergvik Skog”. Un tā šobrīd SODRA ir lielākais privātais mežu īpašnieks.

Apsaimniekošanas principi Latvijā neatšķiras no Zviedrijas. Ļoti svarīga lieta, mūsuprāt, ir nodarbinātība mūsu īpašumos. Zviedrijā darbības pamatā ir mežsaimnieku ģimeņu kopēja vēlme saimniekot. Sodra Forest Latvia ir mežsaimniecības uzņēmums, bet ne kooperatīvs, kā tas ir Zviedrijā. Taču Latvijā, apsaimniekojot meža zemes, izpratne par to, kā visam jānotiek, neatšķiras no zviedru pieejas.

Cenšamies Latvijā palielināt mežu vērtību tiem īpašumiem, kuros saimniekojam ilgtermiņā. Mūsu politika: šodien strādājam tā, lai nākotnē vienmēr būtu vismaz tikpat daudz, ko cirst, un vēlams – vairāk. Tātad darbība vērsta uz mežu saglabāšanu un pavairošanu.

Esam apzinājuši savu darbību 100 gadus uz priekšu, izplānojuši, kā strādāsim ilgtermiņā. Tas nozīmē, ka mēs stādām un kopjam mežu ar tādu filozofiju un pieeju, lai ikgadēji iestādītais apjoms (hektāri) vienmēr būtu lielāks, nekā mēs nocērtam.

Pārsvarā pērkam meža zemi, kura pieder tiem meža īpašniekiem, kam nav pietiekamas pieredzes vai vēlmes apsaimniekot mežu ilgtermiņā, kuri nedzīvo sava meža tuvumā, izbraukuši no Latvijas un kuriem ir apgrūtinoši šādu darbību veikt. Bieži redzama pieeja, kad mežs izaug, nocērt un pārdod. Sodra Forest Latvia cenšamies koncentrēties uz šādiem zemes īpašumiem, kas mūsu pašu cilvēkiem vairs nav vajadzīgi, jo viņi nav nolēmuši turpmāk savu darbību saistīt ar mežu. Tāpēc mēs pērkam tieši šādus īpašumus, kas diezgan bieži ir zināmā veidā degradēti bez domas par nākotnes attīstību. Pērkam, apstādām un turpinām saimniekot tā, lai būtu atkal jauns un kvalitatīvs mežs, lai būtu pēc iespējas liela pievienotā vērtība ilgtermiņā.

Sertifikāti apliecina kvalitāti

Sodra Forest Latvia speciālisti pārvalda meža zemes īpašumus atbilstoši FSC (Forest Stewardship Council), PEFC (Programme for the Endorsement of Forest Certification) un videi draudzīgas pārvaldības sistēmas ISO (The International Organization for Standardization) noteiktajiem standartiem un prasībām.

“Sertifikāti ir trešās puses apliecinājums tam, ka darām, bet nevis paši sev “sitam pie krūts” un uzliekam mājaslapā uzrakstu, ka atbildīgi saimniekojam,” bilst Bacāns. “Trešā puse, neatkarīgi eksperti vai auditori, nāk pie mums 5-6 reizes gadā. Pēta, ko darām, skatās dokumentus, darbības aprakstus, procedūras, ar ko sadarbojamies, kam ļaujam cirst, kā pārdodam... Pārbaudes pilnīgi visās sfērās, it īpaši darbībām mežā. Tad tiek sniegts slēdziens, vai mēs tiešām atbildīgi darbojamies vai ne. Sertifikāti PEFC, FSC un ISO apliecina, ka uzņēmuma darbība atbilst gan vispārpieņemtām vietējām, gan starptautiskām prasībām. Prasības, kam jāatbilst, parasti ir augstākas, nekā to prasa likumi Latvijā. Tā ir mūsu Zviedrijas mātes uzņēmuma politika, ka mums ir svarīgi, lai kāds no malas apliecinātu, kā mēs strādājam un ka tas atbilst nepieciešamajām normām.

Vēl SODRA Zviedrijā jau kopš 2019.gada izskaitļo tā saucamo biznesa pēdu jeb uzņēmuma kopējās darbības ietekmi uz vidi. Pēc aprēķiniem, liekot kopā, cik CO2 mūsu mežos tiek piesaistīts, cik esam ar saviem meža produktiem aizvietojuši fosilo energoresursu izmantošanu, un, protams, darbības rezultātā atbrīvoto CO2 apjomu, SODRA biznesam jau kopš 2019.gada ir pozitīvs iespaids uz apkārtējo vidi.

Aizsargā dabu arī brīvprātīgi

SODRA mērķis ir līdz 2030. gadam samazināt emisijas par 50 %, salīdzinot ar bāzes gadu 2020. Ražošanas procesi lielākoties tiek darbināti, izmantojot biodegvielu.

Latvijā savā darbībā saglabājam ES nozīmes biotopus un sugu dzīvotnes, ievērojot ES nozīmes biotopu aizsardzības un apsaimniekošanas vadlīnijas, lai nodrošinātu labvēlīgus apstākļus un ekoloģiskās prasības. Uzņēmumu īpašumā esošajos mežos 27 347 ha platībā jeb 24,7% no kopējās mežu zemju platības ir noteiktas aizsardzības teritorijas dabas vērtību un kultūrvēsturiskā mantojuma saglabāšanai. Sodra Forest Latvia grupas uzņēmumu mežos stingri saimnieciskās darbības aprobežojumi ir noteikti 10% no kopējās meža platības.

Esam veikuši atsevišķi Natura2000 teritoriju analīzi. Sodra Forest Latvia Natura 2000 teritorijās ir 54 novados ar kopējo platību 7862,51 ha un ir pārstāvēta 91 dažāda teritorija.

Uzņēmuma īpašumos tika veikta arī dabisko meža biotopu inventarizācija. Iegūtos rezultātus izmantojam meža apsaimniekošanas plānošanā, lai nepieļautu dabas vērtību mazināšanos un veicinātu bioloģiskās daudzveidības saglabāšanu, kā arī vides un saimnieciskās darbības monitoringā. Virkne īpašumu atrodas teritorijās, kam ir liela ainaviska un kultūrvēsturiska nozīme Latvijas un Baltijas mērogā. Pie šīm teritorijām pieder Gaujas nacionālais parks, Slīteres nacionālais parks, Rāznas nacionālais parks, Ziemeļvidzemes biosfēras rezervāts, Veclaicenes aizsargājamo ainavu apvidus, Vecpiebalgas aizsargājamo ainavu apvidus, Ziemeļgaujas aizsargājamo ainavu apvidus, Abavas ielejas dabas parks, Talsu pauguraines dabas parks, Engures ezera dabas parks, Lubāna mitrājs u.c. Šo īpašumu apsaimniekošanā nepieciešams īpaši ņemt vērā sekas, kādas uz ainaviskajām un kultūrvēsturiskajām vērtībām var atstāt apsaimniekošanas darbi.

Savas darbības ietvaros nodrošinām arī kultūrvēsturisko objektu un vietējai sabiedrībai nozīmīgu teritoriju identificēšanu un uzskaiti.

2021. gadā tika izveidota sistēma, lai uzņēmuma darbinieki, veicot savus tiešos pienākumus, varētu reģistrēt vietas ar īpašu nozīmi gan dabas aizsardzības, gan kultūrvēstures jomā. Tāpat iekšējās sistēmas ietvaros aplikācija GEO mobile šobrīd piedāvā ērti saglabāt jebkuru jaunatklātu vērtību, tādējādi veicinot īpaši nozīmīgo vietu reģistrēšanu un vēlāku aizsardzību.

Šādā veidā papildus Sodra Forest Latvia ir identificējis īpaši aizsargājamas vietas visā Latvijā vairāk nekā 1000 ha lielā platībā. Uzņēmums tās brīvprātīgi aizsargā kopš 2012. gada un saimniecisko darbību tur neveic, ja vien vietas apsaimniekošanas pasākumi to neparedz.

Apsaimniekotās mežu platības ir pieejamas apkārtējiem iedzīvotājiem, lai ogotu, sēņotu, kā arī nodarbotos ar aktīvo atpūtu un sportu. Pēc iepriekšējas saskaņošanas apsaimniekojamās platības var izmantot arī publisku pasākumu rīkošanai, piemēram, krosa skrējieniem vai orientēšanās sacensībām, kā arī uzstādīt tajās informācijas zīmes, kas norāda uz tuvējiem dabas vai kultūras objektiem.

Apsaimniekotajās platībās atrodas aizsargājams kultūrvēsturisks objekts – Dzierkaļu kalns ar netālu iekārtotu pastaigu taku. Meža apsaimniekošanas pasākumu gaitā tiek atzīmēti punkti, kas ir potenciāli izmantojami iedzīvotāju rekreācijai – piemēram, gleznaini ainaviski skatpunkti, dižkoki, interesanti ģeomorfoloģiski un kultūrvēsturiski objekti, pludmales pie ūdenstilpēm u.tml. Madonas pusē vietējie sporta aktivitāšu cienītāji ir ierīkojuši slēpošanas trases (Vanagkalns.lv).

Daudzi SODRA sadarbības partneri ir lauksaimnieki un mednieki. Ir noslēgti vairāk nekā 1000 medību nomas līgumi ar medību kolektīviem, kā arī lauksaimniecības zemes nomas līgumi noslēgti ar vismaz 300 lauksaimniekiem.”

Uzņēmējdarbība cilvēkiem

“Visos sertifikātos, kas mums piešķirti, tiek pieminētas trīs pamatsastāvdaļas biznesam: sociālā, vides un ekonomiskā funkcija,” skaidro Bacāns. “No sertifikācijas viedokļa pareizākais variants, ka viss līdzsvarā. Ja mēs kaut ko darām, ja pelnām naudu, tad tajā pašā laikā mēs nodrošinām nodokļu maksāšanu, dodam darbu saviem sadarbības partneriem un neapšaubāmi aizsargājam vidi visā tajā teritorijā, kurā darbojamies. Un nebūtu pareizi izvirzīt kādu no šiem kā absolūto primāro mērķi. Piemēram, izvirzīt tikai ekonomiku kā svarīgāko, respektīvi, cērtam visu nost, nopelnām naudu un aizvācamies projām. Tieši tāpat arī no vides viedokļa, piemēram, mēs varam pilnīgi visos mežos pārtraukt jebkādu ekonomisko darbību, videi, neapšaubāmi, milzīgs pluss, bet darbs, cilvēki, kas strādā mūsu mežos, Latvijas ekonomika, nodokļi, tas viss paliktu novārtā. Tāpēc svarīgi visus trīs faktorus turēt līdzsvarā.

No sadarbības partneru viedokļa Latvijā mums ir pāri simtam uzņēmumu un privātpersonu, kas palīdz nodrošināt mežsaimnieciskos darbus. Arī šobrīd stāda jaunu mežu. Pēc tam jāveic citi darbi: zāle jānopļauj, jaunaudzes jākopj, lai mežs augtu, lai piesaistītu CO2, lai būtu, kur dzīvot putniem un zvēriem, lai mēs paši varētu dzīvot ekoloģiskā vidē.

Kad mežs ir izaudzis, ievācam ražu, cērtam. Arī tur ir virs 50 uzņēmumi, katram vairāki darbinieki.

Kopā vērtējam, ka mums ir ap 400 sadarbības partneru visā Latvijā, kam dodam darbu. Dodam ienākumus un attīstības iespējas to bērniem. Viņi visi ir atkarīgi no mūsu sadarbības, no iespējas strādāt mežā.

Nu un, protams, arī mūsu pašu 40 darbinieki - atkal ar savām ģimenēm. Visiem sadarbības partneriem ir kāds, kas viņus gaida mājās, un pats svarīgākais – viņi visi strādā reģionos. Tā ir lieta, kam ļoti sekojam līdzi. Centrālais ofiss ir Rīgā, bet visi darbi notiek Kurzemē, Vidzemē, Latgalē, Zemgalē. Visu uz vietas dara tikai vietējie cilvēki un mežsaimniecības speciālisti. Arī mūsu pašu darbinieki pārsvarā dzīvo reģionā Kuldīgā, Ludzā, Daugavpilī un citur.

Lai nezaudētu sertifikātus, tiek pieprasīts, ka ne tikai Zviedrijā vai uzņēmuma darbinieki Rīgā saprot un dara visu atbilstoši prasībām un uzņēmuma filozofijai, bet to arī ņem vērā un atbilstoši strādā jebkurš no sadarbības partneriem. Mēs sarunājamies ar saviem partneriem, lūdzam viņus, pirmkārt, ievērot likumus, lai netiktu pārkāptas nekādas tiesības, ne vietējo iedzīvotāju, ne dzimuma tiesības un tamlīdzīgi. Lai tiktu samaksātas algas, lai tiktu maksāti nodokļi. Tam visam cenšamies, iespēju robežās, sekot līdzi, un arī auditori vēl papildus vienmēr mēģina pārliecināties, vai mūsu sadarbības partneri ir tādās pašās domās kā mēs, vai viņi vispār zina, ko mēs domājam, un vai viņi to atbalsta.

Mēs arī paši novērojam, ka visa darbība, tai skaitā pateicoties arī sertifikācijai, paaugstina dzīves līmeni Latvijā. Katru gadu ceļam apmaksu par saviem mežsaimnieciskajiem darbiem. Dažus pēdējos gadus inflācijas dēļ tā ir īpaši būtiski izaugusi. Reģionos cilvēkiem līdz ar to pieaug ieņēmumi un dzīves līmenis. Bet ieņēmumi, protams, nav vienīgais, jo līdzi nāk arī darba kultūra un darba aizsardzība. Pirms 20 gadiem strādnieki nāca mežā vienkāršos gumijas zābakos un parastās auduma biksēs, bet šobrīd jūs vairs neko tādu neieraudzīsiet. Šobrīd viņi visi ir kārtīgos mežsaimniecības zābakos, ar ķiverēm, aizsargiem un piemērotu tehniku. Un ar zināšanām par darba drošību, un daudz lielākām zināšanām par vides aizsardzību, nekā tas bija kādreiz.

Zviedrijā SODRA viena pati katru gadu patērē ap 18 miljoniem kubikmetru koksnes. Salīdzinoši Latvijā kopumā cērt, pēc oficiālās statistikas, ap 12-13 miljoniem kubikmetru gadā.

SODRA gan Zviedrijā, gan Latvijā ir izvirzījusi mērķi katru gadu sekot līdzi tendencei par nelaimes gadījumiem. Zviedrijā, kur ražošana ir grandioza – trīs celulozes fabrikas un vairākas zāģētavas, ir īpaši svarīgi ikgadēji apzināt tendences.

Prioritāte – sekot līdzi, lai šīs tendences katru gadu virzītos uz nulli. Latvijā veicam pamatdarbus mežā, nav lielas ražotnes, tāpēc mazāk saskaramies ar negadījumiem, bet jautājums par darba drošību ir viens no svarīgākajiem. Redzam, ka, salīdzinot pat ar 10 gadiem iepriekš, negadījumu ir krietni mazāk.

Vēlreiz gribas uzsvērt, ka nedrīkstētu akcentēt atsevišķi tikai vidi, sociālo vai ekonomiku, jo, ja gribam, lai viss noturētos līdzsvarā, jāskatās uz to, ko darām kopumā. Mūsuprāt, varam sabalansēt, un to ir pierādījusi līdzšinējā darbība: lai būtu darba un dabas aizsardzība augstā līmenī, lai būtu pašiem ienākumi un meži, kur strādāt arī nākotnē.”

Raksts tapis sadarbībā ar PEFC.