Kāpēc Muitas piedāvātais risinājums netika izmantots – kuģa īpašnieka pārstāvis zvērināts advokāts Timurs Šiks raidījumam "de facto" komentēt nevēlējās.
Pirmajā instancē tiesa šo pieteikumu noraidīja. Administratīvā apgabaltiesa spriedumu pasludinās pēc mēneša. Pagaidām nav pazīmju, ka kuģa īpašnieks vēlētos pieprasīt kompensāciju no Latvijas. Kaut gan izdevumi par dīkstāvi varētu būt mērāmi miljonos. Kuģis dodas uz Gotlandi uzpildīties, apkalpe – aptuveni pārdesmit locekļu – ik pēc dažiem mēnešiem nomainās, pilda savus uzdevumus un saņem algu. Jūras administrācijas inspektors Valters Veits, kas pērn pārbaudīja kuģi, nekādus pārkāpumus neatklāja.
Latvija no sankcionēto īpašnieku kravām cer atbrīvoties ar ANO Pasaules pārtikas programmu. Tajā šobrīd tuvu saskaņošanai esot jautājums par šī kuģa kravas ziedošanu. Pēc publiskiem informācijas avotiem zināms, ka kuģis varētu doties uz Šrilanku. Ārlietu ministrija cer, ka tas notiks tuvākajā laikā, tomēr neprecizē, cik drīz.
"Ārlietu ministrija, neviena Latvijas valsts iestāde nav iesaistījusies šī jautājuma risināšanā tieši. Tamdēļ, ka šis līgums tiek slēgts starp ANO Pārtikas programmas saņēmējvalsti un kravas īpašnieku. Atbilstoši mūsu norunai ar ANO Pārtikas programmu, tiklīdz līgums ir noslēgts, mēs šo līgumu saņemam. Ārlietu ministrija saņem šo līgumu un dod zaļo gaismu Latvijas dienestiem ļaut kuģim iziet no Rīgas ostas," – paskaidroja Sanita Pēkale.
Latvija piekrita iesaistīties ANO Pasaules Pārtikas programmā 22. gada beigās. Kopš tā laika no Ventspils un Rīgas ostas izvestas trīs kravas – uz Keniju, Zimbabvi un Nigēriju. Pēdējais sūtījums ir ļāvis atslogot uzņēmuma "Kālija parks" noliktavas. Pēc pirmās minerālmēslu partijas izsūtīšanas ANO ir segusi "Kālija parka" līdzšinējos zaudējumus vairāku miljonu eiro apmērā.