Koordinatore uzsvēra arī "Rail Baltica" projekta stratēģisko nozīmi Eiropas drošībai, kā arī akcentēja, ka NATO sagaida tā savlaicīgu pabeigšanu. Viņa sacīja, ka savienojums starp Kauņu un Polijas-Lietuvas robežu ir īpaši svarīgs, jo tas ir būtisks savienojums plašākā Eiropas transporta tīklā.
Trautmane atzīmēja, ka finansējumu var atrast un tas ir jāatrod, atkārtoti apliecinot apņemšanos atbalstīt projektu. Viņa arī piebilda, ka "Rail Baltica" ir unikāls projekts, kuram ir nepieciešami inovatīvi risinājumi un stingra pieeja tā īstenošanā. Baltijas valstīm, ieviešot šo projektu, jābūt vienotām un saliedētām kopīga mērķa sasniegšanai.
"RB Rail" pārstāvji informē, ka maija pēdējā nedēļā Trautmane piedalīsies arī pasākumā Igaunijā, lai atzīmētu Ulemiste termināļa būvniecības sākumu. Šie pasākumi iezīmē nozīmīgu pagrieziena punktu, "Rail Baltica" projektam pārejot no plānošanas uz reālu būvniecību visās trīs Baltijas valstīs.
Jau ziņots, ka "Rail Baltica" projekts, kurā pēdējā laikā izgaismojas problēmas ar termiņu ievērošanu un finansējuma apgūšanu, paredz izveidot Eiropas standarta sliežu platuma dzelzceļa līniju no Tallinas līdz Lietuvas un Polijas robežai, lai tālāk ar dzelzceļu Baltijas valstis būtu iespējams savienot ar citām Eiropas valstīm. Baltijas valstīs plānots izbūvēt jaunu, 870 kilometru garu Eiropas sliežu platuma - 1435 milimetru - dzelzceļa līniju ar vilcienu maksimālo ātrumu 240 kilometri stundā.
Sākotnēji bija paredzēts, ka "Rail Baltica" izmaksas sasniegs 5,8 miljardus eiro, bet iesaistītās puses vairākkārt paudušas, ka tās ir būtiski pieaugušas. Daļa izmaksu tiks segtas no Eiropas Savienības līdzekļiem. Dzelzceļa līniju "Rail Baltica" plānots atklāt secīgi pa posmiem laikā no 2028.gada līdz 2030.gadam.
Valsts drošības dienests (VDD) pagājušā gada darbības pārskatā uzsvēris, ka, neraugoties uz esošajiem sarežģījumiem, turpmāka "Rail Baltica" infrastruktūras izbūves aizkavēšanās nav pieļaujama un projektā ir nepieciešama mērķtiecīga risku pārvaldība.